Labdien!

Esmu jaunā māmiņa. Diemžēl grūtniecības laikā tik lielu uzmanību grūtniecībai, cik vajadzētu, nepievērsu. Biju ļoti neirotiska, uzvilkta un daudz dusmojos. Vairāk interesēja runāt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem, arī ar svešiem cilvēkiem varēju komunicēt un pat pārrunāt lietas, kas attiecas tikai uz ģimeni. Bet, cik sevi atceros, vienmēr esmu bijusi nervoza, depresīva un pārāk atklāts cilvēks. Grūtniecības laikā visu uztvēru saasināti, arī pirms tās. Nevis ļaujos notikumiem un ļauju tiem ritēt savu gaitu, bet "ķeru un grābju", meklēju draugu padomus lietās, kam jāpaliek ģimenē. Par grūtniecību jau uzreiz, kolīdz tā tika atklāta, paziņoju draudzenēm (kuras mani labi, ja gadā reizi uzmeklē), darbā arī uzreiz paziņoju. Nu esmu es tāds cilvēks - liela "klaču tarba". Ar daudziem strīdējos grūtniecības laikā.

Cik ļoti tas ietekmē bērniņu? Vai mana meita būs tāda pati sīkumaina, kašķīga un agresīva "pļāpa"?

Paldies!