Kad runājam par sirds veselību un tās uzturēšanu, kā labākā profilakse vienmēr tiek nosaukts veselīgs dzīvesveids. Pirmā doma, kas parasti iešaujas prātā, ir uzturs un kustības. Taču nedrīkstam aizmirst, ka tikpat nozīmīgs ir arī trešais faktors – miegs. Sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone sīkāk raksturo, kā miega trūkums skar sirdi un kādas ir melatonīna bioloģiskās funkcijas organismā.  

Cik daudz mums jāguļ?  

Bezmiegs attiecas uz grūtībām aizmigt, saglabāt miegu vai abiem. Viens no diviem pieaugušajiem kādā dzīves brīdī piedzīvo īslaicīgu bezmiegu, un viens no desmit var piedzīvot ilgstošu bezmiegu. Lielākajai daļai pieaugušo naktī nepieciešamas vismaz 7 stundas miega. Tomēr, pārlūkojot attīstīto valstu datus, izrādās, ka, piemēram,  ASV vairāk nekā viens no trim pieaugušajiem apgalvo, ka tiem visai bieži neizdodas izgulēties. Regulāri nepietiekams miegs laika gaitā var izraisīt nopietnas veselības problēmas un negatīvi ietekmēt noteiktus veselības stāvokļus vai pasliktināt hronisku slimību gaitu. 

Kādi veselības stāvokļi ir saistīti ar miega trūkumu? 

“Pieaugušie, kuri guļ maz un kam neizdodas izgulēties, biežāk ir ziņojuši, ka viņiem bijušas veselības problēmas, tostarp sirdslēkme, astmas saasinājumi un depresija,” stāsta farmaceite. To apstiprina arī literatūras dati, turklāt farmaceite aptiekā novērojusi, ka līdzteku medikamentiem kādas slimības kontrolei nereti tiek taujāts par iespējam veicināt veselīgu miegu. Un otrādi – pastāvīgie klienti, kas izmēģinājuši dažādus veidus, piemēram, iemigšanai, tostarp meklējot miega speciālista palīdzību, nereti ar laiku sāk iegādāties ārsta izrakstītās zāles kādai, iespējams, hroniskai veselības problēmai. Farmaceite lēš, ka, ja jau abi procesi ir saistīti, tad ir rūpīgi jāuzrauga, vai ar hroniskajām slimībām sirgstošie pietiekami izguļas, kā arī īpaši jāpievērš uzmanību tiem, kuri ir acīmredzamā miega badā, kas vēlāk var rezultēties zaudētā veselībā.   

Autors: Shutterstock.com

Kā miega trūkums skar sirdi?  

“Mēs jau sen zinām, ka miega trūkums ir slikts sirdij, taču zinātnieki aizvien labāk sāk saprast, kā tieši tas nodara kaitējumu,” stāsta farmaceite. Upsalas Universitātes (Zviedrija) nesen veiktā pētījumā atklāts, ka tikai trīs ierobežota miega naktis (aptuveni četras stundas naktī) izraisīja izmaiņas asinīs, kas saistītas ar lielāku sirds slimību risku. 

Kā miega trūkums palielina sirds slimību, sirdslēkmes un insulta risku?

Augsts asinsspiediens  

Normāla miega laikā asinsspiediens pazeminās. Miega problēmu dēļ asinsspiediens ilgāku laiku saglabājas paaugstināts. Savukārt augsts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirds slimību un insulta riskiem.  

2. tipa cukura diabēts 

Slimība, kā rezultātā asinīs uzkrājas cukurs, un tā šī kaite var bojāt asinsvadus. Cukura diabēta saikne ar sirds-asinsvadu slimībām ir dokumentēta. Tomēr daži pētījumi liecina, ka pietiekami daudz laba miega var palīdzēt uzlabot cukura līmeņa kontroli asinīs. 

Miega apnoja  

Tā rodas, ja miega laikā elpceļi atkārtoti tiek bloķēti, izraisot īslaicīgu elpošanas apstāšanos. Miega apnoju var izraisīt, piemēram, aptaukošanās, sirds mazspēja. Miega apnoja ietekmē to, cik daudz skābekļa organisms saņem miega laikā, un palielina daudzu veselības problēmu, tostarp paaugstināta asinsspiediena, sirdslēkmes un insulta risku.  

Aptaukošanās 

Miega trūkums var izraisīt neveselīgu svara pieaugumu. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem un pusaudžiem, kuriem nepieciešams vairāk miega nekā pieaugušajiem. Nepietiekams miegs var ietekmēt smadzeņu daļu, kas kontrolē izsalkumu.  

Laika gaitā slikts miegs var izraisīt neveselīgus ieradumus, kas var kaitēt sirdij, tostarp augstāku stresa līmeni, mazāku motivāciju būt fiziski aktīvam un neveselīgas pārtikas izvēli. 

Kur mūsu organismā mīt miegs?  

Vai esat dzirdējuši par čiekurveida dziedzeri? Izcilais pagātnes filozofs Dekarts esot teicis, ka čiekurveida dziedzeris ir dvēseles mītne. Savukārt mūsdienu pētījumi atklājuši, ka tam ir galvenā loma ikdienas miega un nomoda cikla (diennakts ritma) noteikšanā. Melatonīns – hormons, ko izdala čiekurveida dziedzeris, ir ļoti svarīgs veselīga diennakts ritma uzturēšanai, un tā augstākais līmenis asinīs parasti tiek novērots tumsā.  

Tomēr pacientiem ar sirds slimībām bieži ir arī zems melatonīna līmenis un miega un nomoda ciklu traucējumi. Nakts melatonīna līmeņa samazināšanās varētu būt palaidējfaktors ar to saistītiem miega traucējumiem, tostarp grūtībām uzsākt un uzturēt miegu. Proti, sirds disfunkcija izraisa imūnsistēmas izraisītu melatonīna izdalīšanās zudumu čiekurveida dziedzerī, un tādējādi sirdskaite var izraisīt bezmiega naktis. Tomēr mehānismi, kas ir šīs parādības pamatā, joprojām nav pilnīgi skaidri, bet tiek uzskatīti par perspektīvu pētniecības virzienu. 

Čaklais melatonīns – ko tas dara?  

Tradicionālā melatonīna funkcija varētu būt darbošanās kā diennakts un sezonālo ritmu sinhronizatoram, kas modulē miega modeļus. Melatonīnam piemīt daudzas citas bioloģiskas funkcijas, piemēram, pretiekaisuma, antioksidanta, prettrauksmes, imūnmodulējoša, vielmaiņas un vazomotorā aktivitāte. Interesanti, ka melatonīnam, iespējams, piemīt pat pretnovecošanās iedarbība. Jo īpaši endogēnajam melatonīnam ir nozīmīga loma sirds un asinsvadu veselības uzturēšanā.  

• Melatonīns var ietekmēt vairākas sirds un asinsvadu funkcijas, piemēram, sirds izsviedi, asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu un sezonālos ritmus.  
• Melatonīns veic reaktīvo skābekļa sugu (ROS ir nejauki vēža izraisītāji!) iznīcināšanas funkciju mitohondrijos, ietekmējot išēmisku sirds slimību un novēršot tās izraisītus miokarda bojājumus.  
• Melatonīnam ir terapeitiska iedarbība nikotīna izraisītas vaskulopātijas gadījumā.
• Ir dati, ka melatonīnam piemīt aizsargājoša iedarbība pret zāļu izraisītu kardiotoksicitāti. Saskaņā ar šiem pētījumiem melatonīns varētu ievērojami uzlabot ķīmijterapijas efektivitāti.
• Melatonīns šķiet svarīga, droša un pieejama molekula sirds mazspējas ārstēšanai, uzlabojot sirds aizsardzības mehānismus, kas atjauno miokarda funkciju, mazina muskuļu masas zudumu un sirds kaheksiju.  
• Saskaņā ar daudzu klīnisko pētījumu rezultātiem melatonīns ir noderīgs nakts hipertensijas mazināšanai. 

Labais dakteris melatonīns 

Kā var palīdzēt gan uzturēt veselu sirdi, gan to ārstēt, vienkārši nodrošinot sev kārtīgu izgulēšanos? Melatonīna labvēlīgā ietekme dažādu slimību ārstēšanā ir plaši pētīta. Jau sen ir zināms, ka sirds un asinsvadu sistēmu ietekmē diennakts ritmi, un tagad ir atklāta šīs saiknes terapeitiskā nozīme. 

“Melatonīnu organisms sintezē pats, bet vienlaikus tas ir visur esoša uztura sastāvdaļa un ir plaši pieejams arī kā uztura bagātinātājs,” uzsver farmaceite. Lai gan daudzi melatonīnu saturošu preparātu lietojumi ir vērsti uz miega modeļu normalizēšanu, laika joslu maiņas un bezmiega ārstēšanu, melatonīna ieguvumi citu slimību gadījumā kļūst arvien pašsaprotamāki. Un, kaut gan pētījumi par melatonīna lomu sirds un asinsvadu slimībās ir sākti salīdzinoši nesen, šī tēma ir paplašinājusies tiktāl, ka to pat grūti aptvert! Piemēram, melatonīns var arī palīdzēt regulēt asinsspiedienu un sirds aritmiju, un tam ir pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu fizioloģiju un miokarda bojājumu novēršanu pēc sirdslēkmes. “Tā kā melatonīns ir lēts un netoksisks, lietojot saprātīgā daudzumā, tas patiešām varētu būt labs veids, kā stabilizēt miegu un vienlaikus stiprināt sirdi,” uzskata speciāliste. 

Ar tableti vien nepietiks 

Parādoties grūtībām iemigt, noteikti vajadzētu aprunāties ar vispieejamāko veselības aprūpes speciālistu – farmaceitu. Līdztekus, piemēram, tējai, visticamāk, tiks ieteikti arī kādi nelielu melatonīna devu saturoši preparāti. Tomēr, tie ne nieka nelīdzēs, ja neievēro miega higiēnu. Lūk, kas ir svarīgi! 

• Ievērojiet regulāru miega grafiku – katru vakaru ejiet gulēt vienā un tajā pašā laikā un katru rītu celieties vienā un tajā pašā laikā. Arī nedēļas nogalēs!
• Nodrošiniet pietiekamu dabisko apgaismojumu, it īpaši dienas sākumā. Mēģiniet doties pastaigā no rīta vai pusdienlaikā.
• Dienas laikā veiciet fiziskas aktivitātes, taču nevingrojiet dažas stundas pirms gulētiešanas.
• Izvairieties no mākslīgā apgaismojuma, īpaši dažas stundas pirms naktsmiera. Datorā vai viedtālrunī izmantojiet zilās gaismas filtru.
• Neēdiet un nedzeriet dažas stundas pirms gulētiešanas, jo īpaši izvairieties no alkohola un pārtikas produktiem ar augstu tauku vai cukura saturu.
• Uzturiet savu guļamistabu vēsu, tumšu un klusu. 

Jāatceras, ka teju katrs šis ieteikums palīdz ne tikai miegam, bet arī sirdij! 

Autors: Shutterstock.com

Miegs un jauni cilvēki 

“Runājot par nepietiekamu izgulēšanos un sirds veselību, kā mērķauditoriju gribam iztēloties vidējās un vecākās paaudzes cilvēkus, taču tā nav,” stāsta farmaceite. “Gan pētījumi, gan pieredze vēsta, ka izmaiņas sirdsdarbībā var notikt pat jauniem, veseliem pieaugušajiem, turklāt jau pēc dažām slikta miega naktīm, vienalga, vai to izraisījis bezmiegs vai citi faktori. Ne vienmēr tās ir ballītes vai datorspēlēs vadītais laiks. Pasaules dati liecina, ka aptuveni katrs ceturtais cilvēks strādā maiņās, kas izjauc miega režīmu. Tādējādi, lai gan mūsdienu modernais dzīvesveids bieži mudina miegu aizstāt ar produktivitāti, socializēšanos vai laiku pie ekrāna, gan jau piedzīvotās, gan vēl paredzamās sekas liek sevi manīt un atgādina, ka mūsu organisms fiksē rezultātu klusi un bez kompromisiem.” 

Svarīgi fakti! 

Veicinot izpratni un zināšanas par sirds veselības profilaksi, jāatgādina  – asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, un, lai gan mirstības līmenis pašlaik samazinās, šo slimību izplatība joprojām ir pārāk augsta. 

Sirds un asinsvadu slimības ietver, piemēram, koronāro artēriju slimību, miokarda infarktu, stenokardiju, hipertensijas izraisītu sirds slimību, sirds mazspēju, kardiomiopātiju, aritmiju, iedzimtu sirds slimību, vārstuļu slimību, aortas aneirismu, kardītu, reimatisku sirds slimību, vēnu trombozi, trombembolisku slimību, perifēro asinsvadu slimību.