Bērns atsakās ēst. Ko darīt?
Arta 2014. gada 9. decembrī
Labdien!
Nu jau vairāk kā nedēļu dzīvoju stresā, varbūt varat dot padomu, kā rīkoties mums tālāk..
Mans dēliņš, kuram ir 4 gadi, ir pārstājis ēst. Pirms tam mēs ēdām visu, un nebija nekādu problēmu. Pirms pāris dienām iznācām no slimnīcas, kur viņš tika izmeklēts un tika veiktas analīzes, usg vēdera dobumam un apskatīja vēl mūs LOR ārsts. Visas analīzes un izmeklējumi liecina, ka viņš ir pilnībā vesels. Bērnu ārsts teica, ka neredz iemeslu, kāpēc bērns atteicies ēst.
Tagad esam mājās jau ceturto dienu. Bērns dzer vienīgi "Lāsēnu" no paciņas ar salmiņu. Pa dienu izdzer 5-6 paciņas. Bērns saka, ka viņam nekas nesāp. Bet ēst izskatās, ka ir bail, jo, ja kaut kumoss nonāk mutē, uzreiz spļauj ārā un uzreiz prasās uz tualeti, jo, ja kaut kas nonācis vēderā, tas uzreiz esot jāizčurā - tā saka mans dēliņš.
Viss sākās ar to, ka vienreiz viņš aizrijās, un ārste Liepājas slimnīcā teica, ka noteikti tā ir kāda psiholoģiska trauma.
Nezinu, cik ilgi mans bērns var iztikt tikai uz Lāsēniem un kā mums rīkoties tālāk. Esmu sazinājusies ar bērnu psihoterapeitu un doma ir par smilšu terapiju, bet, ja tā mums nepalīdzēs, ko iesākt tālāk?(Gribu vēl minēt, ka esam ar bērnu mēģinājuši izrunāt to, cik svarīgi ir ēst, un arī ir izmēģināts dot visu, kas viņam iepriekš ir garšojis, bet nekā.)
Atbildes:
-
2014. gada 9. decembrī
Labdien!
Jūsu uztraukums ir saprotams. Tomēr mēģiniet izsvērt situāciju. Pirmkārt, zēns ir objektīvi jeb somatiski vesels un principā ēd - lai arī patreiz tikai lāsēnus. Tātad organisms kaut ko dabū. Otrkārt - Jūs esat pareizi rīkojusies, meklējot psihologu, un es ieteiktu to apmeklēt pēc iespējas ātrāk. Treškārt, notikušā cēlonis patiešām varētu būt pārbīlis no aizrīšanās. Un te ir jāsāk ar to, ka respektējam šīs bailes.
Tātad ļoti pamazām piedāvāt ar salmiņu arī citu barību, tad var palielināt salmiņa diametru. Arī blenderēt ēdienu. Var pamācīt, kā rūpīgi sakošļāt ēdienu, lai tas ir "mīksts kā lāsēns". Te vajag Jūsu pacietību un izdomu. Galvenais neko nelauzt ar varu - dusmojoties vai cenšoties pārliecināt. Sāciet ar to, uz ko bērns šobrīd ir gatavs - tātad šķidru barību. Dariet to bez izmisuma sejā, bet ar lielāku mieru un pieņemšanu. Jūsu emocionālais stāvoklis bērna pašsajūtu ietekmē daudz būtiskāk nekā nepilnīgā barība. Un tad varat izmēģināt barot viens otru, padarot šo pasākumu jautru.
Tas ir ātrais ieteikums, ko var darīt tagad. Psihologs noteikti palīdzēs zēnam pārstrādāt bailes un ieteiks, kā vislabāk rīkoties. Tikmēr pārnesiet uzmanību uz labajām lietām. To, kas zēnam patīk. Rotaļājieties, smejieties, sportojiet. Vairojiet viņa pozitīvās emocijas, tas būs galvenais resurss, kas palīdzēs zēnam pārstrādāt traumu.Elīna Jeļena Zariņa SIA "Neirožu klīnika"psiholoģe, Mg. psyh., "Klīnika Dzintari", SIA
-
2014. gada 9. decembrī
Labdien!
Ņemot vērā, ka esat veikuši pilnvērtīgu izmeklēšanu, tiešām jādomā, ka problēma ir psiholoģiska rakstura. Doma par psihoterapiju šādā situācijā ir vislabākais risinājums. Domāju, ka psihoterapija būtu vēlama ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Jo, iespējams, ka bērna smagie simptomi atspoguļo kādu smagāku problēmu ģimenē, kas līdz šim nav apzināta.
Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete SebreĀrste-psihoterapeite Žanete Sebre, Sebres Ž. ārsta psihoterapeita prakse