Kā palīdzēt mammai, ja viņai ir psiholoģiska trauma sakarā ar dēla nāvi?
Labdien! Lūdzu Jūsu padomu! Trīs nedēļas atpakaļ gāja bojā manas dzīves biedres jaunākais dēls /18.gadi/. Mamma joprojām ir ieņēmusi galvā, ka bez dēla nedzīvošot un gribot blakus viņam. Tiek noliegti visi tuvinieki, neskatoties uz meitas, kura intensīvi palīdz šajās dienās, un vēl dēla esamību. Uzvedība absolūtu destruktīva. Visu šo laiku mamma tiek pieskatīta nemitīgi! Kā palīdzēt mammai, ja viņai ir psiholoģiska trauma sakarā ar dēla nāvi?
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien! Zaudēt bērnu ir ļoti smags trieciens un bez tuvinieku un varbūt arī ārstu palīdzības nevar tikt galā ar zaudējumu. Piedāvājiet psihoterapeitu palīdzību, lai sabalansētu savas jūtas un domas, ja nepiekrīt un ir bažas par autoagresīvām rīcībām, jāgriežas pie psihiatriem. Ja pavisam nopietni draudi savai dzīvībai, tad psihiatriska palīdzība jāsniedz bez pacienta piekrišanas. Parasti tomēr var pierunāt cilvēku pieņemt medicīnisku palīdzību. Var griezties pie privātiem speciālistiem, kas veic...
Par ko tas, ka uzmetas nātrene, liecina un ko varētu darīt?
Labdien. Man jau trešo reizi dzīvē pavasarī, kad nokūst sniegs, uzmetās nātrene, ļoti smagā formā - pietūkst rokas, kājas, acis u.t.t. Viss niez un sūrst. Sakiet, lūdzu, par ko tas liecina un ko varētu darīt? pati neesmu alerģiska, varu ēst un dzert vienalga ko, arī medikamentus labi panesu. Paldies.
Atbild:
Nav
Labdien! Alerģija saprotamā valodā nozīmē “protestu”. Ja tas protests parādās fiziskajā līmenī, viņš obligāti ir arī psiholoģiskajā plāksnē. Tad, kad cilvēks fiziskajā, psihiskajā, emocionālajā un pat garīgajā līmenī ir pārpildīts ar “protestu”, tad visi tie līmeņi reaģē ar attiecīgiem simptomiem: fiziskais ķermenis ar iesnām, nātreni, klepu, caureju; emocionālais ar naidu, bailēm, skumjam; mentālais ar atmiņu zudumu utt. Ja cilvēks visu to sevī redz, apzinās, ka ar sevi nepārtraukti jānodarbojas, tad...
Ko lai es daru, lai nebūtu vairāk tik nikna, izdzirdot sūrošanos par tēta nāvi?
Labdien. Man pirms gada pēkšņi nomira tētis, manā acu priekšā. Esmu jauna - 19 gadi. Kad viņš aizgāja mana mamma un māsa šausmīgi raudāja un es vienīgā centos iedvest, ka viss būs labi, lai gan pati tam neticēju tad. Uzņemos tā kā būt par ģimenes mugurkaulu. Bet tagad viss apnicis un kļuvis kaitinošs - nav vairs iecietības, kļūstu nikna, kad mamma atkal sūdzas par to, cik labi būtu, ja tētis būtu dzīvs. Tā kā es negribu izraisīt konfliktus, tad pamazām atsvešinos no mammas, reāli mana māsa tagad satur mūsu ģimeni kopā. Man pat dažreiz gribas aizbraukt kaut kur prom uz neatgriešanos. Ko lai es daru, lai nebūtu vairāk tik nikna, izdzirdot sūrošanos par tēta nāvi? Vēl man jautājums ir par to, ko man izvēlēties studēt, jo nākotnē man vajag labi atmaksātu darbu. Man pagaidām nav neviena tāda joma, kas īpaši patiktu, bet bail izvēlēties kaut ko tādu, kas nepatīk un tad saprast, ka nevēlos to darīt. Kā lai zināt kādu profesiju izvēlēties?
Atbild:
Elīna Zariņa
Labdien, Zane! Jūs esat pārdzīvojusi smagu krīzi, taču priekš sevis vēl joprojām to neesat atrisinājusi. Laikā, kad Jums vajadzēja atbalstu, ļaut sērot, būt vājai, Jūs likāt sev būt stiprai un apspiedāt sevī dabisku sērošanas procesu. Rezultātā iekšējā sāpe un ievainojums ir kļuvis vēl lielāks, pāraudzis neiecietībā, vēlmē bēgt, dusmās pieminot tēva nāvi. Un tagad, kad Jūs vēlētos saņemt atbalstu un sapratni no ģimenes, Jūs sāpina, ka Jūsu „ieguldīto” nenovērtē, tas nav devis cerēto, māte joprojām sēro....
Kā man cīnīties ar savu raksturu?
Labdien! Cilvēki saka, ka man esot pasmags raksturs, esmu impulsīva, ciniska, vārdsakot, tipiska holeriķe. Es ar to sadzīvoju, bet vienīgais, kas man traucē, ir mana straujā daba, es visu daru steigā, neprotu mierīgi piesēsties pie darba un visu pārdomāt. Cilvēki man pārmet manu nesalasāmo rokrakstu, paviršos darbus, pretrunīgo viedokli. Dažreiz es domāju, ka tas taču nemaz nebūtu grūti - rakstīt lēnām, pārdomāt katru savu atbildi, visu izdarīt rūpīgi, bet es tā nevaru. Viss atkal aiziet vecajās sliedēs, es atkal steidzos, lai arī laika ir atliku likām. Vienalga, ko es daru. Man gribētos piespiest sevi būt mazliet mierīgākai, lēnākai. Tas man palīdzētu labāk sasniegt mērķus. Un, kaut arī viss, ko es dzīvē gribu izdarīt, ir sasniegt to, ko esmu sev nospraudusi par mērķi, es saprotu, ka vienīgā iespēja, kā to izdarīt, ir sevi piebremzēt, bet man jau tas sāk šķist bezcerīgi. Kā man cīnīties ar savu raksturu?
Atbild:
Nav
Labdien! Jums ir arī daudz pozitīvo īpašību - dinamiskums un aktivitāte, apņēmīgums, gribasspēks, nemitīga dziņa kaut ko mainīt, neatkarība un pastāvība. Holēriskais temperamenta tips ir tas, par kuru psihologi saka "dzimis līderis", kas ar savu mērķtiecīgumu un enerģisku spēj aizraut citus. Saskatīt sevī šīs īpašības un izmantot. Palīdzēt var arī psihologa vai psihoterapeita konsultācija....
Kā cīnīties ar greizsirdību?
Labdien! Kā cīnīties ar greizsirdību? Mazās devās tā, protams, ir pat ieteicama, bet man jau tā ir kā slimība- esmu greizsirdīga uz sava drauga ģimeni, klasesbiedriem utt. Zinu, ka tas ir saistīts ar pašvērtējumu, ļoti labi zinu, ka tas man nav augsts. Man vienmēr liekas, ka ar citiem viņam ir labāk, jautrāk, ar citiem viņš smejas skaļāk un savus notikumus stāsta atraktīvāk un brīvāk. Vai tas nozīmē, ka es neesmu viņam draugs, esmu tikai meitene, bet es gribu, lai arī ar mani viņam ir jautri un interesanti, viņš jau apgalvo, ka tā esot, bet man šķiet, ka nē. Vai man psihologs varētu palīdzēt šajā problēmā? Es vairs nevaru sadzīvot ar savu greizsirdību, tā bendē mani nost. Varbūt jūs varētu ieteikt kādu speciālistu pie kura griezties.
Atbild:
Nav
Labdien! Greizsirdību cilvēki izjūt, ja kaut kas apdraud attiecības ar nozīmīgu personu. Cilvēki var izjust draudus zaudēt monopoltiesības uz mīļotā cilvēka uzmanību un mīlestību.. Greizsirdību pamodina bāzes emocijas bailes un dusmas. Iespēja zaudēt mīlestību un visu, kas ar to saistīts rada cilvēkā bailes. Mīlestība rada cilvēkā aizsargātības un drošības sajūtu, bet ja šo sajūtu apdraud, ja visi mēģinājumi to nosargāt beidzas bez rezultātiem, tad cilvēku pārņem dusmas, kuras tiek vērstas pret šķērsli,...
Gribētu uzzināt ko vairāk par šo produktu citu speciālistu viedokli, kā arī saprast, kad Volupta jālieto?
Labdien! Psihologs man ieteica lietot preparātu Volupta, ko pats arī izplata. Gribētu uzzināt ko vairāk par šo produktu citu speciālistu viedokli, kā arī saprast, kad Volupta jālieto?
Atbild:
Nav
Labdien! Informāciju par preparātu Volupta varat iegūt šeit: <A href="http://naturalbeauty.lv/lv/htmlcontent.php?id=67&ram=Volupta"> http://naturalbeauty.lv/lv/htmlcontent.php?id=67&ram=Volupta</A> ....
Atbild:
Nav
Labdien! Informāciju par preparātu Volupta varat iegūt šeit: http://naturalbeauty.lv/lv/htmlcontent.php?id=67&ram=Volupta ....
Vai varu kaut ko vēl darīt, lai padzīvotu vieglāk šīs 3. laika prognozes?
Labdien, ļoti smagi pārdzīvoju, ja ir trešā medicīniskā laika prognoze. Es to jūtu jau divas dienas iepriekš - nav spēka, sirdsklauves, nogurums un nemiers vienlaicīgi. Ar grūtībām tieku galā ar ikdienas pienākumiem. Ārsta saka, ka es pati sevi iespaidoju, ja laika ziņās, ka 3. laika prognoze. Bet tā nav, jo mani šīs sajūtas pārņem vismaz 1-2 dienas iepriekš un savai ģimenei es jau varu pateikt priekšā, ka drīz būs 3. laika prognoze. Nedaudz palīdz Lexotanils. Vai varu kaut ko vēl darīt, lai padzīvotu vieglāk šīs 3. laika prognozes?
Atbild:
"Medicine.lv", SIA
Labdien! Sev noderīgu informāciju varat atrast: http://news.frut.lv/lv/health/5536 ....
Atbild:
"Medicine.lv", SIA
Labdien! Sev noderīgu informāciju varat atrast: <A href="http://news.frut.lv/lv/health/5536"> http://news.frut.lv/lv/health/5536</A> ....
Ārsts saka, ka varētu gadīties, ka antidepresantus jālieto visu dzīvi, vai tā tas var būt?
Labdien! Cik vien sevi atceros, esmu bijusi depresīva, dažreiz tas bija izteiktāk, citreiz mazāk. Aizgāju pie psihiatra pirms 3 gadiem. Ārsts man izrakstīja Anafranilu 25 mg. Sākot lietot zāles, dzīves kvalitāte izcili paaugstinājās. Man bija bailes lietot antidepresantus un lasītā un dzirdētā ietekmē pret depresiju izturējos kā pret savu mazdūšību un nespēju tikt galā ar dzīvi savas neizlēmības un nolaidības dēļ. Tagad saprotu, ka tas tā nav. Ārsts saka, ka varētu gadīties, ka antidepresantus jālieto visu dzīvi, vai tā tas var būt? Vai tas nav kaitīgi un neizraisa blaknes? Esmu mēģinājusi pārtraukt lietot zāles, pēc mēneša atkal esmu bedrē atpakaļ. Vēl man ir radušās seksuālas problēmas - mani neinteresē sekss un es nespēju izjust orgasmu. Ārste teica, ka viņas praksē tāds gadījums neesot bijis un viņai tam nav izskaidrojuma. Kad pārtraucu lietot zāles - interese par seksu atjaunojās. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone
Labdien, Vita! Antidepresants pēc definīcijas jālieto ilgstoši. Ir iespējams, ka laika gaitā, konsultējoties ar psihiatru, tos var pamainīt, atrodot pēc iespējas piemērotāku katram pacientam. Ņemot vērā, ka kopumā Jūsu dzīves kvalitāte, lietojot antidepresantus, ir krietni uzlabojusies, to vēlams turpināt. Pretējā gadījumā neārstētai depresijai var būt daudz nopietnākas sekas nekā, to ārstējot, sastopamās blakus parādības. Seksuālas dabas traucējumi ir sastopami pie dažādu antidepresantu...
Varbūt ir kāds psihoterapeitu portāls, kurš sniedz konsultācijas onlainā?
Labdien ! Vai Jūs neieteiktu kādu mājas lapu, portālu, čatu, kur var padalīties ar sarunas biedriem par psiholoģiskām problēmām, padiskutēt par problēmām, kas satrauc un pašsajūtu. Varbūt ir kāds psihoterapeitu portāls, kurš sniedz konsultācijas onlainā?
Atbild:
Nav
Labdien! Diemžēl Medicine.lv rīcībā nav šādas informācijas....
Netieku galā ar sevi, ko man darīt?
Sveiki. Man ir 22. Nezinu ko lai dara un kas ar mani notiek. Es sev nepatīku un nepatīku arī apkārtējiem. Man nepatīk kā es izskatos, nepatīk kādu esmu pēc rakstura. Esmu ļoti noslēgts un kluss cilvēks - domāju tas ir iemesls kāpēc nepatīku citiem. Tāda esmu jau no paša bērnības, bet vistrakāk bija vidusskolā. No visas klases bija tikai 3 cilvēki ar kuriem man bija kaut cik draudzīgas attiecības, bet pārējie mani vienmēr piesmēja un atstūma, nekad nepieņēma - ja nu vienīgi, kad vajadzēja, lai es palīdzu mācību ziņā. Tad gan visi baigie draugi uzreiz bija, bet tiklīdz kontroldarbs uzrakstīts, tā viss pa vecam - mani vienkārši izmantoja un es to apzinājos, bet cerēju, ka kādu dienu beidzot mani pieņems - bet nē. Man vienmēr pārmeta, ka esmu pārāk drūma, noslēgta. Pat klases audzinātāja visas klases priekšā atklāti pateica, ka ar mani esot grūti, jo neesmu komunikabls cilvēks. Tagad augstskolā man ir sava kompānija, kurā esmu kompānijas dvēsele un parasti visa jautrība nāk no manis. Taču man ir nenormāli lielas grūtības iejusties kompānijā - parasti paiet kādi 6-12 mēneši līdz varu iejusties, tāpēc tas sagādā ļoti daudz grūtību. Tagad man jāstājas darbā, bet man ir bail, ka mani kolēģi nepieņems, jo jāpaiet ilgam laikam, lai es iejustos jaunajā kolektīvā. Nesen izbeidzu 1,5 gadu ilgas attiecības. Kaut gan pati biju iniciators - pārdzīvoju ļoti. Problēma ir tā, ka nevaru nevienam emocionāli atvērties, kaut gan to ļoti vēlos. Nekad arī neesmu nevienu mīlējusi, kaut gan attiecības man ir bijušas ar vairākiem puišiem. Pēc tam kad pašķīros, man to pārmet visi draugi, pat vecāki. Man bija teikuši, ka esmu ļaunuma iemiesojums, ka es izmantojot cilvēkus. Pats debilākais, ka es pati apzinos, ka rīkojos necilvēcīgi - bet es nevaru palikt kopā ar cilvēku kuru nemīlu. Draugi jau nezina īsto iemeslu kāpēc pašķīrāmies, bet visiem jau ir izveidojies iespaids, ka esmu necilvēks un īstenībā tur man pat negribās neko mainīt - lai jau domā ko grib. Stulbi ir arī tas, ka visi esam no vienas kompānijas, bet tagad mani nesauc ne uz vienu tusiņu, jo tur ir mans bijušais puisis un visi viņu žēlo, bet es sēžu mājās. Dažreiz man liekas ka jūku prātā, bet dažreiz ka esmu jau nojūgusies. Diezgan bieži man ir nomākts garastāvoklis, nekur negribās iet, gribās vienkārši pasēdēt un pagruzīties. Es nezinu ko es vēlos vispār sasniegt, nezinu kāpēc dzīvoju. Pārējie uz mani liek lielas cerības - ka pabeigšu skolu, dabūšu labu darbu. Bet es īsti nezinu vai man patiks strādāt manā profesijā - drīzāk man ir bail vienkārši mēģināt. Gribās vienkārši nolīst kādā stūrītī un tur arī palikt, lai neviens neredz. Man ir pietiekami daudz draugu, ar labāko draudzeni pazīstamas esam jau 15 gadus, bet neskatoties uz to, es nevienam neuzticos un nevaru nevienam atvērties - kaut gan nav bijis tā, ka mani kāds būtu kādreiz nodevis vai ļoti aizvainojis. Ļoti bieži atceros savu bērnības draugu, kurš gāja traģiski bojā 15 gadu vecumā. Mums jau sāka veidoties kas vairāk par draudzību, bet kādu rītu man paziņoja, ka viņš gājis bojā. Es par to nevienam nevarēju pastāstīt un visu centos pārdzīvot pati, bet nu jau 7 gadi pagājuši, bet es par to domāju gandrīz katru dienu, šad tad arī raudu. Es nevaru saprast kāpēc viņš, ne es? Viņš būtu savu dzīvi izmantojis daudz labāk nekā es - daudz ko sasniegtu, bet es tikai katru dienu nodzīvoju veltīgi. No manis nav nekāds jēgas! Tikai nedomājiet, ka man ir suicidāli nodomi - tā nav, jo no dzīves šķirties nevēlos, vēlos tikai saprast, ko man darīt.
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien Agnese! Uzmanīgi izlasīju tavu vēstuli. Īsi varu pateikt, ka ja tu gribi sevi labāk saprast, atvērt sevī vēl paslēptās spējas, jāgriežas pie psihoterapeita. Speciālists tev palīdzes atklāt tavu problēmu cēloni un izstrādāt metodiku, kā var mainīt, ko tu pati gribētu mainīt. Visu, ko tu par sevi pastāstīji, izjūt vairāki cilvēki. Viss ir cilvēcisks. Visā orientēties uz draugu vērtējumu laikam nebūtu visai pareizi. Par tavu zaudējumu bērnībā... Laikam tu nevari *piedot*, ka viņš tevi pameta. Bet par to...
Vai šis nejūtīgums rodas pret konkrēto antidepresantu, kurš priekšlaicīgi pārtraukts lietot, vai arī nejūtīgums rodas pret antidepresantiem, kā tādiem?
Labdien! Lasīju, ka ja cilvēks priekšlaikus pārtrauc antidepresantu lietošanu, drīz vien atjaunojas depresijas sūdzības, turklāt pieaug varbūtība, ka pacientam izveidosies nejutīgums pret zālēm, tās vairs nelīdzēs. Vai šis nejūtīgums rodas pret konkrēto antidepresantu, kurš priekšlaicīgi pārtraukts lietot, vai arī nejūtīgums rodas pret antidepresantiem, kā tādiem?
Atbild:
Dace Simsone
Labdien, Jūlija! Antidepresanti tiek iedalīti atkarībā no to iedarbības veida vairākās grupās. Tas pieminētais nejūtīgums varētu skart konkrēto antidepresantu grupu, bet viss tomēr lielā mērā atkarīgs no katra individuālās reakcijas....
Lūdzu izskaidrojiet diagnozi?
Labdien! Sakiet, lūdzu, ko nozīmē diagnoze &"rekurenti depresīvi traucējumi, pašlaik vidēji smaga epizode&"? Tas, ka tas saistīts ar depresiju, es saprotu, bet viss pārējais? Paldies par atbildi!
Atbild:
Dace Simsone
Labdien, Marta! Rekurenti depresīvi traucējumi - tas nozīmē, ka tas ik pa laikam atkārtojas, depresiju raksturo - paši simptomi, savukārt, vidēji smaga epizode nozīmē to, ka simptomu daudzums un to šī brīža norises dziļuma no ārsta puses tiek vērtēts kā vidējs....
Kur var saņemt bezmaksas psihoterapeita palīdzību?
Labdien! Man ir 19 gadi, esmu skolniece. Es vēlētos uzzināt, kur var saņemt bezmaksas psihoterapeita palīdzību! Vai vispār ir tāda iespēja!? Vienkārši man uz šo brīdi nav naudiņas, bet man ir ļoti nepieciešama palīdzība! Un ja es ņemtu kredītu kādā bankā, es nezinu, vai varētu tik ātri atdot, man negribās iekulties parādsaistībās? Jo tāpat jau manā dzīvē pietiek problēmu!
Atbild:
"Medicine.lv", SIA
Labdien! Tā kā esat skolniece, tad varam ieteikt painteresēties, vai Jūsu skolā nav skolas psihologa, kura sniegtās konsultācijas ir bezmaksas....
Vai jūs varētu man pateikt, kas varētu būt par problēmu manai sliktajai pašsajūtai?
Labdien! Man ir 21 gads. Un man liekas, ka es pārāk daudz domāju, jo pat veikalā stāvot rindā, es visu izdomāju līdz pēdējam sīkumam, jo nevēlos, sevi apkaunot vai justies neveikli. Esot ārā ar draugiem, mēs runājamies, it kā viss ir normāli, bet tiklīdz es aizeju mājās, man sākas sirdsapziņas pārmetumi, ka esmu kādu apvainojis. Kaut gan īstenībā viss ir kārtībā. Un dažreiz šie sirdsapziņas pārmetumi ir ne no kā es, vienkārši tā jūtos. Un tāpēc es bieži vien dzīvoju tikai pa māju, jo nevēlos tā justies un ne arvienu nesatiekos. Nevienā darbā arī neesmu spējis ilgi noturēties, man kaut kas uznāk un es vairs neeju uz to darbu. Brīžiem bail pašam no sevis. Apnicis jau šādi mocīties. Vai jūs varētu man pateikt, kas varētu būt par problēmu manai sliktajai pašsajūtai? pie visiem iespējamajiem ārstiem jau esmu bijis - psihologa, psihiatra. Izrakstīja kaudzi zāles, bet tās nepalīdz. kā man atgūt dzīves prieku?
Atbild:
Nav
Labdien, Ainar! No Jūsu vēstules izriet, ka jūs nomoka uzmācīgas domas par savu pašvērtējumu, pārmērīga kritika un analīze par to, ko esat darījis, teicis. Jūsu gadījumā paša spēkiem tikt galā ar traucējumiem būs grūti un palīdzība tomēr ir jāmeklē. Lai arī esat bijis pie psihiatra un psihologa, iesaku tieši šo speciālistu konsultācijas. Tā kā Jūsu veselības problēmas ir jau ilgstošas, domāju, ka sākotnēji līdzēt var ar adekvātu medikamentozu terapiju. Arī depresijas mēdz būt dažādas un tāpēc ir dažādas zāles,...
Vai iespējama šizofrēnijas slimniekam dabūt statusu "īpaši kopjams"?
Labdien! Vai iespējama šizofrēnijas slimniekam dabūt statusu "īpaši kopjams"? Šizofrēnija jau no bērnības, soc.pabalsts 50 ls. kā lai mūsdienās iztiek ar tādu naudu? Tagad māsa {slimniece) ir manā aprūpē, jo pati nespēj par sevi pastāvēt, vai šādās situācijās pastāv kāda palīdzība no valsts?
Atbild:
I. Grinfelde
Labdien! Uz šādu jautājumu mēs nevaram atbildēt, jo nav attiecīgās informācijas. Palīdzību varat meklēt Sociālās palīdzības dienestā....
Kā man rīkoties - nogaidīt un novērot, vai šādi gadījumi neatkārtojas, vai uzreiz meklēt ārsta palīdzību?
Labdien! Man ir 17 gadus vecs dēls. Apmēram pirms nedēļas es pamanīju, ka viņš ir sagraizījis roku.(2 iegriezumi rokas virspusē). Kad uzdevu jautājumus par šiem iegriezumiem, kļuva agresīvs, nerunīgs. Parasti viņš man diezgan daudz ko stāsta, kā gājis skolā, ko darījis ar draugiem. Es arī saprotu, ka šāda vecuma jaunietis man nestāstīs visu, bet mazrunīgs viņš nav. Nākošajā dienā dēls jau mierīgāk paskaidroja, ka nezin kas uznācis, bijis slikts garastāvoklis, viņi to darījuši vairāki puiši kopā. Kā man rīkoties - nogaidīt un novērot vai šādi gadījumi neatkārtojas vai uzreiz meklēt ārsta palīdzību? Kā pārliecināt, ja viņš neatzīst problēmu un atsakās apmeklēt ārstu?
Atbild:
Nav
Labdien, Baiba! Jūs varat mēģināt vēlreiz parunāt ar dēlu, tikai nejautāt neko, bet pateikt, ka Jūs uztraucāties par viņu, ka ja viņam ir slikti, vai kaut kas ir noticis, esat gatavi viņam palīdzēt. Varat atstāt redzamā vietā Uzticības tālruņa numuru 8009000. Būtu labi uzzināt, kas ir par puišiem, ar kuriem viņš to dara (lai izslēgtu sektas ietekmi). Ja līdzīgie gadījumi atkārtosies vai Jūs redzat, ka dēlam ir stipri mainījušies garastāvoklis, domas, uzvedība - steidzīgi meklējiet speciālista (psihologa,...
Kur un kā atrast labu psihoterapeitu Jelgavā?
Labdien! Sakiet, lūdzu, kur un kā atrast labu psihoterapeitu Jelgavā? Esmu uz izmisuma robežas, tāpēc ceru, ka atbildēsiet pēc iespējas ātrāk! Un sakiet, lūdzu, vai vajag arī ģimenes ārsta nosūtījumu? Patriecos jau iepriekš!
Atbild:
Nav
Labdien! Varat griezties Jelgavas psihologu un psihoterapeitu grupā http://www.jelgavaspsihologi.lv/?id=6, kur atradīsiet vairākus kontaktus un varēsiet izvēlēties sev piemērotāko psihoterapeitu....
Atbild:
Nav
Labdien! Varat griezties Jelgavas psihologu un psihoterapeitu grupā <A href="http://www.jelgavaspsihologi.lv/?id=6"> http://www.jelgavaspsihologi.lv/?id=6</A>, kur atradīsiet vairākus kontaktus un varēsiet izvēlēties sev piemērotāko psihoterapeitu....
Kā lai palīdz drauga atkarībās ārstēšanā?
Labdien! Man ir problēmas ar draugu - viņš ir datoratkarīgs. Viņš to atzīst, ka viņam ļoti patīk spēlēt datoru. Ko lai es daru, lai viņam mazinātu šo atkarību? Man liekas dažreiz, ka sajukšu prātā - viņš visu savu brīvo laiku pavada pie datora un nepievērš man nekādu uzmanību! Kad sāku viņam par uzmanības nepievēršanu, viņš atbild - atkal sākās! Man tiešām dažreiz liekas, ka sajukšu prātā, bet pamest viņu negribu. Kā lai palīdz drauga atkarībās ārstēšanā?
Atbild:
Dace Simsone,
Labdien, Zane! Ja viņš pats neuzskata, ka ir atkarīgs, Jūs faktiski neko nevarat izdarīt, izņemot, aizvest viņu pie speciālista - narkologa, psihiatra. Ja nespējat no šī cilvēka aiziet, lai gan uzskatāt, ka pretējā gadījumā varat sajukt prātā, tad varam runāt par līdzatkarību....
Vai jūs man varētu kaut kā palīdzēt risināt psiholoģiskās problēmas?
Labdien! Man ir nedaudz grūti par to runāt, man ir 17 gadi. Man ir dažādi veselības traucējumi, bet, man agrāk bija tāda problēma, es sevi griezu ar žiletēm, dūru sev rokās un kājās adatas, tagad es to vairs nedaru, bet dažreiz vēl gribās to darīt. Vispār, man ir maz draugu, skolā vienmēr staigāju viena, mani ir ļoti viegli saraudināt, pat pāris vārdu pietiek, nekad neizguļos, neatkarīgi no tā cik guļu, ļoti bieži nevaru domāt par skolu un stundu laikā nevaru koncentrēties. Man ir sliktas atzīmes. Es uz skolu dažreiz eju vienkārši raudot, jo negribu. Un man vienkārši nav ar ko parunāt. Es sev visu laiku kožu lūpās, man domās dažreiz parādās baisi skati, man ir dažreiz gribēšana kādu piekaut līdz nemaņai, graužu nagus. Es pat rakstot šo vēstuli gandrīz sāku raudāt. Man ir grūti sākt attiecības ar puišiem, jo kad aiziet tālāk par pirmo randiņu man vienkārši sākas paniskas bailes no tā cilvēka, pat ja viņš man patīk. Man ir šausmīgi zems pašvērtējums, nepatīk skatīties spoguļos, bet fotografēšanos vispār ienīstu, nesen izraisīju strīdu starp mani un manu draudzeni kaut kāda sīkuma dēļ, man ir slikti, nezinu, ko darīt, vai jūs man varētu kaut kā palīdzēt risināt psiholoģiskās problēmas?
Atbild:
Dace Simsone
Labdien, Ksenija! Pēc aprakstītā spriežot, ļoti vēlams apmeklēt psihiatru un psihoterapeitu. Nebūs viegli palīdzēt pašai sev, tāpēc abi šie speciālisti vai arī vismaz viens no viņiem varētu problēmas risinājumu atrast krietni īsākā laika periodā. Šajā gadījumā minēju divus speciālistus ar domu, kā par divu virzienu palīdzības veidu. Tikpat labi palīdzības persona var būt viena, kas var izrakstīt gan medikamentus, gan strādāt ilgstošākā laika periodāpsihoterapeitiski. Tikai ar medikamentiem...
Negribu sevi kopt, ko man darīt?
Labdien! Es jau 3 reizes mēģināju sev pārgriezt vēnas, es pati sev riebjos, es vienkārši dažreiz ienīstu savu izskatu, pat nevaru spogulī paskatīties, ja paskatos, tad gandrīz vienmēr saku sev, tu esi kropla, citi saka, ka esmu simpātiska, bet es neticu. Vienreiz bija tā, ka es saku dauzīt pliku sienu ar rokām, līdz siena bija mazos asiņainos pleķīšos, bet es nezinu, kāpēc es to darīju, man vispār negribas neko darīt, negribu sevi kopt, jo kāda tam jēga? Negribu iet uz skolu, negribu neko, man bieži uznāk raudieni, bez jebkāda iemesla, man ļoti bieži sāp galva, domās man vispār nezinu kas, vienkārši man galvā dažreiz rodas baisas ainas, bet dažreiz es pati domās kādu nogalinu, nomoku līdz nāvei, kaut arī zinu, ka patiesībā nekad to nevarēšu izdarīt. Man ir šausmīgi zems pašnovērtējums, skolā nav draugu, sliktas atzīmes. Es nekad nevaru pateikt nevienu vārdu pretī pat, ja mani kāds pazemina, es vienkārši klusēju. Stundās, ja kaut ko jautā, es nevaru atbildēt, jo man ir bail, ka man teiks kaut ko vai apsmies, pat ja es zinu pareizo atbildi, es nevaru vienkārši pacelt roku un atbildēt. Skolā es vispār pa visu dienu pasaku labi ja kādus 20 vārdus, reti smaidu. Bet pats savādākais, kad esmu ar savu labāko draudzeni, vai ar radiniekiem, es esmu vienkārši normāla, it kā izliekos par normālu sev to nemanot, manas rokas un kājas ir rētās, un tā dēļ pat vasarā staigāju ar garām piedurknēm, peldēties gāju ar draudzeni tikai vakarā, kad uz upes neviena nav. Man dažreiz ir vienkārši kauns no sevis. Es sevi dažreiz ienīstu par to, ka esmu...
Atbild:
Psiholoģe Tatjana Kutuzova, www.psihologu-prakse.lv
Sveiki, Ksenija. No tavas vēstules ir saprotams, ka tu esi izmisumā sava ārēja izskata dēļ un tāpēc kā tev ir grūti veidot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem. Šī šausmīgā sajūta, ka nav citas izejas, kā tikai aiziet no dzīves, rodas tāpēc, ka tu vēl nezini pilnībā gan savas iespējas, gan dzīves iespējas. Dzīve var būt dažāda un tava vēstule rada, ka tu negribi vairs turpināt dzīvot tā, kā tu dzīvo. Kaut kas jāmaina. Tā var būt skola, frizūra, grāmatas, mūzika, cilvēki tev apkārt. Tu neuzrakstīji savu vecumu, bet droši...
Kā rīkoties, kad uznāk lēkme?
Labdien! Mani nomoka psiholoģiskas dabas problēmas, man izrakstīja zāles (man 18 gadi). Bērnībā man bija nopietna psiholoģiska trauma - tēvs mani seksuāli izmantoja. Visā visumā jau viss kārtībā, bet šogad sākās nenormāls stress. Kļūstu emocionāli nekontrolējama, pirms tam neirologs man izrakstīja zāles AMIOTRIPILINU, dzēru 1,5 mēnešus, bet tas devos pie psihiatra, kurš man lika šīs zāles pārtraukt dzert un tagad sākšu dzert citas. Lieta tāda, kā rīkoties, kad uznāk lēkme? Es sāku histēriski raudāt, psihot par sīkumiem, pēc kāda laika tas pāriet un es atkal kļūstu normāla. Man uznāk tāds depresīvai brīdis, kad domāju par pašnāvību. Bail no attiecībām ar draugu, jo šķiet, ka viņš mani pametīs, lai gan šādām domām nav iemesla. tas viss smagi grauj manas attiecības ar draugu, jūtos kā psihiski slims cilvēks.
Atbild:
Dace Simsone
Labdien, Zane! No situācijas izvairīties nez vai izdosies - drīzāk formulējums varētu būt - mācīties kontrolēt šādas situācijas tuvošanos. Un pirmais solis ir to apzināties, nebaidīties no šīs situācijas un strādāt ar savām emocijām, tās kontrolējot. Lai procesu atvieglotu, iesaku apmeklēt ne tikai psihiatru, bet arī psihoterapeitu. Medikamenti ir viens virziens, bet tas nepaveiks visu, tāpēc paralēli jāpastrādā, apzinoties un kontaktējot ar savām emocijām un domām....
Kā lai pārvaru savu lepnumu?
Labdien! Man ir iespēja pieteikties fondā, kas nodrošina iespēju skolēniem, kas ļoti labi mācās, iegūt stipendiju. Taču pirms tam jāiet uz interviju. Esmu diezgan lepna un nemēdz citiem parasti kaut ko lūgt. Tomēr šī naudiņa man būtu ļoti vajadzīga, lai izdzīvotu - būtu, ko ēst, ko maksāt par dzīvokli utt. Citādi man studējot būtu jāstrādā. Kā lai piespiežu sev darīt to ko ļoti nevēlos, pat ja tas ir ļoti, ļoti vajadzīgs? Kā lai pārvaru savu lepnumu?
Atbild:
Dace Simsone
Labdien, Zuzanna! Ir tāds teiciens: "Kas lūdz (prasa) tam arī dod". Varbūt mēģinot iztēloties sevi tās pretējās puses lomā. Respektīvi, Jūs esat labdaris, kam daudz naudas, un Jūs no sirds gribat to dāvāt vispiemērotākajam cilvēkam. Palīdziet šim labajam saprast, kurš tad ir vispiemērotākais. Pretējā gadījumā, ja Jūs neteiksiet neko, nelūgsiet neko - viņš to neuzzinās. Vēl vienkāršāk - padomājiet kā jūtaties, kad kādam kaut ko dāvināt no sirds - tas bieži ir daudz patīkamāk nekā tikai saņemt dāvanu. Bet Jūs...
Vai "Arketis" var izārstēt apātiju pretvisu dzīvi?
Sveicināti! Sakiet, lūdzu, vai "Arketis" var izārstēt apātiju pret visu dzīvi? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone,
Labdien, Olga! Ja tā ir apātija depresijas dēļ, tad "Arketis" var palīdzēt. Konkrētāku informāciju var sniegt psihiatrs, kurš attiecīgi šīs zāles izraksta....
Kā atšķirt izdegšanas sindromu no depresijasbez speciālista apmeklējuma?
Labdien! Sakiet, lūdzu, kā atšķirt izdegšanas sindromu no depresijas bez speciālista apmeklējuma? Varbūt ir tomēr kāda būtiska atšķirība vai nē? Ar nepacietību gaidu Jūsu atbildi!
Atbild:
Dace Simsone,
Labdien, Olga! Izdegšanas sindroma gadījumā arī var iestāties depresija. Un tai nav kaut kāda īpaša atšķirība, jo simptomi būs vairāk vai mazāk līdzīgi. Ja jūtat, ka ir depresijas simptomi, vēlams vismaz pēc padoma doties pie ārsta. Izdegšanas sindroma dēļ, iestājušos depresiju dēvē par neirotisko depresiju, t.i., depresija, kas iestājusies kādu sarežģītu dzīves, darba apstākļu dēļ....
Problēmas ar vecākiem, ko darīt?
Zinu, cik slikti to ir teikt, bet saku kā ir, mani tracina mani vecāki. Nenormāli! Ar mammu vēl reizēm var normāli parunāt, pat manas diētas (nezinādama neko sīkāk par to postu, kurās tās ieved,jo pati nekad nav ievērojusi) viņa atbalsta, bet visbiežāk tomēr attiecības mums ir nekādas. Un tētis, ģiemnes galva, misters ideālais, ģimenes veselīgais cilvēks ,pelnošais vīrs.HA!!! Riebjās, nekā no tā viņš nedara! Krāpj mammu viņai nezinot, kāš naudu no viņas nereāli, dižais psihologs......Man riebjas ar viņu runāt, kur nu vēl runāties, es nevaru ciest, ja viņš man pieskaras, nespēju uzturēties vienā istabā ar viņu. Skaitu dienas līdz tikšu no mājām prom. Visu dzīvi man viņš ir sabojājis! Viņa dēļ mazos tīneidžeru tauciņus uzskatīju par resnuma pazīmi, dabūju bulīmiju ar kuru cīnos, nespēdama kontrolēt to. Mani ēšanas paradumi ir izkropļoti līdz nemaņai. Es vairs paēst viņam redzot nevaru, liekas, ka katru kumosu skaita. Visas sieviešu kārtas pārstāves ģimenē viņam ir par resnu, un mammu viņš taisās krāpt tikai dēļ tā. Es nezinu, vai kādreiz spēšu apprecēties normāli, man ir bail, ka ar mani būs tāpat..... Ja kaut uz mirkli palieku mājās viena asaras ne no kurien rodas, tikai birst un birst....Man riebjās sava dzīve, riebjās, riebjās, RIEBJĀS! Man vajag palīdzību, bet, kur lai es tādu rodu, draugus pazaudēju dēļ tā, ka vienīgais par ko domāju ir ēdiens, resnums, notivēšana. Sāku jau pat draugus aprunāt par viņu apaļumiem. Es sāku palikt līdzīga viņam.Man ir bail! Ir dienas, kad jūtos labi, tad, kad viņš ir darbā, vai kad es esmu skolā. Es neesmu sievišķīgi jūtīga, vienmēr pat grūtos brīžos esmu turējusies, bet es nesaprotu, kas ar mani notiek. Man šobrīd ir gandrīz 18. Nezinu, ko varat ieteikt? Gribējās izstāstīt, jo droši vien ,kad cilvēki parādīsies apkārt, atkal tēlošu te nez kādu pārlaimīgo....
Atbild:
Jekaterina Šalajeva
Labdien, Dace! Spriežot pēc Jūsu vēstules, Jūs esat pārņemta ar dažādām ļoti spēcīgām jūtām - dusmām, riebumu, bailēm, izmisumu. Un Jums ir taisnība, ka šāds kokteilis spēj padarīt jebkura cilvēks dzīvi par elli. Tā bija laba doma padalīties ar šīm izjūtām kaut ar datoru, ja dotajā brīdī Jūs neredzat blakus cilvēku, kam uzticēties. Labi ir arī tas, ka saprotat, ka Jums vajag kāda cilvēka palīdzību. Droši meklējiet to pie speciālistiem , kas ar to nodarbojas pie psihologiem vai psihoterapeitiem . Izmisuma brīdī,...