medicine.lv skaitļos

Lietotāji online345
Aktīvie uzņēmumi12487
Nozares raksti4459
Ekspertu atbildes20467
Psiholoģija: medicine.lv
Variet nosaukt psihoterapeitus, kuri vairāk ir specializējušies vai strādā ar pusaudžiem?
Labdien! Variet nosaukt psihoterapeitus, kuri vairāk ir specializējušies vai strādā ar pusaudžiem? Paldies!
Atbild:
Inga Lubāne,
Labdien! Informāciju par palīdzību pusaudžiem var apskatīt Medicine.lv sadaļā "Par bērniem", jo ierasti psihologs/psihoterapeits specializējas darbā gan ar bērniem, gan pusaudžiem. Es varu ieteikt psiholoģi, psihoterapeiti Nikolu Dzinu, t. 29133616....
Kādā veidā es varētu atbrīvoties no šīs saldumu atkarības?
Labdien, raksta Jums 27 gadus veca jauniete, es esmu konstatējusi, ka man nu jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies atkarība no saldumiem, to secinu, jo lietoju tos katru dienu, un tas jau pamazām sāk atsaukties uz manu svaru, turklāt vairākkārt esmu mēģinājusi tos pārtraukt lietot, bet nekādi neizdodas. Gribēju Jums pajautāt, kādā veidā es varētu atbrīvoties no šīs atkarības?
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Sveika, Solvita! No sākuma jāpārbauda analīzes uz cukura līmeni, arī jāpārbauda aknu fermentus. Nosūtījumi jāņem pie ģimenes ārsta. Ja analīzes ir normālas, jāpalielina fiziskā aktivitāte, lai iztērētu uzņemtās kalorijas. Ja runāt par atkarību, jāpadomā kādu spriedzi vai uztraukumu tu mēģini tādā veidā apkarot - tad piemeklēt citu atslābināšanās veidu. Lai tev veicas!...
Kāpēc man vienai palikt mājās ir šausmīgi bail?
Labvakar, sakiet lūdzu, kāpēc man vienai palikt mājās ir šausmīgi bail? Man jau ir 45 gadi un bailes no tumsas vienatnē nav pārgājušas?
Atbild:
Nav
Labdien, Tereze! Ja šīs bailes nav pārgājušas kopš bērnības un visu dzīvi ir kopā ar Jums, tad, visdrīzāk, tās ir saistītas ar kādu nepārstrādātu bērnības traumu. Var būt arī tā, ka tieši tagad Jūsu dzīvē notiek kaut kas, kas izraisa konkrētas bailes vai trauksmi, un tas izpaužas šādā veidā....
Es nezinu, ko man vajadzētu mainīt?
Labdien! Kopš Jaunā gada man ir uzmācies, kā tautā saka, &"besis&". Es negribu iziet sabiedrībā, jo man nepatīk mans izskats. Es negribu neko darīt, labprātāk palieku mājās, kamēr visi mani draugi iet izklaidēties. Šovasar es vispār lielāko daļu esmu pavadījusi dzīvojoties pa māju. Man viss un visi kaitina. Neatceros pēdējo reizi, kad patiešām būtu no sirds smaidījusi. Es nesaprotu, kas man kaiš un ko iesākt. Man ir superīgi vecāki, ar viņiem problēmas nav. Man ir arī ļoti daudz draugu. Man it kā ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs, taču tik un tā mani nekas neapmierina un es labprātāk vispār nebūtu. Man dzīve liekas tik mokoša un es nekur vairs nespēju atrast neko pozitīvu. Garastāvoklis arī nemitīgi mainās. Man ir 15 gadi tikai, bet es jūtos tik nogurusi no visa. Es nezinu, ko man vajadzētu mainīt? Kā pašai mainīties? Paldies!
Atbild:
"Medicine.lv", SIA
Sveika, Zane! Reizēm pusaudžu vecumā uznāk tā sauktā pusaudžu depresija. Tu esi aprakstījusi ļoti līdzīgas pazīmes. Ja Taviem vecākiem bija līdzīgs stāvoklis Tavos gados, visdrīzāk tā arī ir. Ar laiku tas pāriet. Var būt arī tā, ka kādu laiku atpakaļ tomēr noticis kaut kas svarīgs, bet esi par to aizmirsusi. Un šis stāvoklis ir tikai reakcija uz notikušo. Vai tās ir hormonālu izmaiņu sekas, vai notikuma sekas, vai viss kopā, ir vieglāk saprast klātienes konsultācijā....
Kā man tikt ar sevi galā un panākt to, ka neesmu vairs izstumtā?
Labdien! Pat nezinu ar ko lai sāk, bet ceru uz Jūsu atbildi un palīdzību, jo par savu problēmu nespēju runāt, bet uzrakstīt, protams, ir vieglāk. Skolā vairākus gadus esmu izstumtā meitene, jo atnācu uz jaunu skolu un nesanāca iejusties. Visiem taču zināms, cik tagad jaunieši ir nežēlīgi. Man bija draudzenes, kuras diemžēl manā klātbūtnē bija labas, bet man aiz muguras būdamas populārās meitenes ar lielu ietekmi mani aprunāja, nostādīja par dīvainu, garlaicīgu meiteni, tādēļ daudzi mani apsmej, atgrūž, pazemo utt. Tagad ar 1. septembri turpināsies tur pat skolas gaitas, bet klasē, kur pilnīgi visi vairāk vai mazāk būsim sveši un mums veidosies jauna klase. Man ir zems pašvērtējums un es negribu vairs būt izstumtā, jo es kā cilvēks esmu aktīva un jauka, taču es parasti nobīstos svešā vidē un tad ieraujos sevī. Kā man tikt ar sevi galā un panākt to, ka neesmu vairs izstumtā? Kā parādīt, ka esmu savādāka, nekā tā meitene, par kuru mani ir pataisījušas manas nu jau bijušās „burvīgās” draudzenes? Es gribu sākt jaunu dzīvi, bet kā, ja visi apkārt esošie cilvēki ir jau sen informēti ar izdomātām muļķībām, cik es dīvaina vai vel sazin kāda? Apņēmība ir, bet bailes, tās ir daudz lielākas. Paldies par Jūsu atbildi.
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien Inese! Ja ir apņēmība un galvenais ir tava īstā būtība, tad droši jāiet uz priekšu. Nedomā par citiem, nedomā par iespaidu, uzvedies tā, kā sirds vēlas. Uzdrošinies vienu reizi, kaut minimāli uzsmaidīt, pajokot, tad paslavēt pati sevi par sasniegto. Nav jādomā, ka visi cilvēki visiem obligāti patīk. Tā nav. Un tev arī nav jācenšas visiem patikt. Ja tu būsi dabiska, runāsi, ko tu domā un nereaģēsi ar aizvainojumu uz visādām stulbībām, tu pamanīsi, ka neviens nedomā par tevi slikti. Nevar sadraudzēties ar...
Kā es varētu pārvarēt savas bailes?
Labdien! Man ir klaustrofobija, pati ar to netieku galā, jo nebraucu ar liftiem, kad biju stāvoklī, tad ar sabiedrisko transportu nevarēju braukt. Tagad gatavojos lidot ar lidmašīnu, bet bail, ka man var uznākt paniskas bailes lidojuma brīdī! Kā es varētu pārvarēt savas bailes?
Atbild:
Nav
Labdien, Sanita! Vislabāk būtu griezties pie profesionālā psihoterapeita, tikties ar viņu personīgi, jo ieteikumi šādos gadījumos nepalīdz....
Kā man tagad rīkoties, ko darīt, lai attiecības sakārtotos?
Labdien! Mēs ar draudzeni esam nodzīvojuši kopā 10 gadus, dzīvojam labi bez lieliem strīdiem, bet tagad jau pāris mēnešus viņa palikusi tāda auksta pret mani. Kad parunāju ar viņu, viņa teica, ka es viņu vairāk neievēroju, nerunāju, vakaros nāku vēlu mājās no darba, ar viņu nekur neeju un viņa saka, ka esot man vajadzīga tikai vakariņu pagatavošanai un seksam. Es pats to esmu sapratis, ka pievēršu viņai mazāk uzmanības, bet tagad mēģinu visu labot un viņa arī redz, ka es to daru. Bet viņa saka, ka vairs nemīlot mani tā kā agrāk, kaut gan redz kā es pūlos, lai viss atgrieztos savās vietās, un viņa pati arī grib, lai viss būtu pa vecam. Kā man tagad rīkoties, ko darīt, lai attiecības sakārtotos?
Atbild:
Nav
Labdien, Reini! No Jūsu stāstītā var pieļaut, ka Jūs ar savu draudzeni esat attālinājušies viens no otra. Jūs esat pieraduši, ka viņa ir blakus, viņa arī. Un kad tas notiek, tad cilvēki bieži nemana, ka viņi mainās un partneris arī mainās. Iespējams, ka 10 gadu laikā Jūsu dzīves vērtības ir mainījušās un tagad atšķiras vairāk. Iespējams, ka mērķi arī atšķiras. Vai jums ir bērni? Pēc Jūsu draudzenes vārdiem tas izklausās tā, it kā viņa gaida, ka attiecības attīstīsies. Var būt viņa gribēja ģimeni, oficiālu laulību,...
Kādi simptomi varētu liecināt par saslimšanu ar šizofrēniju?
Labdien! Sakiet, kādi simptomi varētu liecināt par saslimšanu ar šizofrēniju? Kur vislabāk griezties, ja ir šādas aizdomas? Un vai viedoklis, ka patiešām slimie nekad nedomās, ka viņiem ir garīga saslimšana, praksē ir kaut cik pamatots?
Atbild:
Inga Lubāne,
Sveiki, Māri, šizofrēnija ir psihiska saslimšana, kas var izpausties visai atšķirīgi, slimības gaita parasti ir ar saasinājumiem un remisijām jeb veselības uzlabojuma periodiem. Pamatā simptomus var dalīt divās grupās. Slimības saasinājuma laikā cilvēks piedzīvo izjūtas, kas nav saistītas ar realitāti, piemēram, murgainas idejas, dzirdes, redzes, ožas, izjūtu halucinācijas, ko pavada trauksme, bailes, nemiers, bezmiegs. Ar laiku slimojot pazūd intereses, notrulinās jūtas, nav vēlmes kontaktēties ar...
Ja patiešām vaina ir manī, tad vēlos to mainīt, bet nevēlos arī pazaudēt sevi, ko man darīt?
Labdien! Man tāds ne pa visam medicīnisks jautājums. Ne mazums ir dzirdēts, ka, ja cilvēki par tevi saka vienu un to pašu, tad vaina visdrīzāk nav viņos, bet gan pašā "aprunātajā" cilvēkā. Vai tā patiešām ir? Man jau vairāk šķiet, ka cilvēki iespaidojas viens no otra sacītā un sāka runāt vienas un tās pašas lietas. Neesmu ne akla, ne kurla, tāpēc aizdomājos par to, ko par mani domā līdzcilvēki, jo bieži vien nākas dzirdēt vienu un to pašu teikumu par sevi, ka ar mani neesot vērts strīdēties , jo es vienmēr zināšot labāk par citiem. Tas, protams, ir domāts pārnestā nozīmē, ka neieklausos citos, bet spītīgi palieku pie sava. Nu, nezinu, man pašai liekas, ka tas ir uzpūsti, jo es ieklausos līdzcilvēkos. Jā, bieži vien man ir citāds viedoklis par dažādām lietām, jo neesmu no tiem, kuri ietekmējas, domāt barā, vismaz man tā šķiet. Tad - ko man darīt - neteikt neko un piekrītoši māt ar galvu? Ja patiešām vaina ir manī, tad vēlos to mainīt, bet nevēlos arī pazaudēt sevi, ko man darīt? Paldies!
Atbild:
Inga Lubāne,
Sveiki. Šķiet tas, ko esiet dzirdējusi par sevi sakām, Jums ir nepatīkami, jo rada pretrunu - Jūs sevi saredzat kā cilvēku, kurš uzklausa citus, bet ir citi cilvēki, kas Jūs saredz savādāk. Rodas iespaids, ka Jūs vēlaties atbrīvoties no pretrunas un saprast, kam taisnība - Jums vai tiem citiem. Bet, es pieļauju, ka ir situācijas, kad Jūs vairāk ieklausāties otrā cilvēkā, ir situācijas, kad vairāk uzstājat uz savu viedokli. Varu ieteikt Jums pavērot sevi, kā Jūs veidojiet attiecības ar cilvēkiem. Tas var palīdzēt...
Man ir paniskas bailes no lapsenēm un bitēm, kā ar to var cīnīties?
Labdien. Man ir paniskas bailes no lapsenēm un bitēm, pat ieraugot pa gabalu, muguru pārklāj auksti sviedri, sirds, kāpj pa muti ārā, nevaru pat kontrolēt savu rīcību, tikai mukt un vilcināties, neparko citu tai brīdī nevaru domāt, rez.- vasarā neeju uz tirgu, neēdu āra kafejnīcās, bail pat uz laukiem aizbraukt, jo tie lidoņi ir visur! Kā ar to var cīnīties?
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien Inga! Paniskas bailes ir ļoti traucējoša problēma. Cīnīties ar to vajadzētu ar speciālista palīdzību, kurš palīdzēs saprast, kur ir problēmas cēlonis, no kā tu īsti baidies, kad tas parādījies un kopā izstrādāt plānu, kā likvidēt šo nepatīkamo stāvokli....
Kā man tikt galā ar šo māniju uz naudu?
Labdien, man ir 16 gadi un ir liela mānija uz naudu, visu laiku gribas, lai man ir daudz naudas, ja gadījumā naudas nav, tad mēģinu atrast kaut ko mājās. Gribu būt kā normāls cilvēks un iemācīties ekonomēt, bet nekādīgi nesanāk, nevaru iekrāt. Kā man tikt galā ar šo māniju uz naudu?
Atbild:
Inga Lubāne,
Labdien! Vienkāršākais ieteikums būtu izveidot sistēmu, kā kontrolēt savus izdevumus - ieviest dienasgrāmatu, kurā fiksēt kādi ir ienākumi, cik un par ko Jūs maksājiet, novērtēt katru pirkumu, cik tas bijis lietderīgs. Tas prasa pašdisciplīnu, bet, ja vēlēšanās sakārtot naudas lietas ir pietiekami spēcīga, šāda dienasgrāmata varētu palīdzēt. Otrs ceļš ir - mēģināt saprast, kāpēc naudas tēma ir tik nozīmīga un rada tādas problēmas. Mēģināt saprast - ko Jums nozīmē nauda, kā jūtaties, kad naudas nav, kā...
Nesaprotu vairs sevi, ko man darīt?
Labdien! Pēdējā laikā sastopos ar neizskaidrojamu attieksmi pret sevi: sākot no pavisam komiskas: pagasta svētkos uzvaru kādā viktorīnā, bet balvu piešķir citam, līdz pavisam skumjai, kad mana mīļā māsa ierodoties pie vecākiem (tas jau tā notiek reti, jo viņa dzīvo otrā Latvijas galā) izvairās mani satikt: it kā viss ir kārtībā, tikai plāni pēkšņi mainījušies - viņai tikšanās ar citu cilvēku, piezvanīšot vēlāk, bet atkal - nekā. Nezinu, ko domāt un liekas, ka sirds no pārdzīvojumiem neizturēs. Protams, tās nav vienīgās situācijas, citādi jau nerakstītu. Taču tad, kad kāds man pasaka ko labu man pēkšņi sāk līt asaras - no aizkustinājuma, varbūt - atvieglojuma. Līdz šim biju uzskatījusi sevi par spēcīgu personību, kas turklāt dāsni apveltīta ar humora izjūtu. Jūtu, ka vaina ir manī pašā. Lūdzu palīdziet! Nesaprotu vairs sevi, ko man darīt?
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien, Ilze! Problēmas mums vienmēr ir iekšā. Varu ieteikt aprunāties ar psihoterapeitu, jo jābūt garām sarunām, lai saprastu, kur ir problēmu cēlonis un piedāvāt palīdzību. Noteikti zinu, ka Tavas problēmas ir risināmas....
Esmu izvēles priekšā par ko labāk mācīties: par ārsta palīgu vai par māsu?
Esmu izvēles priekšā par ko labāk mācīties: par ārsta palīgu vai par māsu? - Kam ir plašākas iespējas? - Vai ārsta palīgs (izejot tālakizglītības kursus) var strādāt par māsu, bet māsa nevar, vai tā ir? - Māsa var turpināt studijas un iegūt bakalauru (jo, piem,Sarkanā krusta med.koledžai noslēgts līgums ar citām augstskolām), bet ārsta palīgs nevar? - Kādas ir priekšrocības ārsta palīgam? Man mamma saka, ka labāk lai mācos par ārsta palīgu, jo viņš var izrakstīt slim.lapas uz 10 dienām, izrakstīt receptes (māsa to nevar). - Kur ārsta palīgs var strādāt izņemot ātro palīdzību? Vai ārsta palīgs var strādāt poliklīnikā un pieņemt pacientus (kas šādā gadījumā būs rakstīts uz durvīm vai tas pats "ārsta palīgs"?) - Vai ārsta palīgs var strādāt ūdensdziedniecībā? (tieši tādēļ es labāk gribu būt māsa, jo vēlos strādāt šajā sfērā) Paldies jau iepriekš, ļoti gaidu atbildes.
Atbild:
Nav
Labdien Guna! Jūs rakstāt, ka esat izvēles priekšā par ko labāk mācīties - par ārsta palīgu, vai māsu, taču no Jūsu vēstules pēdējām rindām top skaidrs, ka savā būtībā izvēli jau esat izdarījusi par labu māsas profesijai, jo vēlaties strādāt ūdensdziedniecībā. Jāteic, ka lēmums par savu tālāko profesionālo virzību Jums ir jāpieņem pašai, kā pamatā būs Jūsu primārās intereses, vēlmes un vajadzības. Atcerieties, ka lai strādātu kā par ārsta palīgu, tā māsu ir nepieciešama augstākā izglītība medicīnā! Lai Jums...
Esmu sapratusi, ka palieku bīstama ne tikai sev, bet galvenais pārējiem braucējiem, tāpēc nolēmu kādu laiku pārtraukt braukšanu, bet vai tas problēmu atrisinās?
Labdien! Esmu autovadītāja 10 gadus. Mana problēma ir tā, ka vadot automašīnu man arvien biežāk uznāk panikas lēkmes. Panika parādījās pamazām, 2 gadus iepriekš, kad bailes bija atsevišķos ceļa posmos, bet tagad tās izpaužas neatkarīgi, kāds ceļš, vai laika apstākļi. Panikas lēkmes sākums - bailes, auksti sviedri, muskuļu atslābums. Esmu sapratusi, ka palieku bīstama ne tikai sev, bet galvenais pārējiem braucējiem, tāpēc nolēmu kādu laiku pārtraukt braukšanu, bet vai tas problēmu atrisinās? Šodien biju pie ģimenes ārsta, un tas izrakstīja zāles -XANAX 0.5mg alprazolam, un NOOFEN 250mg., kā arī ieteica apmeklēt psihoterapeitu.
Atbild:
Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien, Māra, Jūs tiešām aprakstījāt panikas lēkmes variantu. Jāmeklē cēloņi, tas noteikti ir dziļāk nekā situācija uz ceļa. Psihoterapeita konsultācijas palīdzēs atklāt īsto iemeslu un atrast veidu, kā uzlabot situāciju. Xanax un Noofens ir nomierinoši līdzekļi, var palīdzēt kritiskajā gadījumā, bet situāciju neatrisina. Turklāt nedrīkst lietot un braukt. Labāk izvēlieties atbilstošas darbības antidepresantu, protams, pēc ārsta ordinācijas. Lai Jums veicas!...
Vai murgošana naktī var negatīvi ietekmēt veselību?
Labdien! Draudzene miegā runā - gandrīz regulāri katru nakti, reizēm pat vairākas reizes vienas nakts laikā. Bija pie ārsta un viņai izrakstīja nomierinošas tabletes (balderjāņus). It kā runāšana naktī samazinājās, bet beidzot dzert zāles atkal viss ir "vecajās sliedēs". Vai murgošana naktī var negatīvi ietekmēt veselību? Kādas negatīvas sekas var rasties un vai draudzenei būtu ieteicams atkārtoti vērsties pie ārsta? Paldies!
Atbild:
Natālija Mošna,
Labdien! Iespējams Jūsu draudzenei pa dienu ir ļoti intensīvs darba ritms, pārslodze, stress, tā rezultātā - nemierīgs nakts miegs. Būtu nepieciešams kāds relaksējošs rituāls pirms gulētiešanas - silta, aromātiska vanna, ķermeņa eļla, zāļu (piparmētru, melisas) tēja. Tas palīdzēs nomierināties un uzlabos miega kvalitāti. Var lietot arī augu valsts preparātus, piem., Antistress tabletes vai Relaxen sīrupu....
Kā palīdzēt savai draudzenei neizkropļot sevi?
Labdien! Manai radiniecei ar kuru dzīvoju kopā ir tieksme uz pašizkropļošanos. Ja citām meitenēm patīk iet pie kosmetologiem utt., tad viņa tieši otrādi kropļo sevi. Viņa uz ādas meklē kaut kādas mazas pumpiņas vai netīrumus un sāk spaidīt un spiest un kasīt. Cik reizes mēs neteicām, lai viņa to nedara, lai biežāk mazgājas, lai iet pie kosmetologa vai pie cita ārsta, viņa to neņem vērā. Vēl vairāk - tikko mēs atkal sākam runāt par viņas sakasītām un sastrutojošām "brūcēm" (viņa sevi kasa ik dienas, it kā cenšoties tikt no tiem sakasījumiem vaļā, bet skaidrs, ka tikai nekasot sāks dzīt viņas "brūces") viņa maina tēmu un uzskata, ka tas nav nekas traks! Vispār par savu ārieni viņa sevišķi nerūpējas. Man liekas tā ir kāda psihiskā novirze, jo "pumpas" ko viņa kasa un spaida nemaz viņai tā nekasās. Viņai vispār ir tieksme uz ciešanām un mēs nezinām kā viņai palīdzēt. Ar varu pie ārsta tak nevar aizvilkt, viņa ir jau jauniete, bet domāšana kā mazam bērnam! Kā palīdzēt savai draudzenei neizkropļot sevi?
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien, fe3! Laikam Jūsu radiniecei ir kāda psiholoģiska problēma vai vairākas, ar ko viņa nevar tikt galā. Spriedzi ņem nost kaut ko spaidot. Ar varu, protams, pie ārsta nevedīsiet. Var būt ir cilvēks, kuru viņa uzskata par autoritāti, un viņš varētu viņai pateikt priekšā, ka katram cilvēkam var rasties moments, kad jāgriežas pie speciālista pēc palīdzības. Pie psihoterapeita vai pie psihiatra. Ka problēmu noliegšana nepalīdzēs....
Kā tiek ārstēta anoreksija?
Labdien, sakiet, kā tiek ārstēta anoreksija?
Atbild:
Natālija Ņemiro
labdien! Vislabāk var palīdzēt kombinētā terapija, kur līdzvērtīgi būtu izmantojama gan psihoterapeitiskā palīdzība, gan medikamenti. Šo metožu kombinācijas priekšrocība ir tas, ka zāles var nomierināt un dot stimulu ķerties problēmu risināšanai, rekonstruēt savu dzīvi, uzlabot tās apstākļus. Tādā veidā pakāpeniski novērst ēšanas traucējumus uzturošas problēmas. Arī ir svarīgi apzināties to, ka jo ilgāk pastāv problēma, jo ilgāks laiks ir nepieciešams tās atrisināšanai. Šādu komplekso palīdzību, kā...
Varbūt varat ieteikt kādu konkrētu speciālistu vai centru, kas varētu palīdzēt šajā situācijā.
Labdien! Sakiet lūdzu, kurš no psihoterapijas virzieniem risina to cilvēku problēmas, kuri cieš no zema pašvērtējuma, kā rezultātā nespēj veidot normālas attiecības un kopdzīvi: mūžīgi jūtas otram par kaut ko parādā, jūtas par maz otra labā darījis, kaut no malas redzams, ka cilvēks jau ir atdevis sevi visu, ka parādās jau pirmās depresijas pazīmes, bet viņš pats (25 g.vecs vīrietis) to līdz galam neatzīst un turpina dzīvot kā ierasts - baidoties gan no tā cilvēka ar kuru dzīvo kopā, gan no šķiršanās. Varbūt varat ieteikt kādu konkrētu speciālistu vai centru (Praksi), kas varētu palīdzēt šajā situācijā. Paldies!
Atbild:
Inga Lubāne,
Sveiki, Ingūna. Ar visām Jūsu aprakstītajām grūtībām ir iespējams strādāt psihoterapijā, neatkarīgi no terapijas virziena. Manuprāt, šajā gadījumā būtiskāk ir tas, vai Jūsu aprakstītais vīrietis kaut nedaudz ir gatavs atzīt, ka kaut kas nav kārtībā, un kaut nedaudz vēlas mainīt savu dzīvi. Ja tas tā ir, varu piedāvāt griezties centrā "Taka", informācija <A href="http://www.centrstaka.lv"> www.centrstaka.lv</A> . Ja tas tā nav- diemžēl psihoterapija ir bezspēcīga....
Atbild:
Inga Lubāne,
Sveiki, Ingūna. Ar visām Jūsu aprakstītajām grūtībām ir iespējams strādāt psihoterapijā, neatkarīgi no terapijas virziena. Manuprāt, šajā gadījumā būtiskāk ir tas, vai Jūsu aprakstītais vīrietis kaut nedaudz ir gatavs atzīt, ka kaut kas nav kārtībā, un kaut nedaudz vēlas mainīt savu dzīvi. Ja tas tā ir, varu piedāvāt griezties centrā "Taka", informācija www.centrstaka.lv . Ja tas tā nav- diemžēl psihoterapija ir bezspēcīga....
Vēlētos dzirdēt Jūsu ieteikumus un padomus, lai atrisinātu šo problemu?
Labdien, Nu jau gandrīz 1 gadu dzīvoju kopā ar vīrieti. Agrāk patstāvīgu attiecību nebija un esmu pieradusi gulēt viena. Biju domāju, ka paies kāds laiks un pieradīšu, asimilēšos. Miega traucējumu man nekad nav bijis un ievēroju, ja viņa nav tad izguļos perfekti. Pirmkārt mums ir pilnīgi atšķirīgi bioritmi. Man ir rīta mundrums, viņam - vakara. Viņš ir cilvēku tips „Pūce”, kas iet gulēt vēlu naktī un mostas, kad vēlas, jo brīvs darba grafiks. Viņam ir nepieciešams apskaut mani un gulēt cieši blakus līdz ar to man nakts sanāk saraustīta, pamostos un grūti atkal iemigt. Esmu teikusi, ka tā neizguļos it sevišķi, ja sāk ausī krākt. Nakts man paiet pilnīgi murgos, no rīta jau pieceļos kašķīga, neizgulējusies. Darbs ir nopietns un prasa daudz piepūles un atbildības, vienu vārdu sakot - radošs. Bet saprotu, ka pilnīgi esmu darbnespējīga, galvassāpes, nervozitāte, nogurums. Visvairāk uzvelkos par to, ka ir saplānota visa diena līdz vakaram, t.i., kursi, sporta nodarbības, bet pilnīgi tiek viss atcelts, jo absolūti esmu pārgurusi + tas viss parādās uz sejas, pietūkušas acis utt. Protams, esmu mēģinājusi izrunāties, mēģinājusi piedāvāt dažus variantus, kas atrisinātu šo problēmu, piemēram, gulēt ar atsevišķām segām, ko viņš nevēlās saprast un ļoti apvainojas līdz ar to man ir jāpiekāpjas un atkal sākas „vecā dziesma”. Tad viņš man sāk pārmest kāpēc esmu patstāvīgi nogurusi, kāpēc eju tik agri gulēt, reizēm par to ņirgājas. Sajūta, ka cilvēks tik domā par sevi, nepūloties izprast manas vajadzības. Nezinu, it kā būtu stulbi teikt, kad tā dēļ būtu jāpārtrauc attiecības. Varbūt tiešām ir vaina manī un es to nenoliedzu. Vēlētos dzirdēt Jūsu ieteikumus un padomus, lai atrisinātu šo priekš manis BŪTISKO PROBLĒMU!!!
Atbild:
Inga Lubāne,
Sveiki, Katrīna. Piekrītu, ka problēma ir būtiska. Es šajā gadījumā domāju nevis to, ka Jums ir atšķirīgi bioritmi, bet to, ka Jums ir grūtības vienoties, lai abi justos labi dzīvojot kopā. Ja viens jūtas labi, bet otrs cieš, tad rodas jautājums - kāpēc dzīvot šādās attiecībās? Šajā gadījumā izklausās, ka Jūs vismaz naktī guļot jūtaties labāk, kad drauga nav. Domāju, ka svarīgi ir ne tikai atrast risinājumu - kā gulēt naktī, bet pati spēja sarunāties, ņemt vērā otru vajadzības. Par to būtu vērts parunāt ar mīļoto...
Cik liela iespēja, ka depresija (iztieku bez zālēm) un veģetatīvā distonija no mātes var iedzimt bērnam?
Labdien! Sakiet, cik liela iespēja, ka depresija (iztieku bez zālēm) un veģetatīvā distonija no mātes var iedzimt bērnam? Paldies.
Atbild:
Elīna Zariņa
Labdien, Ieva! Nepastāv obligāta sakarība, ka, ja mātei ir depresija, tā noteikti būs arī bērnam. Ir daudzi un dažādi faktori, kas ietekmē depresijas kā slimības attīstību, viens no tiem, protams, ir iedzimtība, taču tas nenozīmē, ka tieši tāda pati šīs slimības izpausme būs bērnam, tā var nekad neparādīties vai palikt slēptā veidā. Daudz nosaka audzināšana, vecāku uzvedības, reakcijas paraugs krīzes situācijās, jo bērns arī no vecākiem mācās "cīnīties" vai "padoties". Psiholoģisko - psihisko rūdijumu dod...
Nīče apgalvo, ka sievietes atriebīguma cēlonis ir viņas vājums, vai tas tā ir?
Labdien! Nīče apgalvo, ka sievietes atriebīguma cēlonis ir viņas vājums, vai tas tā ir?
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Sveika, Inga! Es nevaru sacensties ar Nīči, bet pēc manām domām vispār cilvēka atriebīguma cēlonis ir vājums, bailes, nepilnvērtības sajūta. Kad cilvēks ir mierīgs, pārliecināts par sevi, jūtas psiholoģiski stiprs, viņš prot piedot un netērē savu enerģiju atriebībai, vieglāk no tā nekļūs....
Ko man darīt apmeklēt psihologu vai neirologu?
Labdien, griežos pie jums sakrā ar savu draudzeni. Kopā esam vairākus gadus, attiecību sākumā pamanīju, ka viņai ir pa laikam mainās garastāvoklis - pazūd vēlme kaut ko darīt, viss apnīk. Bet tas bija ļoti īslaicīgi, gadiem ejot tas notiek arvien biežāk un pēdējā laikā vispār ir traki - nekas viņu nespēj uzmundrināt. No ārienes jau it kā viss kārtībā, viņa bieži raud un saka, ka neko negribas un dzīvot apnicis. Ko man darīt apmeklēt psihologu vai neirologu?
Atbild:
Inga Lubāne,
Sveiki, Artūr, es ieteiktu draudzenei psihoterapeita konsultāciju. Taču tādā gadījumā ir svarīgi, ka draudzene pati kaut nedaudz atzīst, ka kaut kas nav labi, un vēlas kaut ko mainīt. Jūs no savas puses variet viņai piedāvāt informāciju par psihoterapiju un iedrošināt, bet gala lēmums ir viņas pašas ziņā. Ja Jums rodas kādi jautājumi, variet sazināties ar mūsu centra speciālistiem info@centrstaka.lv vai 26555581....
Vai tas ir normāli, vai citi arī tā dara?
Labdien! Man ir jautājums, vai tas ir normāli, vai citi arī tā dara? Man gandrīz visu laiku domāju par ļaunām, nejaukām lietām un it kā gribu, lai tas notiktu ar mani. Nu piemēram bieži iztēlojos, kas notiktu ar mani, kad visi tuvinieki pēkšņi ietu bojā. Vai arī saslimtu ar kādu slimību. Vai arī ja ietu bojā mani draugi. Es iztēlojos, kā citi cilvēki mēģina ar mani runāt, mēģina palīdzēt, bet es nevienu nelaižu sev klāt. Tas ir dīvaini, bet man šādas domas ir prātā visu laiku. Šķiet, ka man patīk sāpes. Un, īstenībā, man patīk fiziskas sāpes. Gluži vai priecājos par katru zilumu, par katru nobrāzumu. Citi tos cenšas noslēpt, bet es tieši pretēji - izceļu... Bet, ja man tas patīk, tad kur ir problēma? Kāpēc es vispār par to satraucos? Es nesaprotu sevi. Cilvēki saka, ka vislabāk cilvēks pazīst pats sevi, bet es sevi nepazīstu, nezinu, uz ko esmu spējīga,brīžiem nobīstos no sevis un savām domām, brīžiem jūtos kā svešā ķermenī... Īsti nezinu kāpēc šo rakstu, bet pasakiet, ko tas varētu nozīmēt. Kāpēc tā varētu notikt? Un vai kaut kas ir jāmaina? Ja tas kaut ko nozīmē, man 19 gadi.
Atbild:
Inga Lubāne,
Labdien, Baiba, lasot vēstuli, man likās nozīmīgs Jūsu teiktais, ka nepazīstiet sevi, un jautājums - ko tas viss nozīmē. Es jautājumu pārformulētu sekojoši - ko tas nozīmē priekš Jums - zaudēt draugus, tuviniekus, saslimt pašai, piedzīvot ciešanas? Kaut kas Jūsos notiek un tas parādās ar šīm domām un uzvedību. Nedomāju, ka tas ir kas nenormāls. Vēstulē Jūs pati jau norādiet ceļu, ko darīt - mēģināt sevi labāk iepazīt. Kā to darīt - nav vienkārši atbildēt, jo katrs cilvēks atrod savu veidu. Ja Jums ir iespēja, variet...
Laiks dziedē visu, bet kā dzīvot šobrīd, kā samierināties ar tādu triecienu, kas patiesībā ir ļoti negaidīts?
Labdien, ar savu vīru kopā esmu 10 gadus (7 no tiem laulībā). Ir 4 gadus vecs bērniņš par kuru viņa sākotnējā dzīves posmā nācās cīnīties, jo bija veselības problēmas un fiziskās attīstības aizture. Šobrīd vīrs grib šķirties. Manuprāt tā ir tāda kā eiforija, apmātība ar citu sievieti. Pēc viņa iniciatīvas ejam pie psihoterapeita, bet viņa lēmums ir absolūti nemainīgs utt. Es nespēju samierināties, nespēju vispār aptvert situāciju kā tādu - ir sāpes, izmisums, vainas sajūta, ka nespēšu savam bērnam dot iespēju augt pilnā ģimenē. Laiks dziedē visu, bet kā dzīvot šobrīd, kā samierināties ar tādu triecienu, kas patiesībā ir ļoti negaidīts? Paldies.
Atbild:
Inga Lubāne Krīžu un psihoterapijas centrs „Taka” psiholoģe, psihoterapeite
Labdien, Ilze, nav viegli Jums atbildēt, jo zinu - nav tādu vārdu, kas varētu izdzēst šķiršanās sāpes, kad tiek zaudēta ģimene. Zaudējumu var tikai izdzīvot caur sāpēm, cerībām un izmisumu, tāpēc būtu svarīgi padomāt, kas var būt Jūsu atbalsts šajā laikā - cilvēki, darbs, daba, Dievs, pašas spēks, mīlestība pret bērnu? Izklausās, ka Jūs raizējaties par bērna nākotni. Protams, ka notiekošais viņu iespaido, un vislabākais, ko Jūs variet izdarīt, ir - parūpēties par sevi. Jo tad Jūs spēsiet parūpēties arī par bērnu,...
Atbild:
Inga Lubāne Krīžu un psihoterapijas centrs „Taka” psiholoģe, psihoterapeite <A href=
Labdien, Ilze, nav viegli Jums atbildēt, jo zinu - nav tādu vārdu, kas varētu izdzēst šķiršanās sāpes, kad tiek zaudēta ģimene. Zaudējumu var tikai izdzīvot caur sāpēm, cerībām un izmisumu, tāpēc būtu svarīgi padomāt, kas var būt Jūsu atbalsts šajā laikā - cilvēki, darbs, daba, Dievs, pašas spēks, mīlestība pret bērnu? Izklausās, ka Jūs raizējaties par bērna nākotni. Protams, ka notiekošais viņu iespaido, un vislabākais, ko Jūs variet izdarīt, ir - parūpēties par sevi. Jo tad Jūs spēsiet parūpēties arī par bērnu,...