Kāpēc otra puse ieņem pastāvīgu cietējas lomu?

:) 2016-05-30

Labdien.

Otra pusīte uzvelkas par katru sīkumu. Praktiski nesmaida. Ir tāda sajūta, ka speciāli tiek darīts tā, lai būtu pēc tam, par ko sūdzēties. Visi ir slikti. Tai pat laikā ir gatava darīt visu, visiem palīdzēt. Bet gala iznākums - atkal ciešanas.

Piemērs, palīdz mātei dārza darbos. Protams, pēc darba knapi stāv kājās, visi slikti, neviens viņai nav palīdzējis. Jebkurš darbs sagādā ciešanas. Bet dara. Tāda sajūta, ka gatava darīt jebko, lai nonāktu cietējas lomā.

Saku, ja nepatīk, lai nedara. Negribu tevi redzēt, atkal sūdzamies. Bet nē, iet un dara, bet pēc tam sūdzas par to, cik tas ir bijis slikti. Mazohistiska tieksme darīt sev pāri. Kas tas ir? Bērnības trauma? Māte audzināja ar koku. Tieši tāpat tagad cenšas audzināt meitu. Murgs

Atbildes:

  • 2016-05-30
    Labdien!

    Ciešanas mēdz būt veids, kā saņemt uzmanību - novērtējumu. Taču to neizvēlas apzināti. Jums taisnība, ka tas ir bērnības pieredzes rezultātā izveidojies neapzināts scenārijs. Dažreiz tas nostiprinās tik spēcīgi, ka praktiski vienīgais veids, kā gūt sev vērtības sajūtu, ir "ES tik daudz daru, un neviens to nenovērtē". Runa ir par atkarīgu nestabilu pašvērtējumu, kas veidojas audzināšanas rezultātā. Taču te būtu saprātīgi iztikt bez vainīgā meklēšanas vai sodīšanas. Jo tas, ko dara vecāki sava bērna labā, parasti ir ar labu mērķi un mīlestībā balstīts. Māte audzina meitu tāpat kā pati tika audzināta, un tā mēdz turpināties ķēdīte.

    Protams, var palīdzēt psihoterapija. Bet Jūsu spēkos ir runāt par to, kas Jūs satrauc savā partnerī un darīt to ar labestību un iejūtību, nevis racionāliem pārmetumiem.

    Ir tāds stāsts par maizes cepšanu.
    Māte sauc meitu, lai parādītu, kā cept maizīti. Un mīca, veido tādus mazus, mazus kukulīšus. Meita jautā, kāpēc tik mazi. Māte atbild: Nezinu, meitiņ. Mana māte tā cepa, un es arī tā daru. Meita aiziet pie vecmāmiņas un jautā to pašu, un saņem to pašu atbildi. Tad meita iet pie vecvecmāmiņas. Un saņem atbildi: Vai, meitiņ, kad es biju maza, mums bija tāda maza, maza krāsniņa, un tur varēja izcept tikai mazus, mazus kukulīšus.

    Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, hipnopsihoterapeite, "Klīnika Dzintari", SIA

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.