Sakiet, lūdzu, kāda ir atšķirība starp psihologu un psihoterapeitu?
Labdien! Sakiet, lūdzu, kāda ir atšķirība starp psihologu un psihoterapeitu?Nav
Nav
Ko darīt, ja manai mātei liekas, ka kaimiņi viņu terorizē, un kur griezties pēc palīdzības?
Sveicināti! Manai mātei ir 63. gadi, lieta tāda, ka viņai liekas, ka kaimiņi viņu noklausās un ļoti jūtīgi uztver visas skaņas, viņai liekas, ka kaimiņi psiholoģiski terorizēt! Lūdzu iesakiet, ko darīt un kur griezties pēc palīdzības? Paldies.Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Kur ir mana kļūda, kas darīts nepariezi, kā viņai palīdzēt ?
Labdien! Mūsu meitiņa (2, 11g) 3 nedēļas iet bērnudārzā. Skatījāmies uz to pozitīvi, laikus veicām sagatavošanas procesu, stāstījām, kā un kas norisināsies, uz ko viņa atbildēja pozitīvo, ka grib iet un paliks. Sākumā pametu uz 3 st, tad uz pusdienu, pēc nedēļas sāka palikt uz diendusu. Vārdu sakot centos pieturēties speciālistu ieteikumiem no "Mans mazais", portāla Māmiņu klubs un citiem, tikai izskatās, ka nekas nav līdzējis. Sākumā mazā raudāja atvadoties, tad arī pēc diendusas, bet nu arī atnākot viņai pakaļ redzu noraudājušos bērnu. Pēdējas dienās nesāka ēst bērnudārzā, saka, ka puncis pilns. Pārnākot mājas neskaitāmas reizes dzirdu jautājumu, vai es viņu mīlu, vai atnākšu rīt pakaļ uz ko atbildu tas, ka pa dienu esam šķirtas nenozīmē, ka nemīlu, vai mīlu mazāk un ka noteikti atnākšu pakaļ. Atvadoties cenšos smaidīt, satiekoties jautāt, ko interesantu darīja, ko iemācījās. Pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas mājas viņa bija dzīvespriecīga, aktīva, kopā esam iemacījušās skaitīt, daļu burtiņu, daudzas dziesmiņas un dzejoļus utt. Bērnudārzā viņai tas ir nesvarīgs. Arī pārnākot mājas lielas degsmes ko darīt viņai nav, ja nu vienīgi kopā ar mani. Kur ir mana kļūda, kas darīts nepariezi, kā viņai palīdzēt? Gribēju pakonsultēties ar bērnu psihologu, bet izrādas Rēzeknē tāda nav, par ko esmu sašutusi. Jau iepriekš saku, paldies, par jebkādu ieteikumu un palīdzību.Elīna Zariņa
Kā palīdzēt mammai, ja viņai ir psiholoģiska trauma sakarā ar dēla nāvi?
Labdien! Lūdzu Jūsu padomu! Trīs nedēļas atpakaļ gāja bojā manas dzīves biedres jaunākais dēls /18.gadi/. Mamma joprojām ir ieņēmusi galvā, ka bez dēla nedzīvošot un gribot blakus viņam. Tiek noliegti visi tuvinieki, neskatoties uz meitas, kura intensīvi palīdz šajās dienās, un vēl dēla esamību. Uzvedība absolūtu destruktīva. Visu šo laiku mamma tiek pieskatīta nemitīgi! Kā palīdzēt mammai, ja viņai ir psiholoģiska trauma sakarā ar dēla nāvi?Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Par ko tas, ka uzmetas nātrene, liecina un ko varētu darīt?
Labdien. Man jau trešo reizi dzīvē pavasarī, kad nokūst sniegs, uzmetās nātrene, ļoti smagā formā - pietūkst rokas, kājas, acis u.t.t. Viss niez un sūrst. Sakiet, lūdzu, par ko tas liecina un ko varētu darīt? pati neesmu alerģiska, varu ēst un dzert vienalga ko, arī medikamentus labi panesu. Paldies.Nav
Ko lai es daru, lai nebūtu vairāk tik nikna, izdzirdot sūrošanos par tēta nāvi?
Labdien. Man pirms gada pēkšņi nomira tētis, manā acu priekšā. Esmu jauna - 19 gadi. Kad viņš aizgāja mana mamma un māsa šausmīgi raudāja un es vienīgā centos iedvest, ka viss būs labi, lai gan pati tam neticēju tad. Uzņemos tā kā būt par ģimenes mugurkaulu. Bet tagad viss apnicis un kļuvis kaitinošs - nav vairs iecietības, kļūstu nikna, kad mamma atkal sūdzas par to, cik labi būtu, ja tētis būtu dzīvs. Tā kā es negribu izraisīt konfliktus, tad pamazām atsvešinos no mammas, reāli mana māsa tagad satur mūsu ģimeni kopā. Man pat dažreiz gribas aizbraukt kaut kur prom uz neatgriešanos. Ko lai es daru, lai nebūtu vairāk tik nikna, izdzirdot sūrošanos par tēta nāvi? Vēl man jautājums ir par to, ko man izvēlēties studēt, jo nākotnē man vajag labi atmaksātu darbu. Man pagaidām nav neviena tāda joma, kas īpaši patiktu, bet bail izvēlēties kaut ko tādu, kas nepatīk un tad saprast, ka nevēlos to darīt. Kā lai zināt kādu profesiju izvēlēties?Elīna Zariņa
Kā man cīnīties ar savu raksturu?
Labdien! Cilvēki saka, ka man esot pasmags raksturs, esmu impulsīva, ciniska, vārdsakot, tipiska holeriķe. Es ar to sadzīvoju, bet vienīgais, kas man traucē, ir mana straujā daba, es visu daru steigā, neprotu mierīgi piesēsties pie darba un visu pārdomāt. Cilvēki man pārmet manu nesalasāmo rokrakstu, paviršos darbus, pretrunīgo viedokli. Dažreiz es domāju, ka tas taču nemaz nebūtu grūti - rakstīt lēnām, pārdomāt katru savu atbildi, visu izdarīt rūpīgi, bet es tā nevaru. Viss atkal aiziet vecajās sliedēs, es atkal steidzos, lai arī laika ir atliku likām. Vienalga, ko es daru. Man gribētos piespiest sevi būt mazliet mierīgākai, lēnākai. Tas man palīdzētu labāk sasniegt mērķus. Un, kaut arī viss, ko es dzīvē gribu izdarīt, ir sasniegt to, ko esmu sev nospraudusi par mērķi, es saprotu, ka vienīgā iespēja, kā to izdarīt, ir sevi piebremzēt, bet man jau tas sāk šķist bezcerīgi. Kā man cīnīties ar savu raksturu?Nav
Kā cīnīties ar greizsirdību?
Labdien! Kā cīnīties ar greizsirdību? Mazās devās tā, protams, ir pat ieteicama, bet man jau tā ir kā slimība- esmu greizsirdīga uz sava drauga ģimeni, klasesbiedriem utt. Zinu, ka tas ir saistīts ar pašvērtējumu, ļoti labi zinu, ka tas man nav augsts. Man vienmēr liekas, ka ar citiem viņam ir labāk, jautrāk, ar citiem viņš smejas skaļāk un savus notikumus stāsta atraktīvāk un brīvāk. Vai tas nozīmē, ka es neesmu viņam draugs, esmu tikai meitene, bet es gribu, lai arī ar mani viņam ir jautri un interesanti, viņš jau apgalvo, ka tā esot, bet man šķiet, ka nē. Vai man psihologs varētu palīdzēt šajā problēmā? Es vairs nevaru sadzīvot ar savu greizsirdību, tā bendē mani nost. Varbūt jūs varētu ieteikt kādu speciālistu pie kura griezties.Nav
Gribētu uzzināt ko vairāk par šo produktu citu speciālistu viedokli, kā arī saprast, kad Volupta jālieto?
Labdien! Psihologs man ieteica lietot preparātu Volupta, ko pats arī izplata. Gribētu uzzināt ko vairāk par šo produktu citu speciālistu viedokli, kā arī saprast, kad Volupta jālieto?Nav
Nav
Vai varu kaut ko vēl darīt, lai padzīvotu vieglāk šīs 3. laika prognozes?
Labdien, ļoti smagi pārdzīvoju, ja ir trešā medicīniskā laika prognoze. Es to jūtu jau divas dienas iepriekš - nav spēka, sirdsklauves, nogurums un nemiers vienlaicīgi. Ar grūtībām tieku galā ar ikdienas pienākumiem. Ārsta saka, ka es pati sevi iespaidoju, ja laika ziņās, ka 3. laika prognoze. Bet tā nav, jo mani šīs sajūtas pārņem vismaz 1-2 dienas iepriekš un savai ģimenei es jau varu pateikt priekšā, ka drīz būs 3. laika prognoze. Nedaudz palīdz Lexotanils. Vai varu kaut ko vēl darīt, lai padzīvotu vieglāk šīs 3. laika prognozes?"Medicine.lv", SIA
"Medicine.lv", SIA
Ārsts saka, ka varētu gadīties, ka antidepresantus jālieto visu dzīvi, vai tā tas var būt?
Labdien! Cik vien sevi atceros, esmu bijusi depresīva, dažreiz tas bija izteiktāk, citreiz mazāk. Aizgāju pie psihiatra pirms 3 gadiem. Ārsts man izrakstīja Anafranilu 25 mg. Sākot lietot zāles, dzīves kvalitāte izcili paaugstinājās. Man bija bailes lietot antidepresantus un lasītā un dzirdētā ietekmē pret depresiju izturējos kā pret savu mazdūšību un nespēju tikt galā ar dzīvi savas neizlēmības un nolaidības dēļ. Tagad saprotu, ka tas tā nav. Ārsts saka, ka varētu gadīties, ka antidepresantus jālieto visu dzīvi, vai tā tas var būt? Vai tas nav kaitīgi un neizraisa blaknes? Esmu mēģinājusi pārtraukt lietot zāles, pēc mēneša atkal esmu bedrē atpakaļ. Vēl man ir radušās seksuālas problēmas - mani neinteresē sekss un es nespēju izjust orgasmu. Ārste teica, ka viņas praksē tāds gadījums neesot bijis un viņai tam nav izskaidrojuma. Kad pārtraucu lietot zāles - interese par seksu atjaunojās. Paldies!Dace Simsone
Varbūt ir kāds psihoterapeitu portāls, kurš sniedz konsultācijas onlainā?
Labdien ! Vai Jūs neieteiktu kādu mājas lapu, portālu, čatu, kur var padalīties ar sarunas biedriem par psiholoģiskām problēmām, padiskutēt par problēmām, kas satrauc un pašsajūtu. Varbūt ir kāds psihoterapeitu portāls, kurš sniedz konsultācijas onlainā?Nav
Netieku galā ar sevi, ko man darīt?
Sveiki. Man ir 22. Nezinu ko lai dara un kas ar mani notiek. Es sev nepatīku un nepatīku arī apkārtējiem. Man nepatīk kā es izskatos, nepatīk kādu esmu pēc rakstura. Esmu ļoti noslēgts un kluss cilvēks - domāju tas ir iemesls kāpēc nepatīku citiem. Tāda esmu jau no paša bērnības, bet vistrakāk bija vidusskolā. No visas klases bija tikai 3 cilvēki ar kuriem man bija kaut cik draudzīgas attiecības, bet pārējie mani vienmēr piesmēja un atstūma, nekad nepieņēma - ja nu vienīgi, kad vajadzēja, lai es palīdzu mācību ziņā. Tad gan visi baigie draugi uzreiz bija, bet tiklīdz kontroldarbs uzrakstīts, tā viss pa vecam - mani vienkārši izmantoja un es to apzinājos, bet cerēju, ka kādu dienu beidzot mani pieņems - bet nē. Man vienmēr pārmeta, ka esmu pārāk drūma, noslēgta. Pat klases audzinātāja visas klases priekšā atklāti pateica, ka ar mani esot grūti, jo neesmu komunikabls cilvēks. Tagad augstskolā man ir sava kompānija, kurā esmu kompānijas dvēsele un parasti visa jautrība nāk no manis. Taču man ir nenormāli lielas grūtības iejusties kompānijā - parasti paiet kādi 6-12 mēneši līdz varu iejusties, tāpēc tas sagādā ļoti daudz grūtību. Tagad man jāstājas darbā, bet man ir bail, ka mani kolēģi nepieņems, jo jāpaiet ilgam laikam, lai es iejustos jaunajā kolektīvā. Nesen izbeidzu 1,5 gadu ilgas attiecības. Kaut gan pati biju iniciators - pārdzīvoju ļoti. Problēma ir tā, ka nevaru nevienam emocionāli atvērties, kaut gan to ļoti vēlos. Nekad arī neesmu nevienu mīlējusi, kaut gan attiecības man ir bijušas ar vairākiem puišiem. Pēc tam kad pašķīros, man to pārmet visi draugi, pat vecāki. Man bija teikuši, ka esmu ļaunuma iemiesojums, ka es izmantojot cilvēkus. Pats debilākais, ka es pati apzinos, ka rīkojos necilvēcīgi - bet es nevaru palikt kopā ar cilvēku kuru nemīlu. Draugi jau nezina īsto iemeslu kāpēc pašķīrāmies, bet visiem jau ir izveidojies iespaids, ka esmu necilvēks un īstenībā tur man pat negribās neko mainīt - lai jau domā ko grib. Stulbi ir arī tas, ka visi esam no vienas kompānijas, bet tagad mani nesauc ne uz vienu tusiņu, jo tur ir mans bijušais puisis un visi viņu žēlo, bet es sēžu mājās. Dažreiz man liekas ka jūku prātā, bet dažreiz ka esmu jau nojūgusies. Diezgan bieži man ir nomākts garastāvoklis, nekur negribās iet, gribās vienkārši pasēdēt un pagruzīties. Es nezinu ko es vēlos vispār sasniegt, nezinu kāpēc dzīvoju. Pārējie uz mani liek lielas cerības - ka pabeigšu skolu, dabūšu labu darbu. Bet es īsti nezinu vai man patiks strādāt manā profesijā - drīzāk man ir bail vienkārši mēģināt. Gribās vienkārši nolīst kādā stūrītī un tur arī palikt, lai neviens neredz. Man ir pietiekami daudz draugu, ar labāko draudzeni pazīstamas esam jau 15 gadus, bet neskatoties uz to, es nevienam neuzticos un nevaru nevienam atvērties - kaut gan nav bijis tā, ka mani kāds būtu kādreiz nodevis vai ļoti aizvainojis. Ļoti bieži atceros savu bērnības draugu, kurš gāja traģiski bojā 15 gadu vecumā. Mums jau sāka veidoties kas vairāk par draudzību, bet kādu rītu man paziņoja, ka viņš gājis bojā. Es par to nevienam nevarēju pastāstīt un visu centos pārdzīvot pati, bet nu jau 7 gadi pagājuši, bet es par to domāju gandrīz katru dienu, šad tad arī raudu. Es nevaru saprast kāpēc viņš, ne es? Viņš būtu savu dzīvi izmantojis daudz labāk nekā es - daudz ko sasniegtu, bet es tikai katru dienu nodzīvoju veltīgi. No manis nav nekāds jēgas! Tikai nedomājiet, ka man ir suicidāli nodomi - tā nav, jo no dzīves šķirties nevēlos, vēlos tikai saprast, ko man darīt.Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Vai šis nejūtīgums rodas pret konkrēto antidepresantu, kurš priekšlaicīgi pārtraukts lietot, vai arī nejūtīgums rodas pret antidepresantiem, kā tādiem?
Labdien! Lasīju, ka ja cilvēks priekšlaikus pārtrauc antidepresantu lietošanu, drīz vien atjaunojas depresijas sūdzības, turklāt pieaug varbūtība, ka pacientam izveidosies nejutīgums pret zālēm, tās vairs nelīdzēs. Vai šis nejūtīgums rodas pret konkrēto antidepresantu, kurš priekšlaicīgi pārtraukts lietot, vai arī nejūtīgums rodas pret antidepresantiem, kā tādiem?Dace Simsone
Lūdzu izskaidrojiet diagnozi?
Labdien! Sakiet, lūdzu, ko nozīmē diagnoze &"rekurenti depresīvi traucējumi, pašlaik vidēji smaga epizode&"? Tas, ka tas saistīts ar depresiju, es saprotu, bet viss pārējais? Paldies par atbildi!Dace Simsone
Kur var saņemt bezmaksas psihoterapeita palīdzību?
Labdien! Man ir 19 gadi, esmu skolniece. Es vēlētos uzzināt, kur var saņemt bezmaksas psihoterapeita palīdzību! Vai vispār ir tāda iespēja!? Vienkārši man uz šo brīdi nav naudiņas, bet man ir ļoti nepieciešama palīdzība! Un ja es ņemtu kredītu kādā bankā, es nezinu, vai varētu tik ātri atdot, man negribās iekulties parādsaistībās? Jo tāpat jau manā dzīvē pietiek problēmu!"Medicine.lv", SIA
Vai jūs varētu man pateikt, kas varētu būt par problēmu manai sliktajai pašsajūtai?
Labdien! Man ir 21 gads. Un man liekas, ka es pārāk daudz domāju, jo pat veikalā stāvot rindā, es visu izdomāju līdz pēdējam sīkumam, jo nevēlos, sevi apkaunot vai justies neveikli. Esot ārā ar draugiem, mēs runājamies, it kā viss ir normāli, bet tiklīdz es aizeju mājās, man sākas sirdsapziņas pārmetumi, ka esmu kādu apvainojis. Kaut gan īstenībā viss ir kārtībā. Un dažreiz šie sirdsapziņas pārmetumi ir ne no kā es, vienkārši tā jūtos. Un tāpēc es bieži vien dzīvoju tikai pa māju, jo nevēlos tā justies un ne arvienu nesatiekos. Nevienā darbā arī neesmu spējis ilgi noturēties, man kaut kas uznāk un es vairs neeju uz to darbu. Brīžiem bail pašam no sevis. Apnicis jau šādi mocīties. Vai jūs varētu man pateikt, kas varētu būt par problēmu manai sliktajai pašsajūtai? pie visiem iespējamajiem ārstiem jau esmu bijis - psihologa, psihiatra. Izrakstīja kaudzi zāles, bet tās nepalīdz. kā man atgūt dzīves prieku?Nav
Vai iespējama šizofrēnijas slimniekam dabūt statusu "īpaši kopjams"?
Labdien! Vai iespējama šizofrēnijas slimniekam dabūt statusu "īpaši kopjams"? Šizofrēnija jau no bērnības, soc.pabalsts 50 ls. kā lai mūsdienās iztiek ar tādu naudu? Tagad māsa {slimniece) ir manā aprūpē, jo pati nespēj par sevi pastāvēt, vai šādās situācijās pastāv kāda palīdzība no valsts?I. Grinfelde
Kā man rīkoties - nogaidīt un novērot, vai šādi gadījumi neatkārtojas, vai uzreiz meklēt ārsta palīdzību?
Labdien! Man ir 17 gadus vecs dēls. Apmēram pirms nedēļas es pamanīju, ka viņš ir sagraizījis roku.(2 iegriezumi rokas virspusē). Kad uzdevu jautājumus par šiem iegriezumiem, kļuva agresīvs, nerunīgs. Parasti viņš man diezgan daudz ko stāsta, kā gājis skolā, ko darījis ar draugiem. Es arī saprotu, ka šāda vecuma jaunietis man nestāstīs visu, bet mazrunīgs viņš nav. Nākošajā dienā dēls jau mierīgāk paskaidroja, ka nezin kas uznācis, bijis slikts garastāvoklis, viņi to darījuši vairāki puiši kopā. Kā man rīkoties - nogaidīt un novērot vai šādi gadījumi neatkārtojas vai uzreiz meklēt ārsta palīdzību? Kā pārliecināt, ja viņš neatzīst problēmu un atsakās apmeklēt ārstu?Nav
Kur un kā atrast labu psihoterapeitu Jelgavā?
Labdien! Sakiet, lūdzu, kur un kā atrast labu psihoterapeitu Jelgavā? Esmu uz izmisuma robežas, tāpēc ceru, ka atbildēsiet pēc iespējas ātrāk! Un sakiet, lūdzu, vai vajag arī ģimenes ārsta nosūtījumu? Patriecos jau iepriekš!Nav
Nav
Kā lai palīdz drauga atkarībās ārstēšanā?
Labdien! Man ir problēmas ar draugu - viņš ir datoratkarīgs. Viņš to atzīst, ka viņam ļoti patīk spēlēt datoru. Ko lai es daru, lai viņam mazinātu šo atkarību? Man liekas dažreiz, ka sajukšu prātā - viņš visu savu brīvo laiku pavada pie datora un nepievērš man nekādu uzmanību! Kad sāku viņam par uzmanības nepievēršanu, viņš atbild - atkal sākās! Man tiešām dažreiz liekas, ka sajukšu prātā, bet pamest viņu negribu. Kā lai palīdz drauga atkarībās ārstēšanā?Dace Simsone,
Vai jūs man varētu kaut kā palīdzēt risināt psiholoģiskās problēmas?
Labdien! Man ir nedaudz grūti par to runāt, man ir 17 gadi. Man ir dažādi veselības traucējumi, bet, man agrāk bija tāda problēma, es sevi griezu ar žiletēm, dūru sev rokās un kājās adatas, tagad es to vairs nedaru, bet dažreiz vēl gribās to darīt. Vispār, man ir maz draugu, skolā vienmēr staigāju viena, mani ir ļoti viegli saraudināt, pat pāris vārdu pietiek, nekad neizguļos, neatkarīgi no tā cik guļu, ļoti bieži nevaru domāt par skolu un stundu laikā nevaru koncentrēties. Man ir sliktas atzīmes. Es uz skolu dažreiz eju vienkārši raudot, jo negribu. Un man vienkārši nav ar ko parunāt. Es sev visu laiku kožu lūpās, man domās dažreiz parādās baisi skati, man ir dažreiz gribēšana kādu piekaut līdz nemaņai, graužu nagus. Es pat rakstot šo vēstuli gandrīz sāku raudāt. Man ir grūti sākt attiecības ar puišiem, jo kad aiziet tālāk par pirmo randiņu man vienkārši sākas paniskas bailes no tā cilvēka, pat ja viņš man patīk. Man ir šausmīgi zems pašvērtējums, nepatīk skatīties spoguļos, bet fotografēšanos vispār ienīstu, nesen izraisīju strīdu starp mani un manu draudzeni kaut kāda sīkuma dēļ, man ir slikti, nezinu, ko darīt, vai jūs man varētu kaut kā palīdzēt risināt psiholoģiskās problēmas?Dace Simsone
Negribu sevi kopt, ko man darīt?
Labdien! Es jau 3 reizes mēģināju sev pārgriezt vēnas, es pati sev riebjos, es vienkārši dažreiz ienīstu savu izskatu, pat nevaru spogulī paskatīties, ja paskatos, tad gandrīz vienmēr saku sev, tu esi kropla, citi saka, ka esmu simpātiska, bet es neticu. Vienreiz bija tā, ka es saku dauzīt pliku sienu ar rokām, līdz siena bija mazos asiņainos pleķīšos, bet es nezinu, kāpēc es to darīju, man vispār negribas neko darīt, negribu sevi kopt, jo kāda tam jēga? Negribu iet uz skolu, negribu neko, man bieži uznāk raudieni, bez jebkāda iemesla, man ļoti bieži sāp galva, domās man vispār nezinu kas, vienkārši man galvā dažreiz rodas baisas ainas, bet dažreiz es pati domās kādu nogalinu, nomoku līdz nāvei, kaut arī zinu, ka patiesībā nekad to nevarēšu izdarīt. Man ir šausmīgi zems pašnovērtējums, skolā nav draugu, sliktas atzīmes. Es nekad nevaru pateikt nevienu vārdu pretī pat, ja mani kāds pazemina, es vienkārši klusēju. Stundās, ja kaut ko jautā, es nevaru atbildēt, jo man ir bail, ka man teiks kaut ko vai apsmies, pat ja es zinu pareizo atbildi, es nevaru vienkārši pacelt roku un atbildēt. Skolā es vispār pa visu dienu pasaku labi ja kādus 20 vārdus, reti smaidu. Bet pats savādākais, kad esmu ar savu labāko draudzeni, vai ar radiniekiem, es esmu vienkārši normāla, it kā izliekos par normālu sev to nemanot, manas rokas un kājas ir rētās, un tā dēļ pat vasarā staigāju ar garām piedurknēm, peldēties gāju ar draudzeni tikai vakarā, kad uz upes neviena nav. Man dažreiz ir vienkārši kauns no sevis. Es sevi dažreiz ienīstu par to, ka esmu...Psiholoģe Tatjana Kutuzova, www.psihologu-prakse.lv
Kā rīkoties, kad uznāk lēkme?
Labdien! Mani nomoka psiholoģiskas dabas problēmas, man izrakstīja zāles (man 18 gadi). Bērnībā man bija nopietna psiholoģiska trauma - tēvs mani seksuāli izmantoja. Visā visumā jau viss kārtībā, bet šogad sākās nenormāls stress. Kļūstu emocionāli nekontrolējama, pirms tam neirologs man izrakstīja zāles AMIOTRIPILINU, dzēru 1,5 mēnešus, bet tas devos pie psihiatra, kurš man lika šīs zāles pārtraukt dzert un tagad sākšu dzert citas. Lieta tāda, kā rīkoties, kad uznāk lēkme? Es sāku histēriski raudāt, psihot par sīkumiem, pēc kāda laika tas pāriet un es atkal kļūstu normāla. Man uznāk tāds depresīvai brīdis, kad domāju par pašnāvību. Bail no attiecībām ar draugu, jo šķiet, ka viņš mani pametīs, lai gan šādām domām nav iemesla. tas viss smagi grauj manas attiecības ar draugu, jūtos kā psihiski slims cilvēks.Dace Simsone
Kā lai pārvaru savu lepnumu?
Labdien! Man ir iespēja pieteikties fondā, kas nodrošina iespēju skolēniem, kas ļoti labi mācās, iegūt stipendiju. Taču pirms tam jāiet uz interviju. Esmu diezgan lepna un nemēdz citiem parasti kaut ko lūgt. Tomēr šī naudiņa man būtu ļoti vajadzīga, lai izdzīvotu - būtu, ko ēst, ko maksāt par dzīvokli utt. Citādi man studējot būtu jāstrādā. Kā lai piespiežu sev darīt to ko ļoti nevēlos, pat ja tas ir ļoti, ļoti vajadzīgs? Kā lai pārvaru savu lepnumu?Dace Simsone