medicine.lv skaitļos

Lietotāji online198
Aktīvie uzņēmumi12545
Nozares raksti4564
Ekspertu atbildes20541
Psiholoģija: medicine.lv
Vai bērnam pēc psiholoģiskas traumas vajadzētu apmeklēt bēres?
Labvakar! Vēlos dzirdēt vairāku psihologu viedokli. Kā Jūs domājat, ja bērnam ir bijusi psiholoģiska trauma (aizrīšanās ar tādām sekām, ka atteicās ēst) un 2 nedēļas pēc aizrīšanās nomira vecmāmiņa, vai bērnam vajag apmeklēt bēres un kādu iespaidu tas var atstāt uz 4 gadus vecu bērnu?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Šai gadījumā ir pārāk maz informācijas gan par aizrīšanās smagumu, gan ar to saistītajām sekām, lai izdarītu kādus secinājumus. Manuprāt, galvenais, ko nevajag aizmirst, ka neatkarīgi no tā, vai bērnu paņemsiet, vai nē uz bērēm, par vecmāmiņas nāvi būs jārunā ar bērnu, un jums pieņemamā veidā tas viņam jāizskaidro. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....
Jūtos vientuļa, zudusi interese par visu. Kā ar to cīnīties?
Sveiki! Man ir 20 gadi. Pēdējā laikā pārdzīvoju par to, ka man nav drauga, visām manām draudzenēm tie ir. Es jūtos vientuļi, man ir zudusi interese par visu, es pastāvīgi jūtos nogurusi un miegaina, es bieži raudu. Katra sīkuma dēļ ļoti satraucos un pārdzīvoju, manī nemitīgi ir bailes, ka ir jānotiek kaut kam sliktam. Es negribu ne ar vienu kontaktēties, es tikai gribu sēdēt viena mājās. Kā cīnīties ar to?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Izklausās, ka esat iestigusi depresīvos simptomos. Lai precizētu, vai tā ir vai nav depresija, būtu vēlams tikties ar psihoterapeitu vai psihiatru. Jūs jautājat, kā ar to cīnīties. Grūti cīnīties ar ienaidnieku, kurš ir pilnībā nepazīstams. Jāsāk būtu ar sevis iepazīšanu, saprašanu. Būtu vērts tikt skaidrībā, kāpēc ar jums ir tā, ka jums nav drauga, kāpēc esat vientuļa, kāpēc satraucaties par sīkumiem, par ko raudat, no kā īsti baidāties utt. Kad šie jautājumi kļūs skaidrāki, atradīsies arī atbildes,...
Bērns atsakās ēst. Ko darīt?
Labdien! Nu jau vairāk kā nedēļu dzīvoju stresā, varbūt varat dot padomu, kā rīkoties mums tālāk.. Mans dēliņš, kuram ir 4 gadi, ir pārstājis ēst. Pirms tam mēs ēdām visu, un nebija nekādu problēmu. Pirms pāris dienām iznācām no slimnīcas, kur viņš tika izmeklēts un tika veiktas analīzes, usg vēdera dobumam un apskatīja vēl mūs LOR ārsts. Visas analīzes un izmeklējumi liecina, ka viņš ir pilnībā vesels. Bērnu ārsts teica, ka neredz iemeslu, kāpēc bērns atteicies ēst. Tagad esam mājās jau ceturto dienu. Bērns dzer vienīgi "Lāsēnu" no paciņas ar salmiņu. Pa dienu izdzer 5-6 paciņas. Bērns saka, ka viņam nekas nesāp. Bet ēst izskatās, ka ir bail, jo, ja kaut kumoss nonāk mutē, uzreiz spļauj ārā un uzreiz prasās uz tualeti, jo, ja kaut kas nonācis vēderā, tas uzreiz esot jāizčurā - tā saka mans dēliņš. Viss sākās ar to, ka vienreiz viņš aizrijās, un ārste Liepājas slimnīcā teica, ka noteikti tā ir kāda psiholoģiska trauma. Nezinu, cik ilgi mans bērns var iztikt tikai uz Lāsēniem un kā mums rīkoties tālāk. Esmu sazinājusies ar bērnu psihoterapeitu un doma ir par smilšu terapiju, bet, ja tā mums nepalīdzēs, ko iesākt tālāk?(Gribu vēl minēt, ka esam ar bērnu mēģinājuši izrunāt to, cik svarīgi ir ēst, un arī ir izmēģināts dot visu, kas viņam iepriekš ir garšojis, bet nekā.)
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Ņemot vērā, ka esat veikuši pilnvērtīgu izmeklēšanu, tiešām jādomā, ka problēma ir psiholoģiska rakstura. Doma par psihoterapiju šādā situācijā ir vislabākais risinājums. Domāju, ka psihoterapija būtu vēlama ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Jo, iespējams, ka bērna smagie simptomi atspoguļo kādu smagāku problēmu ģimenē, kas līdz šim nav apzināta. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre...
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa SIA "Neirožu klīnika"psiholoģe, Mg. psyh.
Labdien! Jūsu uztraukums ir saprotams. Tomēr mēģiniet izsvērt situāciju. Pirmkārt, zēns ir objektīvi jeb somatiski vesels un principā ēd - lai arī patreiz tikai lāsēnus. Tātad organisms kaut ko dabū. Otrkārt - Jūs esat pareizi rīkojusies, meklējot psihologu, un es ieteiktu to apmeklēt pēc iespējas ātrāk. Treškārt, notikušā cēlonis patiešām varētu būt pārbīlis no aizrīšanās. Un te ir jāsāk ar to, ka respektējam šīs bailes. Tātad ļoti pamazām piedāvāt ar salmiņu arī citu barību, tad var palielināt salmiņa...
Kāpēc bērns rauj aiz matiem?
Sveiki! Mani nomāc tas, ka meita regulāri rauj manus matus. Meitai nu jau 1 gads un 10 mēneši. Tas izpaužas pirms gulētiešanas un gulēšanas laikā, un tas notiek diezgan regulāri. Meita rauj matus no visa spēka. Ko varētu iesākt, lai tā nedarītu, un varbūt tam ir kāds iemesls, ka viņa tā dara?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Iemesls tādai uzvedībai varētu būt pavisam vienkāršs - mīļā meitiņa ir uz jums dusmīga. Par dusmu iemesliem man ir grūti izteikties, nezinot neko sīkāk par jūsu situāciju. Lai kaut ko mainītu, būtu jācenšas saprast, par ko bērns ir dusmīgs, un jāmāca citi - veselīgāki veidi, kā paust savas dusmas. Jums ir skaidri jāpauž, ka šāda agresīva uzvedība jums nav pieņemama, neļaujot vai pārtraucot meitas agresīvo rīcību. Bet - vienlaicīgi paužot sapratni par dusmu iemesliem. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite...
Kā kļūt psiholoģiski stiprākai?
Labdien! Man bieži sāp rokas, tās ir vājas un trīc. Ja mēģinu ar tām kaut ko paveikt, bieži to izdarīt neizdodas. Jūtos sastingusi, vāja un sāpināta. Kāpēc esmu kļuvusi tik jūtīga? Nevaru ne ar vienu runāt par savām jūtām, jo arī tuvinieki pastāvīgi sāpina. Arī citi iegrūž nelaimēs, sāpina un izsmej. Neviens nerēķinās ar mani un manām jūtām. Arī sirds sāk sāpēt un citas nepatīkamas sajūtas rodas. Ko ieteiktu darīt?
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Jūs stāstāt, ka jūtaties vāja, sāpināta, nesaprasta, neievērota. Izklausās ļoti depresīvi. Lai kaut ko mainītu šādā situācijā, vispirms ir jāsaprot, kā un kāpēc esat tur nonākusi, kāpēc tieši ar jums tā ir noticis. To var izdarīt kopā ar psihoterapeitu. Vienmēr ir iespēja savā situācijā kaut ko mainīt, bet, iespējams, Jūs pagaidām nesaredzat šīs dažādās iespējas. Iesaku nezaudēt cerību un meklēt palīdzību!...
Atbild:
"Rodain", SIA
Labdien! Pirmais solis, lai mazinātu un risinātu jūsu grūtības, būtu saruna ar speciālistu, - psihologu vai psihoterapeitu, kuram jūs varat uzticēties. Kāmēr jūsu iekšējais "katliņš" ir pilns ar sāpēm, aizvainojumu, ir grūti palikt psiholoģiski stiprākai. Runāšana par savām emocijām ir viens no veidiem kā no tām atbrīvoties, lai tās netrucē dzīvot. Dažreiz tikai ar pārrunām var būt par maz. Tādā gadījumā būtu svarīgi griezties pie psihiatra, kas ar zāļu plīdzību palīdzēs noregulēt jūsu emocionālo stāvokli....
Atbild:
psihiatre Dace Simsone
Labdien! Ja kādas citas organisma kaites ir izslēgtas, tad ieteiktu steidzami doties pie psihoterapeita un psihiatra. Iespējams, pietiks ar profesionālu psihoterapiju, bet varbūt būs jānozīmē medikamenti kādam periodam, taču par to var spriest tikai klātienes konsultācijā. No medikamentiem nav jābaidās! Sajūta, ka sāp sirds un visi apkārt dara pāri, vairāk liecina par iekšējiem procesiem, kuri nestrādā "vajadzīgajā režīmā". Tāpēc jāsāk ir ar to, ka jāatrod "iekšējo" cēloni, kas ir vainojams sirdssāpēs.
Atbild:
psiholoģe Natālija Beļakova
Labdien! Apsveicami ir tas, ka esat saņēmusies un sākusi runāt. Sastingums un vājums varētu liecināt par bailēm. Pēc šīs vēstules varētu spriest, ka Jums vēl tomēr ir iekšējais spēks un resursi, lai mēģinātu kādam uzticēties un cerība, ka ne visi sāpinās. Tāds cilvēks noteikti ir psihologs, pie kura Jums vajadzētu griezties. Taču viņam ir nepieciešams saņemt vairāk informācijas, lai atbildētu uz jautājumu – kāpēc ar mani tā, un ko man darīt? Roku sāpes un vājums varētu nozīmēt to, ka uz Jūsu pleciem sēž lielāks...
Kā palīdzēt draudzenei, kas nepārtraukti ir neapmierināta?
Labdien! Man ir radušās problēmas ar draudzeni. Kopā esam jau gadu un trīs mēnešus. Jau pašā attiecību sākumā sapratu, ka viegli nebūs, tā kā esam krasi atšķirīgi cilvēki. Bet nolēmu mēģināt. Attiecību laikā es sapratu, ka draudzene katru sīkumu, katru nelielo neveiksmi ņem "caur sevi", uztver ļoti personiski. Parasti viss beidzas ar asarām un pārdzīvojumiem, kuros es vienmēr viņu centos atbalstīt, mierināt. Pašsaprotami, tieši tāpat tika uztverta katra mana rīcība, kas neatbilda viņas prātam. Ikreiz, kad nevarēju tikties, biju aizņemts vai vienkārši pateicu to, kas viņai nepatīk - sekoja asaras un apvainošanās. Es saprotu, ka viņas ģimenē arī viss nav gludi - tētis mīl iedzert, manai draudzenei liekas, ka viņas māsu vecāki vērtē augstāk. Tomēr man ir līdzīgas problēmas, kuras es esmu pārvarējis. Svarīgs ir fakts, ka viņa mācās Rīgā, Bet es Saldū. Tiekamies nedēļas nogalēs, jo abi dzīvojam Saldū. Tomēr lieta, kas mani "piebeidza" pēdējo trīs mēnešu laikā viņa jau trīs reizes netieši piemin, ka dzīve bez viņas būtu labāka. Man nav ar ko runāt, konsultēties. Šī situācija vairs nav izturama, jo nespēju vairs panestu šādu nastu. Kāda ir iespēja palīdzēt viņai, jo, ja es pateiktu, ka varbūt vērts abiem apmeklēt psihologu, viņai atkal būtu histērija?
Atbild:
psiholoģe Vita Jurševska
Labdien! Jūsu vēstulē lasītais par draudzenes raudāšanu, pārdzīvošanu dažādās dzīves situācijās, runāšanu par dzīvi bez viņas, rosina domāt, ka viņai neapzināti ir izveidojies zināms pieradums un uzvedības modelis noteiktās dzīves situācijās, jo cilvēks rīkojas tā, kā viņam ir izdevīgi un skatoties pēc tā, kādu labumu viņš iegūst šādas rīcības rezultātā. Draudzene bieži savās dzīves situācijās redz vajātāju, kurš dara pāri, un glābēju (gadu un trīs mēnešus tas esat Jūs), pie kura var patverties. Upura loma...
Atbild:
klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Anita Čodere
Labdien! Balstoties uz Jūsu vēstulē sniegto informāciju, pieņemu, ka esat sevi izsmēlis - draudzenei piedāvājāt visus iespējamos risinājumus. Bieži ir tā, ka tuvs cilvēks ne vienmēr var palīdzēt grūtībās. Piekrītu, viņai būtu jāvēršas pie psihologa, kaut arī to ir grūti pieņemt. Lai draudzenei būtu vieglāk pieņemt Jūsu ieteikumu, griezties pēc palīdzības, ieteiktu sarunas sākumā atklāt savas jūtas, ko Jūs jūtat attiecībā pret viņu - minēt gan pozitīvas, gan negatīvās sajūtas (nogurums, bezpalīdzības...
Kā mazināt trauksmes sajūtu?
Sveicināti! Vēlējos jautāt par iemesliem un sekām saistībā ar paaugstinātu trauksmes slieksni. Konkrētās situācijās, kas manī acīmredzot izraisa trauksmi, man sākās paātrināta sirdsdarbība vai svīšana. Bieži es arī nobīstos no tā, ka man kāds neredzot pietuvojies, kas, protams, ir normāli, bet no otras puses liekās, ka reakcija ir pārāk izteikta. Kā to mazināt?
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Iemesli paaugstinātam trauksmes līmenim visdrīzāk meklējami Jūsu bērnībā. Agrīnās attiecības, emocionālā gaisotne ģimenē, kā tuvinieki tika galā (vai netika) ar trauksmi un stresu, notikumi, emocionālas traumas - tās visas kopā ir lietas, kuras ietekmē mūsu trauksmes slieksni un spēju vēlāk dzīvē tikt galā ar satraucošiem notikumiem, nekrītot panikā vai nesomatizējot savas izjūtas. Ja vēlaties to vairāk par sevi saprast un mainīt, tad piemērota ir psihoanalītiskā psihoterapija vai...
Atbild:
psihiatre Dace Simsone
Labdien! Mazināt šādu reakciju var kopumā saprotat, kādā situācijā esat. Kādi notikumi pēdējo gadu, mēnešu laikā ir ietekmējuši Jūsu dzīvi tiešā veidā. Paaugstinātu jūtību var ietekmēt daudzi faktori - attiecības, šķiršanās, bērni, eksāmeni, zaudējumi utt. Ar laiku tas atstāj iespaidu, kas ķermeniski izpaužas kā patiprinātas veģetatīvas nervu sistēmas reakcijas - svīšana, sidsklauves, trauksme u.c. Kopumā jālīdzsvarojas gan garīgi, gan fiziski. Vairāk jāvelta laiks relaksācijas vingrinājumiem,...
Kā uzdrošināties un pārvarēt bailes?
Labdien! Esmu kautrīgs un par sevi nepārliecināts puisis (16). Ir pavasaris - vēlos iepazīties ar kādu meiteni. Kā uzdrošināties un pārvarēt bailes?
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labvakar! Vispirms būtu jātiek skaidrībā par bailēm. No kā īsti baidāties - no atraidījuma, neizdošanās, apkaunojuma, izgāšanās? Kad par savām bailēm sāk domāt tā precīzāk, skaidrāk iztēlojoties situācijas, tad bieži kļūst skaidrs, ka tik lielām bailēm nemaz nav pamata - tas, ko spējat iztēloties savās fantāzijās, realitātē ir maz ticams, ka notiks. Reizēm palīdz iztēloties visļaunāko, kas var notikt, un tad tam iekšēji it kā sagatavoties. Ja tas nelīdz, varbūt vēlama psihoterapeita palīdzība, kurš palīdzēs...
Kā pārvarēt bailes no tumsas?
Labdien! Man ir bail no tumsas. Kā pārvarēt bailes? Mēģināju vingrot pirms aizmigšanas, bet nevaru atslābināties. Varbūt ir vēl kādi veidi, kā tikt ar savām bailēm galā?
Atbild:
praktiskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite Evija Rozenlauka
Labdien! Labā ziņa ir tā, ka Jums nav bail no tumsas. Tumsa Jūsos rada trauksmes stāvokli. Savukārt trauksmes pamatā gan ir kādas bailes. Vajadzētu noskaidrot, tieši kādas. Ir daudz iespēju un variantu, kā to izdarīt. Sarunas laikā ar psihologu vai psihoterapeitu to var noskaidrot. Iespējams, ka Jums ir kādi seni pārdzīvojumi par to, kas noticis tumsas aizsegā, kas jums patlaban nemaz nenāk prātā. Varbūt Jūs esat pārdzīvojusi īpaši "smagas attiecības" ar nenoteiktību un neziņu vai domām par cilvēka mūža galīgumu...
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Dažādu fobiju terapijā efektīgas skaitās kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas metodes. Ja vēlaties strādāt vienatnē pats ar sevi, tad noderīgi varētu būt interneta resursi, kur kognitīvi biheiviorālās metodes (cognitive-behavioral therapy) ir plaši aprakstītas. Tomēr, efektīgāk būtu apmeklēt speciālistu, kurš labāk spēs izvērtēt, kāda tieši psihoterapija jums ir nepieciešama....
Kāpēc man patīk dzīvot vienai?
Labdien! Vai Jūs varētu nosaukt desmit iemeslus, kāpēc daļai sieviešu patīk dzīvot vienai. Ja vīrietis ir blakus katru dienu, varu izturēt sev blakus ne ilgāk kā mēnesi, neskatoties uz to, ka man ir divi bērni. Paldies!
Atbild:
Žanete Sebre.
Labdien! Jums noteikti pašai vislabāk zināmi iemesli, kāpēc Jums patīk dzīvot vienai. No tā, ko Jūs minat, izklausās, ka tas saistīts ar kaut kāda veida dusmām pret vīriešiem. Tas, kas man palika neskaidrs no jūsu jautājuma, kā Jūs pati jūtaties par šādu situāciju? Vai tas Jūs apmierina, ka dzīvojat viena, vai tomēr nē? Ja nē, vai Jūs gribat kaut ko mainīt? Ja gribat mainīt, tad ir vērts uzsākt pētīšanu - meklēt iemeslus savām dusmām. Te nelīdzēs kaut kāds vidējais vispārīgs 10 iemeslu izvilkums....
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa
Labdien! Uz Jūsu jautājumu var atbildēt ne vien plaši un daudzpusīgi, bet arī īsi un vienkārši. Izvēlēšos pēdējo, jo mēs esam katrs dažādas personības. Nav pareizi vai nepareizi dzīvot bez partnera. Ja dzīve bez vīrieša šobrīd šķiet atbilstoši, kāpēc mākslīgā veidā kaut ko mainīt? Ja Jūs vēlētos dzīvot kopā, tad būtu jāmeklē risinājums, palīdzība. Pat, ja es minētu simts iemeslus, patiesībā iemeslu ir tieši tik daudz, cik ir sieviešu, kam patīk dzīvot vienām. Minēšu 10 iemeslus jeb pozīcijas, ko ir paudušas...
Kāpēc nekad neesmu izjutusi orgasmu un seksa laikā nejūtu baudu?
Labdien! Man ir 25 gadi. Saskāros ar 3 problēmām: 1. Mani nevar uzbudināt. Nekad neesmu izjutusi orgasmu un seksa laikā nejūtu baudu. 2. Dienas laikā izdalās viela (krāsa ir kā spermai). 3. Izdalās no ķermeņa nepatīkama smaka, kaut gan ikdienā mazgājos. Vai Jūs varētu atklāt, kāds iepriekš minētajām problēmām varētu būs cēlonis? Lūdzu, palīdziet!
Atbild:
A. Sizova
Labdien! Atbildot uz 1. jautājumu, ieteiktu apmeklēt seksopatologu. Kas attiecas uz 2. un 3. jautājumu par izdalījumiem, Jums jāvēršas pie ginekologa.
Atbild:
Valērija Godunova
Labdien! Šajā situācijā vislabāk būtu griezties pie sava ginekologa, lai veiktu analīzes un nepieciešamības gadījuma veiktu mērķtiecīgu ārstēšanu. Runājot par uzbudinājumu un orgasmu, sākumā var palīdzēt saruna ar ginekologu, ja nevarat ar viņu par to runāt, tad palīdzēs seksologs.
Atbild:
Gita Ruttasa
Labdien! Var būt dažādi iemesli Jūsu norādītām sūdzībām. Iespējams, ka kāda orgāna darbība ir traucēta (piemēram, vairogdziedzera), varbūt Jums ir kādas psiholoģiskas problēmas. Jums ir nepieciešama vispusīga izmeklēšana un iespējamos risinājumus Jums ieteiks ārsts.
Bija saraustīta elpošana, sausa mute, trīcēja rokas, nevarēju ne piecelties, ne parunāt. Kas tas varēja būt?
Labdien! Bija cilvēkam jāsniedz pirmā palīdzība, saistībā ar lauztu žokli un galvas traumu. Protams, ka bija arī daudz asiņu. Uz to brīdi es neapjuku, veicu to, kas bija jādara. Bet brīdī, kad cietušo aizveda "ātrā palīdzība", es vienkārši sabruku. Bija saraustīta elpošana, sausa mute, trīcēja rokas, nevarēju ne piecelties, ne parunāt. Kas tas varēja būt?
Atbild:
Dace Simsone, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien! Diagnostiski to dēvē par Akūtu stresa reakciju, kas Attīstās kā reakcija uz traumējošu (fiziski vai psihiski) situāciju. Var būt pavadošie veģetatīvie simptomi (paātrināta, saraustīta elpošana, roku trīce, sirdsklauves, sausa mute, grūtības reaģēt uz ārējiem kairinātājiem, pārvaldīt savu ķermeni). Reakcijas smaguma pakāpi var pastiprināt personības īpatnības, jūtīgums, iepriekšējā pieredze, cik organisms kopumā fiziski un psihiski spēcīgs pirms traumējošā notikuma. Parasti reakcija...
Vai tas ir normāli, ka jau 6 gadus neesmu raudājusi?
Labdien! Vai tas ir normāli, ka jau 6 gadus neesmu raudājusi?
Atbild:
Žanete Sebre, Sebres Ž. ārsta psihoterapeita prakse
Labdien! Psihoterapeiti parasti nedomā tādās kategorijās kā normāli vai nenormāli. Viņi cenšas saprast nozīmi, jēgu. Tas nozīmē to, ka katram simptomam, nesaprotamai uzvedībai, katrai dīvainai fantāzijai ir izskaidrojums, ko tieši tas nozīmē priekš konkrētā cilvēka. Domājot par jūsu jautājumu, es vispirms censtos saprast, kādēļ tāds jautājums jums radies. Kādēļ jūs domājat, ka jums būtu jāraud? Vai situācijās, kurās raudājāt sešus gadus atpakaļ, tagad vairs neraudat? Tātad kaut kas ir mainījies jūsu...
Atbild:
Dace Simsone, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien! Vai tas ir normāli, to nevar viennozīmīgi atbildēt. Ir jābūt iespējamai sakarībai, kas tad notika pirms tiem 6 gadiem. Tad to izvērtējot, var tālāk vērtēt Jūsu šī brīža stāvokli, pašsajūtu. Emocionālās reakcijas mēdz mūs pašus pārsteigt negaidot. Jo ne vienmēr tas, ko mēs ar prātu izdomājam, emocionāli mums pašiem ir pieņemami un realizējami. Vai raudāšana ir vienīgā emociju izpausme, kas ir pazuduši pēdējo 6 gadu laikā? Vai citas emociju izpausmes un sajūtas pastāv? Piemēram, smiešanās, prieks,...
Kā tikt galā ar stresu, ko izraisījusi skolas maiņa, atstumtība klasē, ne pārāk labi panākumi skolas mācību priekšmetos?
Labdien! Kā tikt galā ar stresu, ko izraisījusi skolas maiņa, atstumtība klasē, ne pārāk labi panākumi skolas mācību priekšmetos?
Atbild:
Rita Strautmane, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien! Jāsaka, ka iztrūkstoša ir informācija par bērna vecumu, iemesliem kādēļ ir notikusi skolas maiņa un līdz ar to arī panākumu nesekmība. Bieži vien bērnu un vecāku skatījums uz notiekošo arī var izrādīties atšķirīgs, tāpēc piedāvātu šo problēmu apskatīt sīkāk - individuāli piesakoties pie speciālista....
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien! Uz visiem šiem jautājumiem nevar atbildēt īsi. Katram cilvēkam tas notiek citādāk. Katrs cilvēks, ienākot jaunā kolektīvā, pārdzīvo par to - kādu iespaidu atstās, kā izveidosies attiecības.Bieži vien jaunie cilvēki sevī noslēdzas no bailēm - ka viņus nepieņems, vai, piemēram, uzvedas izaicinoši un agresīvi - ar to atstumj klasesbiedrus. Jāļauj sev būt priecīgam, smaidīgam, brīvam. Tad arī attiecības skolā un panākumi uzlabosies, protams, ja nevar tikt galā paša spēkiem ieteiktu griezties pie...
Atbild:
Žanete Sebre, Sebres Ž. ārsta psihoterapeita prakse
Labdien! Jūsu jautājums ir pārāk plašs, lai uz to varētu sniegt konkrētu atbildi. Vispirms man gribētos uzdot daudzus jautājumus. Kāpēc bija nepieciešama skolas maiņa un kāpēc tā jums ir izraisījusi stresu? Kāda veida stress tas ir? Esat nobijies/usies, satraukts, dusmīgs? Tad būtu jāizpēta, kāpēc tieši tādas jūtas jums ir, un tikai tad varēs saprast, kā ar to tikt galā. Tāpat- ko nozīmē atstumtība klasē? Kā tā ir izveidojies? Kāda ir jūsu loma tajā? Vai jūs vēlaties kaut ko mainīt? Ko nozīmē ne pārāk labi panākumi?...
Kā man sakārtot sevi psiholoģiski šajā situācijā?
Labdien! Nezinu, vai šī problēma vispār ir problēma, bet tā man traucē dzīvot. Pirms pusgada satiku vīrieti, kuru jaunībā ļoti mīlēju, ir arī dēls no viņa. 16 gadus mums nebija gandrīz nekādu kontaktu, kaut gan vienmēr esmu centusies ar viņu sazināties un satikt. Dēlu viņš atzina tikai tagad, jo līdzība ir acīm redzama. Puika par savu tēvu uzskata manu tagadējo vīru, par īsto tēvu pat nenojauš. Ar vīru mums ir kopīgi 2 dēli. Tātad pēc tikšanās ar šo vīrieti esmu palikusi, pat nezinu kāda. Bet ne par ko citu vairs nespēju domāt, tikai par viņu - no rīta pamostoties, vakarā aizmiegot, pa dienu darbā, visur un visu laiku. Domāju, kā būtu, ja mēs būtu kopā. Atceros viņa acis, lūpas, smaržu utt... Man ir tik grūti. Ar prātu es saprotu, ka man ir ģimene, ka jābūt pateicīgai par to, kas man ir dots. Bet sirds kā traka sauc pēc viņa. Tas jau sāk līdzināties apmātībai. Ziniet, un es jūtu, ka sirds sāp jau tīri fiziski. Es nezinu, ko man darīt. Nespēju atvairīt šīs domas.
Atbild:
Ingrīda Cera ārste-psihiatre
Labdien! Protams, tā ir problēma, ja tā traucē dzīvot. Atmiņas par jaunību vienmēr ir jaukas, saldas un idilliskas. Viss, kas bijis slikts, aizmirstas, vai tiek izstumts no atmiņas, paliek tikai patīkamie sapņi. Reāli skatoties, jūs mēģinājāt sazināties ar cilvēku, sameklēt viņu, bet viņš, acīmredzot, nebija pretimnākošs šajā jautājumā un dzīvoja savu dzīvi. Pašreiz jūs arī rakstāt tikai par savām emocijām. Izjaukt savu dzīvi var vienmēr, bet ko Jūs uzbūvēsiet vietā? Varbūt jāatstāj savas patīkamās atmiņas...
Kur meklēt palīdzību, ja domāju par nāvi?
Labdien! Man ir šāda problēma. Šodienas sapni nu jau atceros diezgan miglaini, taču tā pamatā bija strīds ar mammu, par to, ka neesmu vajadzīga utt. No rīta, pamostoties pēc šī sapņa, jutos iztukšota, it kā daļa no manas "dzīvīgās" puses būtu brutāli izrauta. Pa ceļam uz skolu visu laiku domāju par to, kā būtu, ja manis nebūtu. Par to, kā es varētu izgaist no šīs pasaules. No vienas puses šīs domas mani nomierina, no otras puses grauj mani. Principā visās stundās lūkojos vienā punktā un domāju par nāvi, sevi un kas no tā var sanākt. Lieki piebilst, ka iepriekšējā vakarā ar mamma sacīja, ka nevēlas mani redzēt, un pāris reižu vēl pati izmetu tādus vārdus, "ja ātrāk nomiršu būs labāk". Manuprāt, šeit ir kas vairāk par iepriekšējās dienas notikumiem, kas atspoguļojas sapnī. Es redzu problēmu, tikai nesaprotu kādu. Ko iesākt? Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera ārste-psihiatre
Labdien! Protams, ka problēma ir dziļāka nekā iepriekšējās dienas konflikts. Visdrīzāk konflikts ir tās dziļās problēmas turpinājums. Šaubos par to, ka jūs esat mīlēta un atzīta savā ģimenē, tas varētu būt par iemeslu jūsu paradumam. Būtu vēlams apmeklēt psihoterapeitu un kopā ar viņu saprast, kur ir problēmas sakne un kādā veidā šo problēmu risināt....
Atbild:
Ivars Strazds, pediatrs
Labdien! Jūsu gadījumā var palīdzēt psihoterapeits, ne psihologs. Vispār, ja Jums ir šādas domas, tad palīdzību jāmeklē ātri. Tātad, psihoterapeita palīdzība, domāju, ka arī Jums ir vajadzīgi attiecīgi medikamenti. Ar cieņu, dr.I.Strazds....
Atbild:
Inese Bārbale-augstākā kvalifikācija ģimenes medicīnā.
Labdien! Šajā gadījumā ir ģimenes konflikts. Lai saprastu, ko darīt, nepieciešams visai ģimenei doties kopā uz konsultāciju pie psihoterapeita - psihologa, lai noskaidrotu, kādā situācijā atrodas ģimene un izlemtu variantus, kā šo konfliktu atrisināt. Mēģināt izturēties pret māti mierīgi un laipni. Pašai padzert nomierinošu tēju un pēc neilga laika ģimenei doties uz konsultāciju.
Atbild:
dr. I. Balode
Labdien! Skaidrs, ka problēma ir ģimenē. Jāizrunājas, par ko, kāpēc ir nesaskaņas. Un noteikti jāapmeklē klīniskais psihologs, kurš palīdzēs izprast, kāpēc šādi sapņi, kā risināt nesaskaņas. Vislabāk būtu, ja klīnisko psihologu apmeklētu arī māte. Klīniskie psihologi pēc adreses: www.privatpsihiatrija.lv...
Ar ko atšķiras „garīgās attīstības aizture”no atpalicības?
Labdien! Ja manam brāļa bērnam ir noteikta "garīgās attīstības aizture", tad es saprotu, ka tas var tik labots, cītīgi strādājot ar bērnu. Ar ko šī aizture atšķiras no atpalicības? Paldies!
Atbild:
dr. J. Bojārs, psihiatrs
Labdien! Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi, jo nav zināms, kādā vecumā un ar kādām metodēm bērnam konstatēti garīgās attīstības traucējumi (aizture?). Uz jautājumu par bērna garīgo attīstību precīzāk varētu atbildēt klīniskais psihologs, veicot bērna spēju detalizētu izvērtēšanu....
Kā bērnam pateikt, ka viņas tēvs ir cits vīrietis?
Labdien! Mēs izšķīrāmies ar vīru. Mums ir 9 gadus vecs bērns (meita), bet mans bijušais vīrs nav bērna tēvs. Īstais bērna tēvs par meitu neliekas ne zinis. Īstais tēvs un mans bijušais vīrs ir labi pazīstami, bet pēc paternitātes testa veikšanas vairs nerunā. Pēc šķiršanās mans bijušais vīrs neatteicās no īstā tēva statusa. Viņš diezgan daudz laika pavada kopā ar bērnu un meita viņu sauc par tēti. Tā kā dzīvojam diezgan plašā draugu lokā, tad par bērna tēva jautājumu visi zina un, man liekas, to ir uzzinājuši arī draugu bērni. Kādreiz šī ziņa nonāks arī manai meitai. Sakiet, kā rīkoties šajā situācijā un pasargāt bērnu no iespējamā trieciena? Paldies!
Atbild:
Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse
Labdien! Diemžēl šajā situācijā nav iespējams izvairīties no trieciena, ir iespējams tikai to mazināt - iespējams Jūs to varat pateikt, kad klāt ir bijušais vīrs jeb cilvēks, kuru meita uzskata par tēti. Būtībā jau viņš arī ir viņas tētis, jo ir uzaudzinājis un arī tagad rūpējas. No šāda viedokļa neko nevajadzētu mainīt, jo acīmredzot viņiem ir gana tuvas attiecības. Bet Jums ir jāpasaka, ka kaut kur pasaulē ir kāds cilvēks, kurš ir viņas bioloģiskais tēvs. Jo uzzināt to pa apkārtceļiem noteikti būtu vēl sāpīgāk un...
Atbild:
Anita Čodere, klīniskā psiholoģe
Labdien! Es saprotu Jūsu rūpes, lai pasargātu bērnu no iespējamā trieciena, jo visticamāk Jūsu meitai būs grūti, ja viņa uzzinās par to, ka viņai ir īstais tēvs ir kāds cits. Tādēļ būtu labi, ja Jūs pati varētu saņemties šai sarunai un pastāstīt savai meitai, ka viņai ir arī bioloģiskais tēvs, paskaidrojot situāciju viņai saprotamā līmenī. Iespējams, ja Jūsu bijušais vīrs tam piekrīt, Jūs varētu izdarīt to kopā ar viņu. Šīs sarunas laikā ir svarīgi, lai Jūs būtu atbalstoša savai meitai un gatava atbildēt uz viņas...
Atbild:
Dace Simsone, psihiatrs
Labdien! Situācija, protams, nav vienkārša. Tomēr bērni, atšķirībā no pieaugušā, bieži ir ar daudz veselīgāku uztveri un psihi, un spēj daudz labāk adaptēties pie sarežģītām situācijām. Un tieši tāpēc bērnam jābūt lietas kursā par to, kas notiek, īpaši, ja apkārtējie zina vairāk, nekā mums gribētos. Ir daudz vieglāk vadīt un ietekmēt situāciju, ja iniciators sarunai būsiet Jūs pati, nevis netīšām kāds no malas to pastāstīs. Esiet godīga pret bērnu un sevi, uzticieties viņa sapratnei un dodiet pēc tam laiku...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! No Jūsu vēstules es sapratu, ka attiecības starp pieaugušajiem cilvēkiem līdz galam nav atrisinātas arī šodien. Es domāju, ka jāsāk ar to. 9 gadu vecumā grūti saprast jēdzienu "īstais" tēvs bioloģiskā nozīmē. Šis skaidrojums jāatliek. Var būt jēdzienu tēvs jāizmanto emocionālā plaksnē - tas ir cilvēks, kas rupējas, interesējas, pavada laiku, želo, kad sāp, spēlējas utt. Es uzskatu, ka ja bērns jautās tuvākā laikā (vecumā), tad atbildēsiet tieši emocionālā nozīmē. Jo mierīgāk atbildēsiet, jo...
Negaidītas lēkmes, sirdsklauves, nogurums - kāpēc un kā to risināt?
Labdien! Interesējoties par veselības problēmu risinājumiem un iespējamajiem cēloņiem, atradu jautājumu Jūsu mājaslapā, kas gan publicēts sen, tomēr nolēmu atsaukties uz to izstāstīt savu bēdu. Links: <a href="http://medicine.lv/jautajumi/LVQA_142401" target="_blank">medicine.lv/jautajumi</a> Man nesen tika veiktas analīzes (pilna asins aina un urīnanalīzes), tika konstatēts pazemināts hemoglobīna līmenis, ar ko iespējams varētu izskaidrot regulāru noguruma sajūtu. Tomēr lielāko satraukumu izraisa lēkmjveidīgie nogurumi, sirdsklauves, svīšana, galvas reibšana, kas uznāk negaidīti un ilgst 2 - 10min. Jautājumā, uz kuru atsaucos, sieviete minēja, ka novērojusi to pēc bērna piedzimšanas, tomēr es sev šādas lēkmes esmu novērojusi jau kopš bērnības, toreiz tās bija pat vēl spilgtāk izteiktas, bet nepievērsu tām lielu nozīmi. Pašai šobrīd ir 22 gadi, bērnu vēl nav, tomēr domājot par nākotni un plānojot ģimenes pieaugumu, vēlētos tikt skaidrībā ar šo nepatīkamo veselības traucējumu parādību. Kas man būtu jādara vai kādas pārbaudes jāveic? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, psihiatrs
Labdien! Šajā gadījumā būtu svarīgi mazināt anēmiju jeb hemoglobīna zemo līmeni, lai tas stabilizētos ilgstošākā laika periodā. Tad jāpārskata dzīvesveids, miega un nomoda režīms, diēta, ēšanas režīms un kvalitāte. Protams, svarīga ir psihiskā un fiziskā stabilitāte. Ja lēkmes, par ko minat, ilgst jau kopš bērnības, tas droši vien liecina par emocionālu apkārtējās pasaules uztveri, nestabilu veģetatīvās nervu sistēmas regulāciju. Tomēr, vai tur ir nepieciešama medikamentoza iejaukšanās, var spriest...
Atbild:
"Veselības salons 888"
Labdien! Pēc sūdzībām spriežot, visdrīzāk Jums ir veģetatīvā distonija. Ja izmeklējot veselību nav atrastas problēmas ar sirdi, pastiprināta vairogdziedzera funkcija (tireotoksikoze) un izteikta mazasinība, tad iespējams tā ir veģetatīvā distonija, tāpēc, lai par to pārliecinātos ir nepieciešams veikt izmeklēšanu, lai izslēgtu minētās veselības problēmas. Varam piedāvāt veikt diagnostiku mūsu medicīnas centrā noskaidrot sūdzību cēloņus un saprast vai ir reālas problēmas ar veselību vai tās ir...
Atbild:
Lidija Vīgrieze, Vīgriezes L. ģimenes ārsta prakse
Labdien! No jautājuma saprotu, ka virkne izmeklējumu jau veikta. Varētu meklēt vēl kādus traucējumus hormonālajā sistēmā, asinscirkulācijā galvā, nervu sistēmā, tātad ceļš pie vistuvākā ārsta - ģimenes ārsta, izstāstīt savu bēdu viņam, izrunāt visus iespējamos variantus un iespējas. Ja nav vēlamais kontakts, ir iespēja mainīt ģimenes ārstu, vai griezties pie kāda soeciālista.
Kā ārstēt un sadzīvot ar polineiropātiju?
Labdien! Man bija pazemināta apetīte vairākus mēnešus. Manāmi notievēju. Tas ir saistīts ar zālēm "Valdoxan", kas ilgstošas lietošanas rezultātā kā blakusparādību izsauca jaunu depresiju. Izveidojās avitaminoze uz B vitamīniem, kā rezultātā jauna kaite - Polineiropātija (nu jau 1 mēnesi jūtu kā ķermeni dursta kā ar sīkām adatiņām, gribas dažreiz pakasīt, neliela dedzināšana dažās vietās un pat dur nedaudz un lauž kaulos). Daktere pateica uzreiz šo diagnozi, nozīmēja zāles apetītes uzlabošanai, taču par polineiropātiju nepateica neko. Sakiet, ko darīt, pie kāda ārsta vērsties pēc risinājuma? Cerībā uz Jūsu atbildi un sapratni!
Atbild:
Dace Simsone, psihiatrs
Labdien! Tas ārsts, kas uzstādīja diagonozi, polineiropātija, to var arī paskaidrot. Ja nav laba kontakta ar šo ārstu, jāmeklē cits neiropatologs, jo tā ir neiropataloga kompetence - šo diagonozi apstiprināt vai noliegt. Bet gribētu piebilst, ka iespējams tas ir tikai somotoforms veģetatīvas disfunkcijas simptoms, kas izpaužas ar šādām sajūtām. Iespējams, ka "Valdoxsan" Jūsu gadījumā nedarbojas uz tiem slimības skartajiem receptoriem, tāpēc depresija ir nevis "Valdoxan" dēļ, bet gan turpinās tā pati...
Atbild:
"Veselības salons 888"
Labdien! Jums jāvēršas pēc palīdzības pie neirologa....
Atbild:
V.Švarcberga, internnists
Labdien! Pirmkārt, Jums ir jādodas pie sava ģimenes ārsta un jāizrunā šī problēma. Ja ģimenes ārsts nespēj risināt Jūs problēmas, Jūs varat vērsties pie internās medicīnas speciālista, kurš uzstādīs precīzu diagnozi, un tikai tad būs pareiza ārstēšana....
Vai varu vērsties pie klīniskā psihologa, lai pārbaudītu dēliņa veselību?
Labdien! Esmu skolotāja un strādāju ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi. Pašai ir 2 vecāki bērni un viens pastarītis - 6 gadi. Jo vairāk klausos par šiem bērniem, jo vairāk šķiet, ka mans mazais arī ir ar mācīšanās traucējumiem. Viņš ir priekšlaicīgi dzimis un medicīniski ļoti uzraudzīts - gan redze, gan dzirde ir kārtībā. Vai varu pati kā mamma vērsties pie klīniskā psihologa, lai diagnosticētu viņu, neiesaistot skolu? Negribētu skolu informēt pirms zinu diagnozi, jo strādāju tajā pašā skolā. Vai par to ir jāmaksā, cik, un kur meklēt palīdzību? Paldies!
Atbild:
Evija Rozenlauka, psiholoģe - psihoterapeite
Sveicināti! Saistībā ar Jūsu bērniņa iespējamām mācību grūtībām, Jūs varat vērsties pie jebkura psihologa, kas ir apmācīts un sertificēts veikt Vudkoka Džonsona kognitīvo spēju izpētes testu. Tas patlaban ir vienīgais Latvijā adaptētais un oficiāli atzītais intelektuālās izpētes tests, kas atspoguļo cilvēka intelektuālās attīstības atbilstību konkrētajam vecumposmam un iespējamos intelektuālos traucējumus. Tests palīdz prognozēt iespējamās mācību grūtības un atbalsta punktus, kā arī izstrādāt...
Atbild:
Ivars Strazds, bērnu ārsts
Labdien! Izlasot Jūsu vēstuli, tā īsti nesapratu, kāpēc Jūs gribat savu bērnu vest pie psihologa un uzkraut savai psihei lieku smagumu. Atbildēšu Jums pilnīgi neordināri. Jums pašai ir jāatbild uz dažiem jautājumiem: 1. Vai es "nenesu" darbu uz mājām? 2. Vai es nemēģinu visu laiku salīdzināt savu bērnu ar tiem, kurus es mācu? 3. Ko reāli man var dot psihologa konsultācija, vai tāpēc mans bērns paliks savādāks, sāks labāk mācīties vai viņam palielināsies koncentrēšanās spējas, utt. Runājot par jautājuma otru...
Atbild:
Dr. Ilona Balode
Labdien! Jūs varat vērsties pie klīniskā psihologa. Koordinātes: www.privatpsihiatrija.lv vai meklējot speciālistu citās interneta adresēs, kur ir klīniskie psihologi....
Kā palīdzēt cilvēkam, kas ir parelizēts un nenovērtē cilvēkus sev apkārt, kas cenšas palīdzēt un atbalstīt?
Labdien! Manam vīram ir smaga depresija. Viņš jau gandrīz 3 gadus, paša vainas dēļ, pēc c5 - c6 mežģījuma un muguras smadzeņu šķērsbojājuma - ir paralizēts, sākotnējā diagnozē A tipa muguras smadzeņu bojājums. Rokām nekustās pirksti. Rokas darbojas tikai daļēji. Vienai rokai ir neiropātiskās sāpes. Lieto Gabapentīnu 3 x 600 mg. No psihologa un psihiatra kategoriski atsakās. Ir rupjš un pārsvarā agresīvi noskaņots. Visos cilvēkos un cilvēku teiktajā redz un dzird pārmetumus savā virzienā, kaut arī nekā tāda patiesībā nav. Apgalvo, ka ģimene (mums ir 2 bērni) par viņu ņirgājās. Māca visus dzīvot. Draugu vairs nav. Dzīvo ar domu, ka viss būs labi, kad sāks staigāt. Atsakās pieņemt patiesību par savu stāvokli. Kā varu viņam palīdzēt? Esmu nogurusi no strīdiem, apvainojumiem un pazemojumiem. Kādus antidepresantus varu viņam dot, lai mazinātu viņā agresiju un negatīvismu? Pats viņš ar sevi galā netiek un es ar viņu arī vairs galā netieku, jo šobrīd viņaprāt esmu ienaidniece: - tic, ka viņu esmu nolādējusi, vai kā tamlīdzīgi, tāpēc viņš šobrīd esot paralizēts. Saka arī to, ka mans tēvs viņu sodot (mans tēvs ir miris jau 18 gadus un manu vīru nekad nav saticis). - Ir rindā uz pansionātu. Ir pārliecināts, ka drīkst aizskart citus un neizvēlās vārdus, ar kuriem sāpnāt, taču uzskata, ka ir īpašā stāvoklī un nevienam nav tiesības viņam nedz ko aizrādīt, nedz darīt vai teikt tā, kā viņam nepatīk. - pats ar sevi tik pat kā nestrādā. Izvingrinu katru dienu. Jau pāris nedēļas ir teju apsēts ar domu, ka viņam vajag dzert proteīnus, jo tad būšot stipri muskuļi, daudz enerģijas un viņš varēs drīzāk staigāt. Ko bez psihiatra varu palūgt izrakstīt ģimenes ārstam, lai palīdzētu vīram? Kā ir ar tiem proteīniem? Vai var viņam tos dot? Mans arguments, ka muskuli var stiprināt tikai un vienīgi to darbinot, viņam šobrīd tas šķiet pats nejēdzīgākais, ko var izdomāt. Paldies!
Atbild:
Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse
Labdien! Būt blakus tuvam cilvēkam, kad viņam ir slikti, ir ļoti grūti. Jūsu vīrs pašlaik pārdzīvo sēras - ļoti intensīvas un grūtas emocijas, kas saistītas ar agrākās dzīves un iespēju zaudējumu. Jums var būt ļoti grūti tajā noraudzīties, jo arī Jūs esat cietusī - arī Jūsu dzīve pēc notikušā ir ļoti mainījusies, kādi sapņi vai ieceres sabrukušas. Vai Jūs ar kādu dalaties savās sāpēs un pārdzīvojumos vai arī cenšaties būt "stiprā"? Kas uzņēmusies atbildību par visu. Kas par savām izjūtām nerunā. Šķiet, ka...
Atbild:
Dr. Anda Kariņa, ģimenes ārsts
Labdien! Ģimenes ārstam jāizraksta antidepresantus (piemēram, "Escitaloprams" vai "Paroxitins". Uzsākt lietošanu ar 1/4 vai 1/2 tabletes un pakāpeniski devu palielināt). Ārsts izvēlēsies kādus no tiem. Iesaku regulāras nodarbības ar fizioterapeitu. Proteīni muskuļu funkciju neatjaunos, ir nepieciešams tos mērķtiecīgi ar speciālista palīdzību darbināt! Sākot pildīt fizisku aktivitāšu plānu arī psihiskais stāvoklis varētu laboties. Ar laiku Jūsu vīrs varētu būt atvērts arī sarunām ar...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Diemžēl bieži ir tā, ka cilvēki, kas nonāk bezpalīdzīgā vai atkarīgā situācijā - nonāk konfliktā ar aprūpētājiem, vaino apkārtējos un paši nevēlas darīt pat to, ko varētu izdarīt savā labā. Ģimenes ārsts var izrakstīt antidepresantus, var būt ir iespēja uzaicināt majās kādu speciālistu - rehabilitologu, kurš profesionāli varētu pastrādāt ar Jūsu vīru un motivēt viņu kaut ko darīt. Par proteīniem, man šķiet, ka lietot proteīnus un nenodarboties ar vingrinājumiem nebūtu prātīgi, tas var tikai...
Atbild:
Dr.G.Bērziņa, neirologs, fizikālās medicīnas ārsts, rehabilitologs
Labdien! Jūsu ieilgušajā un grūtajā situācijā var palīdzēt ārsts psihiatrs, jo ir pazīmes, ka pievienojas jaunas izmaiņas un grutāka kļūst šāda slimnieka aprūpe. Psihologs palīdzetu, ja viņam būtu motivācija. Nepareizi nozīmētas nervu zāles viņu var padarīt vēl neaktīvāku un nemotivētāku veikt vingrošanu un rūpēšanos par sevi, vēl agresīvāku! Ja daudzi ir ienaidnieki, tad tomēr ar viņu varētu parunāt kāds paziņa vai draugs, kas pirms notikuma ir bijis viņa autoritāte. Proteīnus nelielās devās varētu...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, psihiatre
Labdien! No Jūsu vēstules, Jūsu vīru neredzot, ir grūti saprast vai tā ir tikai depresija vai jau pārspīlēšanas un murgu idejas, no tā ir atkarīga terapijas taktika. Jums noteikti būtu nepieciešama psihiatra konsultācija. Likums paredz, ja pacients ir agresīvs vai kā citādi apdraud sevi vai apkārtējos, ir iespēja izsaukt ĀMP un pacients tiks nogādāts psihiatriskā stacionārā pret viņa gribu. Runājot par proteīniem, tie šajā gadījumā nekādu īpašu uzlabojumu nedos, ja pacients ir negatīvi noskaņots pret...
Ko darīt, ja nepārtraukti piedzīvoju garastāvokļa maiņas?
Labdien! Pēdējos divus gadus netieku ar sevi galā. Man ir vai nu ļoti labs garastāvoklis, kura laikā kaļu milzu plānus un darbojos, vai arī - ļoti slikts, kura laikā visi mani plāni šķiet muļķības un domāju par pašnāvību. Periodi, kad man ir vienkārši - normāli, ir ļoti maz. Kad esmu atkal milzīgā pacilātības pakāpē, jau zinu - drīz būs kritums. Kādreiz domāju, ka tas ir vienkārši manas, kā radošas personības niķis - nenovest lietas līdz galam, gribasspēka trūkums, kas mijas ar milzu apņemšanās mirkļiem, nemitīgas garastāvokļa maiņas utt. Tagad tas mani ir izsmēlis. Arvien vairāk dienu mostos ar domu, kaut ātrak pienāktu nakts un es varētu atkal aizmigt. Miega problēmas man ir briesmīgas - bieži guļu padsmit stundas un neesmu izgulējusies, bet tagad, kad jūtos ideāli, nevaru pagulēt vispār. Kāpēc tā notiek? Jūtu, ka tas ir kas vairāk nekā manas personības niķis. Kādreiz man konstatēja šizofrēniskas noslieces, šobrīd (apmēram 2 gadus) manos sapņos ir tikai murgi un ikdienā māc dažādas muļķīgas mānijas. Cilvēki mani raksturo, kā aktīvu un radošu, smaidīgu, bet viņi nekad neredz manus kritumus, kad gribu vienkārši nomirt un neredzu jēgu nekam. Galvenais, ka tas notiek neatkarīgi no apstākļiem apkārt, nav tā, ka kāds būtu vainīgs pie tā, ka esmu ļoti labā garastāvoklī vai ļoti sliktā - tā vienkārši notiek. Man ir gandrīz 20 gadu, tas viss man ļoti traucē novest lietas līdz galam un dragā attiecības ar vistuvākajiem. Man ir izteika perfekcionistes daba, par spīti tam, ka depresijas brīžos esmu vienkārši nožēlojama. es nezinu, kas tas ir, bet nevēlos ārstēties ar zālem, jo uzskatu to par cilvēka sazāļošanu (ir bijusi pieredze), vai dabīgi nevar sakārtot šo visu? Turklāt es nevēlos zaudēt izcilos laimes brīzus, kas mani regulāri piemeklē. Paldies!
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, Psihiatre
Labdien! Ņemot vērā Jūsu simptomātiku, jādomā par "Bipolāri afektīviem traucējumiem" un diemžēl šajā gadījumā, lai novērstu Jūsu garastāvokļa maiņas - rekomendētu Jums medikamentozo terapiju Jūsu traucējumu cēlonis ir izmaiņas neiromediatoru līmenī, ko nepieciešams sakārtot. Ar cieņu, Baiba Brokāne - Čekstere, Psihiatre Veselības salona 888...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! To, ko Jūs aprakstījāt, uzskata par bipolārām garastāvokļa svārstībām. Varētu būt arī cita problēma, ja ir vēl kādi Jūsu nepieminēti simptomi, ko neesat minējusi šajā vēstulē. Tam pamats ir vielmaiņas traucējumi smadzeņu šūnu līmenī. Tas nav saistīts ar ēšanu, drīzāk - ar Jūsu dabu un ģenētisko predispozīciju (var būt Jūsu rados bijis kas līdzīgs, piemēram, depresija). Tāpēc Jūsu garastāvokļa svārstības nav sasitītas ar ārējiem apstākļiem. Tās nav rakstura īpatnības vai īpašības, šie traucējumi...
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Jūsu aprakstītie veselības traucējumi liek domāt par garastāvokļa svārstībām, kur depresīvā fāze mijas ar pacēluma fāzi. Jūs arī atzīmējat, ka tām nav tieša saistība ar notikumiem Jūsu dzīvē. Iespējams sākotnēji šādas svārstības tomēr izraisīja dzīves notikumi, krīzes u.tml., kurus savlaicīgi nerisinot, psihe var pārkāpt zināmu robežu un tad jau traucējumi notiek it kā paši no sevis, bez īpaša cēloņa. Divi gadi ir vērā ņemams laiks, lai Jūs nopietni apsvērtu iespēju saņemt adekvātu palīdzību....
Vai kuņģa problēmas var būt saistītas ar stressu?
Labdien! Pēdējo 4 mēnešu laikā man ir problēmas ar kuņģi: pilnuma sajūta, ēstgribas trūkums, balta mēle, vakarā – bieži slikta dūša (simptomi nav tieši saistīti ar ēdienreizēm). Esmu arī ļoti satraucies un nervozs, izjūtu trauksmi sevī. Acīmredzami stress ir saistīts ar šīm kuņģa problēmām. Pie tam, nav sajūtas, ka tā ir kuņģa neiroze, vai kāda cita psiholoģiskā rakstura problēma (baltā mēle tomēr liecina par funkcionālu fizioloģisku problēmu kuņģī). Kas tas varētu būt? Var būt kaut kas saistīts ar hormonālo fonu organismā? Esmu 21 g.v. puisis. Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Hronisks stress, neatrisinātas psiholoģiskas problēmas un ilgstoša psihiska spriedze noteikti ietekmē kuņģa fizioloģisko stāvokli un var izsaukt minētās sajūtas. Diez vai tas varētu būt saistīts ar hormonālo problēmu, ja nav citu traucējumu. Ārstēšanai jabūt kopmleksai - gan nomierināt nervozumu, gan noņemt kairinājumu un spazmas kuņģī. Jādodas pie ģimenes ārsta pēc palīdzības un varētu būt lietderīgi apmeklēt psihoterapeitu, lai atrisinātu psiholoģiskās problēmas....
Atbild:
"Veselības salons 888"
Labdien! Pēc sūdzībām spriežot, veģetatīvā nervu sistēma noteikti ietekmē Jūsu organismu, bet dotās sūdzības nav tikai neirozes izpausmes. Šādas sūdzības var būt saistītas gan ar elpošanas sistēmas problēmām, gan gremošanas sistēmas problēmām, organisma infekcijām un arī parazītu klātbūtne organismā, tāpēc iesakām izmeklēt visu organismu kopumā, lai noskaidrotu problēmas iemeslus....
Kā pareizi rīkoties, ja ģimenē ir alkaholoķis?
Labdien! Vēlējos uzzināt, kā risināt ieilgušu problēmu ar alkaholiķi ģimenē. Vīrietis, nu jau pensionārs, alkaholu lieto vairāk nekā 20 gadus, un loģiski - smadzenēs notiek degradācija un cilvēks kļūst slims arī psihiski. Viņam rādās halucinācijas un ir paranoiskas domas, kas traucē cilvēkiem, kas dzīvo ar viņu kopā. Gribētu lūgt kāda speciālista viedokli, kā rīkoties šajā gadījumā, jo ir pilnīgi skaidrs, ka alkaholiķim ir nepieciešama ārstēšana, kurai viņš labprātīgi nepakļausies, vai arī jāmeklē cits veids kā viņu "izolēt". Vai šādos gadījumos ir iespējams tiesiski noformēt konkrētās personas rīcībnespēju, un attiecīgi pēc tam piespiedu kārtā ievietot slimnīcā? Kāds būtu risinājums šai situācijai? Paldies, jau iepriekš!
Atbild:
Baiba Brokāne Čekstere, Psihiatre
Labdien! Ir diezgan ierobežoti līdzekļi kā cīnīties ar šo problēmu. Ja pacients ir akūtā psihozē, viņam ir murgi un halucinācijas un viņš apdraud sevi un apkārtējos jāsauc ĀMP un pacients tik stacionēts slimnīcā neatliekamā kārtā bez viņa piekrišanas. Mūsu valstī alkoholismu ārstē tikai ar pacienta piekrišanu un tas ir maksas pakalpojums. Personas rīcībspēju var atņemt tikai tiesa. Parasti šis process tiek ierosināts pēc piederīgo lūguma, tiek veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, un tad šo jautājumu...
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārsts
Labdien! Iesaku sazināties ar anonīmo alkaholiķu radinieku atbalsta grupu. Tur visticamāk atradīsiet atbildes un iespējamos risinājumus saviem jautājumiem. Varat meklēt informāciju mājas lapā www.aa.org.lv...