Labdien!

Man ir 16 gadi un mani jau ilgu laiku nomāc depresija, apātija pret visu. Agrāk to "apslēpu", spēlējot datorspēles, taču tagad vairs ilgāku laiku cenšos nespēlēt, jo ir nopietnas problēmas, taču tik un tā pavadu lielāko daļu dienas mājās pie datora, lasot par savām veselības problēmām saistītus rakstus vai guļu gultā.
Es visu laiku jūtos noguris, pat pēc gara miega, taču pats trakākais ir tas, ka manas smadzenes atsakās domāt. Ir tāda sajūta, ka neesmu pamodies - bieži vien pieķeru sevi blenžam vienā punktā ar nenofokusētu skatienu, neko nedomājot. Vēl ir lielas problēmas ar atmiņu, daudzus notikumus no savas dzīves neatceros nemaz, bieži vien "pazūd" doma, nevaru atrast piemērotos vārdus. Nespēju izsekot sarunām, filmām, rakstītajam tekstam, grūti koncentrēties jebkam.
Pirms pāris mēnešiem vērsos pie psihoterapeita; jau pēc otrās vizītes viņš manam tētim pateica, ka visdrīzāk man ir depresija. Vērsāmies pie bērnu psihiatra, izrakstīja 50mg Sertralin Actavis un 25mg Kventiaks, taču, jau ilgu laiku lietojot šīs zāles, atšķirību nejūtu. Vēl manu depresiju pavada trauksme, nav apetītes, galvā izjūtu spiedienu, uz vakara pusi parādās ausīs dūkoņa. Esmu palicis pavisam lēns. Pat nomazgāties liekas grūti. No vidusskolas esmu paņēmis akadēmisko gadu, dzīve liekas bezjēdzīga.
Man pat ir bail iet pie psihiatra, jo izjūtu trauksmi, kā arī nevaru bieži vien izsekot, ko viņš saka, kas rada tikai papildus problēmas.
Ko jūs ieteiktu man darīt?