Kā pārvarēt bailes no zobārsta?
Labdien! Lai cik tas stulbi un negudri neizklausītos, bet man bail no zobārsta. Pēc bērna piedzimšanas sakas problemas, kuras vajadzētu labot, taču man kauns vērsties pie ārsta. Neesmu ilgi apmeklējusi zobārstu, jo viss bija kārtībā. Kā rīkoties, kā pārvarēt bailes, ja ir vēlme ko mainīt? Bail man ir tieši no sāpēm.
Atbild:
"Klīnika Dzintari", SIA
Labdien! Mūsdienās zobārstiem vairs nav tik drastiskas metodes, kas būtu saistāmas tikai ar sāpēm. Ir pieejami anestēzijas līdzekļi, kurus tad vajag arī izmantot, un zobārsti to labprāt dara. Sāpes mēs bieži pārvaram savā dzīvē - vai nu paciešoties, zinot, ka tas ir uz brīdi, vēlāk pāries, vai mēģinot pārslēgt uzmanību uz citu faktoru tajā brīdī, kad sāp. Svarīgi, ka pēc tam, kad tas ir pārvarēts un zobi salaboti, būs milzīgs gandarījums pašai par sevi, ka spējāt tikt ar to galā. Varat palūgt kādu draugu vai...
Kā kļūt atvērtākai, drošākai?
Sveiki! Nekad neesmu bijusi īpaši komunikabla, bet pēdējā laikā tas mani ļoti nomāc. Es cenšos uzdrīkstēties uzsākt sarunu ar kādu, bet beigu beigās to nevaru izdarīt. Bieži vien ir tā, ka galvā jau iedomājos situācijas, jau izdomāju, ko teikšu, bet tā arī nepasaku. Tas man liek justies nevērtīgai, nomāktai. Mani visu laiku pārņem doma, ko par mani padomās citi, un no tā nespēju tikt vaļā, kaut gan bieži cenšos nobloķēt šīs domas. Kā lai cīnos ar šīm domām? Paldies par atbildi jau iepriekš!
Atbild:
"Klīnika Dzintari", SIA
Labdien! Mēs esam dažādi - vieni veiksmīgi komunicē un sabiedrībā jūtās "kā zivs ūdenī", citi labāk jūtās vieni. Taču abiem ir iespēja mācīties uzlabot savas prasmes komunicēt. Jūs neesat no pirmajiem un te ir jāsaprot, cik daudz tas ir saistīts ar Jūsu personības tipu un cik daudz ar neveiksmīgu pieredzi (iespējams, jau bērnībā), kas ir iedragājusi brīvību izpausties, radījusi pārspīlētas bailes no nosodījuma un pazeminājusi pašvērtību. Jebkurā gadījumā Jūsu grūtības visveiksmīgāk ir risināt, palīdzot...
Kā cīnīties ar pastāvīgu vēlmi kaut ko ēst?
Sveiki! Man vajag palīdzību! Esmu jauniete, 165 cm gara, sveru 67 kg. Tagad pārcēlos citur, man ir citi cilvēki apkārt un cita vide. Tomēr problēma ir tā, ka es nevaru beigt ēst. Nav tā, ka es pārēdos, nav smaguma sajūtas, bet es ēdu katru pusstundu vai stundu. Pats trakākais ir tas, ka es NEGRIBU ĒST, man ir pilns vēders, bet kaut kā nevaru sevi kontrolēt. Kaut ko lasu vai rakstu un tad sāku domāt par to, ka kaut kas ir jāuzkož. Mēģināju tā vietā padzerties tēju vai ūdeni, bet vienalga vēlme ir lielāka kaut ko apēst. Tai nav jābūt šokolādei vai končām, var būt arī ābols vai rupjmaize (ar sviestiņu) vai kādi kraukšķi, jebkas, tikai, lai mute kustas. Saprotu, ka tas nav normāli - ēst katru pusstundu. Ko man darīt?
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Šajā gadījumā būtu nepieciešams psihoterapijas kurss - vēlams kognitīvi biheiviorālās terapijas virzienā, kā arī pievienot apzinātības, meditācijas prakses apgūšanu, apzinoties sava ķermeņa reakciju saikni ar emocijām, to pieņemšanu un akceptēšanu. Ar cieņu,...
Atbild:
"Rodain", SIA
Labdien! Tas, ko Jūs rakstāt, varētu liecināt par to, ka ēšana ir viens no jūsu stresa mazināšanas paņēmieniem. Stress šajā gadījumā var būt saistīts ar vides maiņu. Lai vēlme ēst samazinātos, ir svarīgi saprast īstos stresa cēloņus, izrunāties par tiem ar psihologu vai psihoterapeitu, kurš var ieteikt citus stresa mazināšans paņēmienus. Pirmais solis ir stresa cēloņu APZINĀŠĀNĀS. Otrkārt, ir svarīgi piefiksēt domas un jūtas tajā brīdī, kad jums gribas ielikt kaut ko mutē un apturēt to vēlmi - vismaz uz kādu...
Kāpēc otra puse ieņem pastāvīgu cietējas lomu?
Labdien. Otra pusīte uzvelkas par katru sīkumu. Praktiski nesmaida. Ir tāda sajūta, ka speciāli tiek darīts tā, lai būtu pēc tam, par ko sūdzēties. Visi ir slikti. Tai pat laikā ir gatava darīt visu, visiem palīdzēt. Bet gala iznākums - atkal ciešanas. Piemērs, palīdz mātei dārza darbos. Protams, pēc darba knapi stāv kājās, visi slikti, neviens viņai nav palīdzējis. Jebkurš darbs sagādā ciešanas. Bet dara. Tāda sajūta, ka gatava darīt jebko, lai nonāktu cietējas lomā. Saku, ja nepatīk, lai nedara. Negribu tevi redzēt, atkal sūdzamies. Bet nē, iet un dara, bet pēc tam sūdzas par to, cik tas ir bijis slikti. Mazohistiska tieksme darīt sev pāri. Kas tas ir? Bērnības trauma? Māte audzināja ar koku. Tieši tāpat tagad cenšas audzināt meitu. Murgs
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, hipnopsihoterapeite
Labdien! Ciešanas mēdz būt veids, kā saņemt uzmanību - novērtējumu. Taču to neizvēlas apzināti. Jums taisnība, ka tas ir bērnības pieredzes rezultātā izveidojies neapzināts scenārijs. Dažreiz tas nostiprinās tik spēcīgi, ka praktiski vienīgais veids, kā gūt sev vērtības sajūtu, ir "ES tik daudz daru, un neviens to nenovērtē". Runa ir par atkarīgu nestabilu pašvērtējumu, kas veidojas audzināšanas rezultātā. Taču te būtu saprātīgi iztikt bez vainīgā meklēšanas vai sodīšanas. Jo tas, ko dara vecāki sava bērna...
Kā lai atver acis cilvēkam, ar kuru tiek manipulēts?
Labdien! Kā palīdzēt cilvēkam, kuram ir "izskalotas" smadzenes, kā lai parāda, kas patiesībā ir kas? Persona ar lielām manipulācijas spējām mēģina iznīcināt šī cilvēka dzīvi, manipulējot, stāstot pasakas, lai iegūtu sev labumu. Cilvēks kā akls viņam arī klausa. Kā lai atver cilvēkam acis un atgriež realitātē? Man tādu manipulācijas spēju nav.
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Ir saprotami otram darīt labu, vēlēties palīdzēt sev tuvam cilvēkam. Tomēr dažkārt šis cilvēks nevēlas vai nespēj peņemt šo palīdzību, lai cik absurdi tas neliktos no malas. Protams, ka citu dzīves, citu kļūdas mēs labi redzam, bet, ja konkrētais cilvēks nedzird vai negrib dzirdēt un redzēt savas kļūdas un problēmas, tad jādod laiks, kamēr kaut kas izkustas. Iesaku pievērsties vairāk sev, savas labsajūtas stiprināšanai, lai brīdī, kad tiešām kāds lūgs palīdzību, jūs to varētu sniegt. Ar cieņu,
Kā palīdzēt vīram?
Labdien! Gribu lūgt padomu, kā man rīkoties. Jūtos izmisusi un bezspēcīga. Ar savu vīru esmu kopā jau 15 gadus. Ir tā, ka ik palaikam viņam uznāk no mana viedokļa pilnīgi nepamatoti slikts garastāvoklis, ja to tā var saukt. Izrunāties par cēloņiem šādos brīžos nav iespējams - tur ir kopā gan dusmas, gan nomāktība. Man ir sajūta, ka viņā mājo it kā divi pilnīgi atšķirīgi cilvēki. Pamazām man sāk likties, ka tas nav vienkārši smags raksturs, bet tomēr veselības problēmas. Man pietrūkst padoma, kā palīdzēt viņam, jo baidos, ka viņam pašam nav domas, ka vajadzīga palīdzība. Un arī man tā dzīvot ir grūti, jo nekad nevari zināt, kad tas viss atkal uznāks.
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Lai kādam palīdzētu, droši vien svarīgākais, lai cilvēks pats to vēlas un saprot, kas viņam nepieciešams. Iespējams, ka Jūsu vīram trūkst iekšējas motivācijas, vai ir dziļi aizspriedumi pret jebkādu palīdzību no malas (ārstiem, medikamentiem utt.). Varbūt lietderīgi būtu Jums pašai saprast, kā Jūs ar to jūtaties un ko Jūs varat savā labā darīt, lai to visu varētu izturēt. Dažkārt pat ir ļoti lietderīgi aiziet pie psihoterapeita, nevis paša veselības problēmu dēļ, bet gan savu tuvinieku rakstura vai...
Kur Jūrmalā atrast speciālistu?
Labdien! Neirologs nosūtīja 4 gadus vecu bērnu pie bērnu psihologa uz konsultāciju. Bet ne neirologs, nedz ģimenes ārsts nenoteica pie kā un uz kurieni iet. Bērns 4 gadu vecumā nerunā, tikai bubina nesaprotamas skaņas un daudz ko saprot tikai ar žestu palīdzību, bet turpretī visu dzird. Esam izmeklejušies bērnu psihologus, bet, kā likums, par 40 min seansu prasa ne mazāk kā 25 eiro. Mums tādas naudas nav. Vai nepateiksiet, kur Jūrmalā var būt bērnu psihologs, kas neņem šādas summas, jo ir norīkojums? Paldies par palīdzību!
Atbild:
"www.medicine.lv"
Labdien! Diemžēl mūsu rīcībā nav informācijas par konkrētu pakalpojumu cenām Jūrmalā, tomēr varam Jums ieteikt interesēties šādās iestādēs. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, Jūrmalā valsts apmaksātu psihiatru konsultācijas pieejamas šādās iestādēs: Dubultu poliklīnika Slokas ielā 26,LV-2015 Tel: 67760077; 67769788 Neirožu klīnika Dzintaru pr. 48, LV-2015 Tel: 67754811 Dakteres Skerškānes prakse Asaru prospekts 61, LV-2008 Tel: 67766151 Kauguru veselības...
Kā cīnīties ar depresiju?
Labdien! Man ir 16 gadi un mani jau ilgu laiku nomāc depresija, apātija pret visu. Agrāk to "apslēpu", spēlējot datorspēles, taču tagad vairs ilgāku laiku cenšos nespēlēt, jo ir nopietnas problēmas, taču tik un tā pavadu lielāko daļu dienas mājās pie datora, lasot par savām veselības problēmām saistītus rakstus vai guļu gultā. Es visu laiku jūtos noguris, pat pēc gara miega, taču pats trakākais ir tas, ka manas smadzenes atsakās domāt. Ir tāda sajūta, ka neesmu pamodies - bieži vien pieķeru sevi blenžam vienā punktā ar nenofokusētu skatienu, neko nedomājot. Vēl ir lielas problēmas ar atmiņu, daudzus notikumus no savas dzīves neatceros nemaz, bieži vien "pazūd" doma, nevaru atrast piemērotos vārdus. Nespēju izsekot sarunām, filmām, rakstītajam tekstam, grūti koncentrēties jebkam. Pirms pāris mēnešiem vērsos pie psihoterapeita; jau pēc otrās vizītes viņš manam tētim pateica, ka visdrīzāk man ir depresija. Vērsāmies pie bērnu psihiatra, izrakstīja 50mg Sertralin Actavis un 25mg Kventiaks, taču, jau ilgu laiku lietojot šīs zāles, atšķirību nejūtu. Vēl manu depresiju pavada trauksme, nav apetītes, galvā izjūtu spiedienu, uz vakara pusi parādās ausīs dūkoņa. Esmu palicis pavisam lēns. Pat nomazgāties liekas grūti. No vidusskolas esmu paņēmis akadēmisko gadu, dzīve liekas bezjēdzīga. Man pat ir bail iet pie psihiatra, jo izjūtu trauksmi, kā arī nevaru bieži vien izsekot, ko viņš saka, kas rada tikai papildus problēmas. Ko jūs ieteiktu man darīt?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Parasti vislabākie rezultāti ir kombinējot psihiatra palīdzību kopā ar psihoterapeitisku ārstēšanu. Tā kā ārstēšanos pie psihiatra esat uzsācis (es gan ieteiktu nekavēt paredzētās vizītes, jo tikai tā ārsts var novērtēt zāļu iedarbību un saprast, vai kaut kas nav jāmaina izrakstītajās zālēs), tad papildus vēlos ieteikt atrast savu psihoterapeitu, ar kuru kopā uzsākt jums atbilstošu psihoterapiju. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....
Ko iesākt ar vīru?
Labdien! Jau vairāk nekā nedēļu neesmu normāli gulējusi, jo vīrs(36 g.v.) guļ ļoti nemierīgi, vicinās ar rokām, daudz un ļoti skaļi runā miegā. Pats nejūt. Tikai ierakstot telefonā runašanu un atskaņojot viņam, varēju pierādīt, ka neapmeloju. Viņš pēc c5-c6 lūzuma ir paralizēts piecus gadus. Gadu lietoja antideresantus estan 10mg, decembra beigās atteicās no zālēm. Jau kādu mēnesi arī dienā ir depresīvs, agresīvs. Viņu ir pārņēmusi tāda kā taisnības meklēšana - visies saka taisnību (bieži vien savu, nevis patieso), taču savā virzienā neko adresētu negrib dzirdēt. Zina, ka nestaigās, bet katru dienu daudzas reizes prasa, kad sāks staigāt. Ja neatbildam, tad dusmojās, ja atbildam to, kas viņu neapmierina, tad dusmojas. Tā sanāk, ka mīļā miera labad esam spiesti melot, ka staigās, kaut visi, arī pats, zina, ka nestaigās. Doties pie psihiatra atsakās. Ko iesākt? Viņš traucē ģimenei atpūsties, pats to nejūtot. Paldies!
Atbild:
Vita Jurševska, psihologs
Labdien! Izskatās, ka Jūsu vīram ir trauksmains stāvoklis, un, ja viņš ir lietojis medikamentus iepriekšējo gadu, un pats strauji to pārtraucis, noteikti vajadzētu griezties pie psihiatra. Ja viņš no tā atsakās, tad rodas jautājums – ko iesākt Jums? Jo Jums vajadzētu būt pozitīvai attieksmei; izpratnei par vīra izjūtām; vienmēr ir jābūt pietiekami daudz laikam, ko veltīt vīram; ir jābūt mierīgai, nosvērtai, pacietīgai; ir jābūt veselai un stiprai gan garīgi, gan fiziski. Tātad, jautājums - kur Jums ņemt spēku,...
Nepanesu asinis. Vai ar to iespējams tikt galā?
Labdien! Vēlos studēt par medicīnas māsu vai ārsta palīgu, bet nezinu, vai esmu piemērota šādam darbam. Iejūtības un žēlsirdības man pietiek, bet nepanesu skatu uz asinīm. Nav ne pretīgi, ne bail, vienkārši sākas ģīboņa pazīmes jau no paskatīšanās uz asiņojošu pirkstu. Agrāk, pirms bērnu piedzimšanas, tā nebija. Vai no tā ir iespējams atbrīvoties, vai arī jāaizmirst par medicīnas studijām?
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Koncentrējieties vairāk uz mērķi - ko sevī piepildīsiet, kļūstot par medmāsu vai ārsta palīgu? Ir daudz ārstniecības jomu, kur ar asinīm nav īpaši daudz darīšanu. Mācību procesā bieži "norūdās" gan ar nepatīkamiem asiņojošiem skatiem, gan sarežģītām situācijām, un ar laiku tas vairs nerada iekšēju stresu. Tomēr jāapzinās, ka medicīna ir darbs ar dzīvu cilvēku un dzīvā cilvēkā rit asinis, kuras bieži nākas redzēt. Ja morāli Jūs šāds darbs tomēr ļoti saista, tad ir jāiet uz savu mērķi. Ar cieņu,
Atbild:
Arste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Zinu ne vienu vien ārstu, kuri medicīnas studiju laikā ir ģībuši, bet tas nav traucējis viņiem kļūt par labiem ārstiem. Parasti reakcija uz asinīm vai citiem nepatīkamiem skatiem mazinās ar katru nākamo reizi, kad ar to jāsaskaras - ja vien esat optimistiski noskaņota ar to tikt galā un neuztverat to kā šķērsli studijām. Ja uzskatāt, ka Jūsu reakcija ir pārāk spēcīga, varu ieteikt apmeklēt psihoterapeitu, lai izprastu Jūsu reakcijas emocionālos iemeslus. Lai Jums veicas apgūt iecerēto profesiju! Ar...
Kā rīkoties ar alkoholiķi, kurš draud apkārtējiem?
Labdien! Vēršos pie Jums ar savu problēmu, kuru pašai savos spēkos nav atrisināma. Domāju, ka jautājums varbūt nav īsti pareizā vietā adresēts, bet varbūt spēsiet palīdzēt. Mans brālis ir alkoholiķis, kurš dzīvo pie manas mammas. Nekur nestrādā jau gadus 15, dzīvo uz mammas rēķina, bet tā jau būtu tikai pusbēda. Sasāpējušā bēda ir tā, ka nu ju viņš draud mammai un ne tikai draud, ir nācies izjust arī viņa spēku. Ar vārdiem - visu laiku "grauž" šo veco cilvēku: "Dabū, iedod, ..." No mājām ir iznests viss, ko vien iespējams pārdot. Pats vairs nesaprot kur izkārtoties, pamatā kārtojās biksēs. Viss smird. Kā rīkoties? Ko lai iesāk? Vai tiešām nav piespiedu ārstēšanas? Vai šajā valstī ir tikai alkoholiķu tiesības, kur paliek līdzcilvēku tiesības? Vai šeit ir tālu līdz noziegumam???
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Piespiedu ārstēšanu var nozīmēt tiesas ceļā. Ārsti nav sociālo problēmu risināšanas personas. Ja cilvēks vēlas palīdzību, tad ārsts var palīdzēt. Ja ir draudi un vardarbība, jāvāršas policijā, un jāiziet nepieciešamā procedūra, lai nonāktu pie rezultāta. Var, protams, lūgt sociālo dienestu atbalstu, lai tos procesus iekustinātu. Māte šobrīd, laikam būtu tā persona, kurai ir aktīvi jāiesaistās nevis dēla glābšanā, bet sevis apzināšanā, jo viņa ir cietēja šajā situācijā. Ar cieņu,...
Kā rīkoties, lai saglābtu ģimeni?
Labdien! Mēs ar vīru esam kopā nu jau 15 gadus. Bērniem ir 12 un 3 gadi. Bija visādi, bet parasti viss nokārtojās. Bet nu ir pienācis tas brīdis, kad vairs nevaram paši atrisināt savstarpējus konfliktus. Ģimene jūk. Abi vēlamies to saglabāt, bet ir vajadzīga palidzība. Kā rīkoties? Vai ir valsts apmaksāti ģimenes psihologi, kur var griezties? Natālija
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Diemžēl, cik man zināms, mūsu valstī nav pieejami valsts apmaksātas ģimenes psihologa vai psihoterapeita konsultācijas. Izņēmums varētu būt situācijas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē, tad jāvēršas specializētajos centros, kuri nodarbojas ar šo jautājumu diagnosticēšanu un ārstēšanu. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....
Vai bērnam pēc psiholoģiskas traumas vajadzētu apmeklēt bēres?
Labvakar! Vēlos dzirdēt vairāku psihologu viedokli. Kā Jūs domājat, ja bērnam ir bijusi psiholoģiska trauma (aizrīšanās ar tādām sekām, ka atteicās ēst) un 2 nedēļas pēc aizrīšanās nomira vecmāmiņa, vai bērnam vajag apmeklēt bēres un kādu iespaidu tas var atstāt uz 4 gadus vecu bērnu?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Šai gadījumā ir pārāk maz informācijas gan par aizrīšanās smagumu, gan ar to saistītajām sekām, lai izdarītu kādus secinājumus. Manuprāt, galvenais, ko nevajag aizmirst, ka neatkarīgi no tā, vai bērnu paņemsiet, vai nē uz bērēm, par vecmāmiņas nāvi būs jārunā ar bērnu, un jums pieņemamā veidā tas viņam jāizskaidro. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....
Jūtos vientuļa, zudusi interese par visu. Kā ar to cīnīties?
Sveiki! Man ir 20 gadi. Pēdējā laikā pārdzīvoju par to, ka man nav drauga, visām manām draudzenēm tie ir. Es jūtos vientuļi, man ir zudusi interese par visu, es pastāvīgi jūtos nogurusi un miegaina, es bieži raudu. Katra sīkuma dēļ ļoti satraucos un pārdzīvoju, manī nemitīgi ir bailes, ka ir jānotiek kaut kam sliktam. Es negribu ne ar vienu kontaktēties, es tikai gribu sēdēt viena mājās. Kā cīnīties ar to?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Izklausās, ka esat iestigusi depresīvos simptomos. Lai precizētu, vai tā ir vai nav depresija, būtu vēlams tikties ar psihoterapeitu vai psihiatru. Jūs jautājat, kā ar to cīnīties. Grūti cīnīties ar ienaidnieku, kurš ir pilnībā nepazīstams. Jāsāk būtu ar sevis iepazīšanu, saprašanu. Būtu vērts tikt skaidrībā, kāpēc ar jums ir tā, ka jums nav drauga, kāpēc esat vientuļa, kāpēc satraucaties par sīkumiem, par ko raudat, no kā īsti baidāties utt. Kad šie jautājumi kļūs skaidrāki, atradīsies arī atbildes,...
Bērns atsakās ēst. Ko darīt?
Labdien! Nu jau vairāk kā nedēļu dzīvoju stresā, varbūt varat dot padomu, kā rīkoties mums tālāk.. Mans dēliņš, kuram ir 4 gadi, ir pārstājis ēst. Pirms tam mēs ēdām visu, un nebija nekādu problēmu. Pirms pāris dienām iznācām no slimnīcas, kur viņš tika izmeklēts un tika veiktas analīzes, usg vēdera dobumam un apskatīja vēl mūs LOR ārsts. Visas analīzes un izmeklējumi liecina, ka viņš ir pilnībā vesels. Bērnu ārsts teica, ka neredz iemeslu, kāpēc bērns atteicies ēst. Tagad esam mājās jau ceturto dienu. Bērns dzer vienīgi "Lāsēnu" no paciņas ar salmiņu. Pa dienu izdzer 5-6 paciņas. Bērns saka, ka viņam nekas nesāp. Bet ēst izskatās, ka ir bail, jo, ja kaut kumoss nonāk mutē, uzreiz spļauj ārā un uzreiz prasās uz tualeti, jo, ja kaut kas nonācis vēderā, tas uzreiz esot jāizčurā - tā saka mans dēliņš. Viss sākās ar to, ka vienreiz viņš aizrijās, un ārste Liepājas slimnīcā teica, ka noteikti tā ir kāda psiholoģiska trauma. Nezinu, cik ilgi mans bērns var iztikt tikai uz Lāsēniem un kā mums rīkoties tālāk. Esmu sazinājusies ar bērnu psihoterapeitu un doma ir par smilšu terapiju, bet, ja tā mums nepalīdzēs, ko iesākt tālāk?(Gribu vēl minēt, ka esam ar bērnu mēģinājuši izrunāt to, cik svarīgi ir ēst, un arī ir izmēģināts dot visu, kas viņam iepriekš ir garšojis, bet nekā.)
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Ņemot vērā, ka esat veikuši pilnvērtīgu izmeklēšanu, tiešām jādomā, ka problēma ir psiholoģiska rakstura. Doma par psihoterapiju šādā situācijā ir vislabākais risinājums. Domāju, ka psihoterapija būtu vēlama ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Jo, iespējams, ka bērna smagie simptomi atspoguļo kādu smagāku problēmu ģimenē, kas līdz šim nav apzināta. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre...
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa SIA "Neirožu klīnika"psiholoģe, Mg. psyh.
Labdien! Jūsu uztraukums ir saprotams. Tomēr mēģiniet izsvērt situāciju. Pirmkārt, zēns ir objektīvi jeb somatiski vesels un principā ēd - lai arī patreiz tikai lāsēnus. Tātad organisms kaut ko dabū. Otrkārt - Jūs esat pareizi rīkojusies, meklējot psihologu, un es ieteiktu to apmeklēt pēc iespējas ātrāk. Treškārt, notikušā cēlonis patiešām varētu būt pārbīlis no aizrīšanās. Un te ir jāsāk ar to, ka respektējam šīs bailes. Tātad ļoti pamazām piedāvāt ar salmiņu arī citu barību, tad var palielināt salmiņa...
Kāpēc bērns rauj aiz matiem?
Sveiki! Mani nomāc tas, ka meita regulāri rauj manus matus. Meitai nu jau 1 gads un 10 mēneši. Tas izpaužas pirms gulētiešanas un gulēšanas laikā, un tas notiek diezgan regulāri. Meita rauj matus no visa spēka. Ko varētu iesākt, lai tā nedarītu, un varbūt tam ir kāds iemesls, ka viņa tā dara?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Iemesls tādai uzvedībai varētu būt pavisam vienkāršs - mīļā meitiņa ir uz jums dusmīga. Par dusmu iemesliem man ir grūti izteikties, nezinot neko sīkāk par jūsu situāciju. Lai kaut ko mainītu, būtu jācenšas saprast, par ko bērns ir dusmīgs, un jāmāca citi - veselīgāki veidi, kā paust savas dusmas. Jums ir skaidri jāpauž, ka šāda agresīva uzvedība jums nav pieņemama, neļaujot vai pārtraucot meitas agresīvo rīcību. Bet - vienlaicīgi paužot sapratni par dusmu iemesliem. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite...
Kā kļūt psiholoģiski stiprākai?
Labdien! Man bieži sāp rokas, tās ir vājas un trīc. Ja mēģinu ar tām kaut ko paveikt, bieži to izdarīt neizdodas. Jūtos sastingusi, vāja un sāpināta. Kāpēc esmu kļuvusi tik jūtīga? Nevaru ne ar vienu runāt par savām jūtām, jo arī tuvinieki pastāvīgi sāpina. Arī citi iegrūž nelaimēs, sāpina un izsmej. Neviens nerēķinās ar mani un manām jūtām. Arī sirds sāk sāpēt un citas nepatīkamas sajūtas rodas. Ko ieteiktu darīt?
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Jūs stāstāt, ka jūtaties vāja, sāpināta, nesaprasta, neievērota. Izklausās ļoti depresīvi. Lai kaut ko mainītu šādā situācijā, vispirms ir jāsaprot, kā un kāpēc esat tur nonākusi, kāpēc tieši ar jums tā ir noticis. To var izdarīt kopā ar psihoterapeitu. Vienmēr ir iespēja savā situācijā kaut ko mainīt, bet, iespējams, Jūs pagaidām nesaredzat šīs dažādās iespējas. Iesaku nezaudēt cerību un meklēt palīdzību!...
Atbild:
"Rodain", SIA
Labdien! Pirmais solis, lai mazinātu un risinātu jūsu grūtības, būtu saruna ar speciālistu, - psihologu vai psihoterapeitu, kuram jūs varat uzticēties. Kāmēr jūsu iekšējais "katliņš" ir pilns ar sāpēm, aizvainojumu, ir grūti palikt psiholoģiski stiprākai. Runāšana par savām emocijām ir viens no veidiem kā no tām atbrīvoties, lai tās netrucē dzīvot. Dažreiz tikai ar pārrunām var būt par maz. Tādā gadījumā būtu svarīgi griezties pie psihiatra, kas ar zāļu plīdzību palīdzēs noregulēt jūsu emocionālo stāvokli....
Atbild:
psihiatre Dace Simsone
Labdien! Ja kādas citas organisma kaites ir izslēgtas, tad ieteiktu steidzami doties pie psihoterapeita un psihiatra. Iespējams, pietiks ar profesionālu psihoterapiju, bet varbūt būs jānozīmē medikamenti kādam periodam, taču par to var spriest tikai klātienes konsultācijā. No medikamentiem nav jābaidās! Sajūta, ka sāp sirds un visi apkārt dara pāri, vairāk liecina par iekšējiem procesiem, kuri nestrādā "vajadzīgajā režīmā". Tāpēc jāsāk ir ar to, ka jāatrod "iekšējo" cēloni, kas ir vainojams sirdssāpēs.
Atbild:
psiholoģe Natālija Beļakova
Labdien! Apsveicami ir tas, ka esat saņēmusies un sākusi runāt. Sastingums un vājums varētu liecināt par bailēm. Pēc šīs vēstules varētu spriest, ka Jums vēl tomēr ir iekšējais spēks un resursi, lai mēģinātu kādam uzticēties un cerība, ka ne visi sāpinās. Tāds cilvēks noteikti ir psihologs, pie kura Jums vajadzētu griezties. Taču viņam ir nepieciešams saņemt vairāk informācijas, lai atbildētu uz jautājumu – kāpēc ar mani tā, un ko man darīt? Roku sāpes un vājums varētu nozīmēt to, ka uz Jūsu pleciem sēž lielāks...
Kā palīdzēt draudzenei, kas nepārtraukti ir neapmierināta?
Labdien! Man ir radušās problēmas ar draudzeni. Kopā esam jau gadu un trīs mēnešus. Jau pašā attiecību sākumā sapratu, ka viegli nebūs, tā kā esam krasi atšķirīgi cilvēki. Bet nolēmu mēģināt. Attiecību laikā es sapratu, ka draudzene katru sīkumu, katru nelielo neveiksmi ņem "caur sevi", uztver ļoti personiski. Parasti viss beidzas ar asarām un pārdzīvojumiem, kuros es vienmēr viņu centos atbalstīt, mierināt. Pašsaprotami, tieši tāpat tika uztverta katra mana rīcība, kas neatbilda viņas prātam. Ikreiz, kad nevarēju tikties, biju aizņemts vai vienkārši pateicu to, kas viņai nepatīk - sekoja asaras un apvainošanās. Es saprotu, ka viņas ģimenē arī viss nav gludi - tētis mīl iedzert, manai draudzenei liekas, ka viņas māsu vecāki vērtē augstāk. Tomēr man ir līdzīgas problēmas, kuras es esmu pārvarējis. Svarīgs ir fakts, ka viņa mācās Rīgā, Bet es Saldū. Tiekamies nedēļas nogalēs, jo abi dzīvojam Saldū. Tomēr lieta, kas mani "piebeidza" pēdējo trīs mēnešu laikā viņa jau trīs reizes netieši piemin, ka dzīve bez viņas būtu labāka. Man nav ar ko runāt, konsultēties. Šī situācija vairs nav izturama, jo nespēju vairs panestu šādu nastu. Kāda ir iespēja palīdzēt viņai, jo, ja es pateiktu, ka varbūt vērts abiem apmeklēt psihologu, viņai atkal būtu histērija?
Atbild:
psiholoģe Vita Jurševska
Labdien! Jūsu vēstulē lasītais par draudzenes raudāšanu, pārdzīvošanu dažādās dzīves situācijās, runāšanu par dzīvi bez viņas, rosina domāt, ka viņai neapzināti ir izveidojies zināms pieradums un uzvedības modelis noteiktās dzīves situācijās, jo cilvēks rīkojas tā, kā viņam ir izdevīgi un skatoties pēc tā, kādu labumu viņš iegūst šādas rīcības rezultātā. Draudzene bieži savās dzīves situācijās redz vajātāju, kurš dara pāri, un glābēju (gadu un trīs mēnešus tas esat Jūs), pie kura var patverties. Upura loma...
Atbild:
klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Anita Čodere
Labdien! Balstoties uz Jūsu vēstulē sniegto informāciju, pieņemu, ka esat sevi izsmēlis - draudzenei piedāvājāt visus iespējamos risinājumus. Bieži ir tā, ka tuvs cilvēks ne vienmēr var palīdzēt grūtībās. Piekrītu, viņai būtu jāvēršas pie psihologa, kaut arī to ir grūti pieņemt. Lai draudzenei būtu vieglāk pieņemt Jūsu ieteikumu, griezties pēc palīdzības, ieteiktu sarunas sākumā atklāt savas jūtas, ko Jūs jūtat attiecībā pret viņu - minēt gan pozitīvas, gan negatīvās sajūtas (nogurums, bezpalīdzības...
Kā mazināt trauksmes sajūtu?
Sveicināti! Vēlējos jautāt par iemesliem un sekām saistībā ar paaugstinātu trauksmes slieksni. Konkrētās situācijās, kas manī acīmredzot izraisa trauksmi, man sākās paātrināta sirdsdarbība vai svīšana. Bieži es arī nobīstos no tā, ka man kāds neredzot pietuvojies, kas, protams, ir normāli, bet no otras puses liekās, ka reakcija ir pārāk izteikta. Kā to mazināt?
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Iemesli paaugstinātam trauksmes līmenim visdrīzāk meklējami Jūsu bērnībā. Agrīnās attiecības, emocionālā gaisotne ģimenē, kā tuvinieki tika galā (vai netika) ar trauksmi un stresu, notikumi, emocionālas traumas - tās visas kopā ir lietas, kuras ietekmē mūsu trauksmes slieksni un spēju vēlāk dzīvē tikt galā ar satraucošiem notikumiem, nekrītot panikā vai nesomatizējot savas izjūtas. Ja vēlaties to vairāk par sevi saprast un mainīt, tad piemērota ir psihoanalītiskā psihoterapija vai...
Atbild:
psihiatre Dace Simsone
Labdien! Mazināt šādu reakciju var kopumā saprotat, kādā situācijā esat. Kādi notikumi pēdējo gadu, mēnešu laikā ir ietekmējuši Jūsu dzīvi tiešā veidā. Paaugstinātu jūtību var ietekmēt daudzi faktori - attiecības, šķiršanās, bērni, eksāmeni, zaudējumi utt. Ar laiku tas atstāj iespaidu, kas ķermeniski izpaužas kā patiprinātas veģetatīvas nervu sistēmas reakcijas - svīšana, sidsklauves, trauksme u.c. Kopumā jālīdzsvarojas gan garīgi, gan fiziski. Vairāk jāvelta laiks relaksācijas vingrinājumiem,...
Kā uzdrošināties un pārvarēt bailes?
Labdien! Esmu kautrīgs un par sevi nepārliecināts puisis (16). Ir pavasaris - vēlos iepazīties ar kādu meiteni. Kā uzdrošināties un pārvarēt bailes?
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labvakar! Vispirms būtu jātiek skaidrībā par bailēm. No kā īsti baidāties - no atraidījuma, neizdošanās, apkaunojuma, izgāšanās? Kad par savām bailēm sāk domāt tā precīzāk, skaidrāk iztēlojoties situācijas, tad bieži kļūst skaidrs, ka tik lielām bailēm nemaz nav pamata - tas, ko spējat iztēloties savās fantāzijās, realitātē ir maz ticams, ka notiks. Reizēm palīdz iztēloties visļaunāko, kas var notikt, un tad tam iekšēji it kā sagatavoties. Ja tas nelīdz, varbūt vēlama psihoterapeita palīdzība, kurš palīdzēs...
Kā pārvarēt bailes no tumsas?
Labdien! Man ir bail no tumsas. Kā pārvarēt bailes? Mēģināju vingrot pirms aizmigšanas, bet nevaru atslābināties. Varbūt ir vēl kādi veidi, kā tikt ar savām bailēm galā?
Atbild:
praktiskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite Evija Rozenlauka
Labdien! Labā ziņa ir tā, ka Jums nav bail no tumsas. Tumsa Jūsos rada trauksmes stāvokli. Savukārt trauksmes pamatā gan ir kādas bailes. Vajadzētu noskaidrot, tieši kādas. Ir daudz iespēju un variantu, kā to izdarīt. Sarunas laikā ar psihologu vai psihoterapeitu to var noskaidrot. Iespējams, ka Jums ir kādi seni pārdzīvojumi par to, kas noticis tumsas aizsegā, kas jums patlaban nemaz nenāk prātā. Varbūt Jūs esat pārdzīvojusi īpaši "smagas attiecības" ar nenoteiktību un neziņu vai domām par cilvēka mūža galīgumu...
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Dažādu fobiju terapijā efektīgas skaitās kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas metodes. Ja vēlaties strādāt vienatnē pats ar sevi, tad noderīgi varētu būt interneta resursi, kur kognitīvi biheiviorālās metodes (cognitive-behavioral therapy) ir plaši aprakstītas. Tomēr, efektīgāk būtu apmeklēt speciālistu, kurš labāk spēs izvērtēt, kāda tieši psihoterapija jums ir nepieciešama....
Kāpēc man patīk dzīvot vienai?
Labdien! Vai Jūs varētu nosaukt desmit iemeslus, kāpēc daļai sieviešu patīk dzīvot vienai. Ja vīrietis ir blakus katru dienu, varu izturēt sev blakus ne ilgāk kā mēnesi, neskatoties uz to, ka man ir divi bērni. Paldies!
Atbild:
Žanete Sebre.
Labdien! Jums noteikti pašai vislabāk zināmi iemesli, kāpēc Jums patīk dzīvot vienai. No tā, ko Jūs minat, izklausās, ka tas saistīts ar kaut kāda veida dusmām pret vīriešiem. Tas, kas man palika neskaidrs no jūsu jautājuma, kā Jūs pati jūtaties par šādu situāciju? Vai tas Jūs apmierina, ka dzīvojat viena, vai tomēr nē? Ja nē, vai Jūs gribat kaut ko mainīt? Ja gribat mainīt, tad ir vērts uzsākt pētīšanu - meklēt iemeslus savām dusmām. Te nelīdzēs kaut kāds vidējais vispārīgs 10 iemeslu izvilkums....
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa
Labdien! Uz Jūsu jautājumu var atbildēt ne vien plaši un daudzpusīgi, bet arī īsi un vienkārši. Izvēlēšos pēdējo, jo mēs esam katrs dažādas personības. Nav pareizi vai nepareizi dzīvot bez partnera. Ja dzīve bez vīrieša šobrīd šķiet atbilstoši, kāpēc mākslīgā veidā kaut ko mainīt? Ja Jūs vēlētos dzīvot kopā, tad būtu jāmeklē risinājums, palīdzība. Pat, ja es minētu simts iemeslus, patiesībā iemeslu ir tieši tik daudz, cik ir sieviešu, kam patīk dzīvot vienām. Minēšu 10 iemeslus jeb pozīcijas, ko ir paudušas...
Kāpēc nekad neesmu izjutusi orgasmu un seksa laikā nejūtu baudu?
Labdien! Man ir 25 gadi. Saskāros ar 3 problēmām: 1. Mani nevar uzbudināt. Nekad neesmu izjutusi orgasmu un seksa laikā nejūtu baudu. 2. Dienas laikā izdalās viela (krāsa ir kā spermai). 3. Izdalās no ķermeņa nepatīkama smaka, kaut gan ikdienā mazgājos. Vai Jūs varētu atklāt, kāds iepriekš minētajām problēmām varētu būs cēlonis? Lūdzu, palīdziet!
Atbild:
A. Sizova
Labdien! Atbildot uz 1. jautājumu, ieteiktu apmeklēt seksopatologu. Kas attiecas uz 2. un 3. jautājumu par izdalījumiem, Jums jāvēršas pie ginekologa.
Atbild:
Valērija Godunova
Labdien! Šajā situācijā vislabāk būtu griezties pie sava ginekologa, lai veiktu analīzes un nepieciešamības gadījuma veiktu mērķtiecīgu ārstēšanu. Runājot par uzbudinājumu un orgasmu, sākumā var palīdzēt saruna ar ginekologu, ja nevarat ar viņu par to runāt, tad palīdzēs seksologs.
Atbild:
Gita Ruttasa
Labdien! Var būt dažādi iemesli Jūsu norādītām sūdzībām. Iespējams, ka kāda orgāna darbība ir traucēta (piemēram, vairogdziedzera), varbūt Jums ir kādas psiholoģiskas problēmas. Jums ir nepieciešama vispusīga izmeklēšana un iespējamos risinājumus Jums ieteiks ārsts.
Bija saraustīta elpošana, sausa mute, trīcēja rokas, nevarēju ne piecelties, ne parunāt. Kas tas varēja būt?
Labdien! Bija cilvēkam jāsniedz pirmā palīdzība, saistībā ar lauztu žokli un galvas traumu. Protams, ka bija arī daudz asiņu. Uz to brīdi es neapjuku, veicu to, kas bija jādara. Bet brīdī, kad cietušo aizveda "ātrā palīdzība", es vienkārši sabruku. Bija saraustīta elpošana, sausa mute, trīcēja rokas, nevarēju ne piecelties, ne parunāt. Kas tas varēja būt?
Atbild:
Dace Simsone, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien! Diagnostiski to dēvē par Akūtu stresa reakciju, kas Attīstās kā reakcija uz traumējošu (fiziski vai psihiski) situāciju. Var būt pavadošie veģetatīvie simptomi (paātrināta, saraustīta elpošana, roku trīce, sirdsklauves, sausa mute, grūtības reaģēt uz ārējiem kairinātājiem, pārvaldīt savu ķermeni). Reakcijas smaguma pakāpi var pastiprināt personības īpatnības, jūtīgums, iepriekšējā pieredze, cik organisms kopumā fiziski un psihiski spēcīgs pirms traumējošā notikuma. Parasti reakcija...
Vai tas ir normāli, ka jau 6 gadus neesmu raudājusi?
Labdien! Vai tas ir normāli, ka jau 6 gadus neesmu raudājusi?
Atbild:
Žanete Sebre, Sebres Ž. ārsta psihoterapeita prakse
Labdien! Psihoterapeiti parasti nedomā tādās kategorijās kā normāli vai nenormāli. Viņi cenšas saprast nozīmi, jēgu. Tas nozīmē to, ka katram simptomam, nesaprotamai uzvedībai, katrai dīvainai fantāzijai ir izskaidrojums, ko tieši tas nozīmē priekš konkrētā cilvēka. Domājot par jūsu jautājumu, es vispirms censtos saprast, kādēļ tāds jautājums jums radies. Kādēļ jūs domājat, ka jums būtu jāraud? Vai situācijās, kurās raudājāt sešus gadus atpakaļ, tagad vairs neraudat? Tātad kaut kas ir mainījies jūsu...
Atbild:
Dace Simsone, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien! Vai tas ir normāli, to nevar viennozīmīgi atbildēt. Ir jābūt iespējamai sakarībai, kas tad notika pirms tiem 6 gadiem. Tad to izvērtējot, var tālāk vērtēt Jūsu šī brīža stāvokli, pašsajūtu. Emocionālās reakcijas mēdz mūs pašus pārsteigt negaidot. Jo ne vienmēr tas, ko mēs ar prātu izdomājam, emocionāli mums pašiem ir pieņemami un realizējami. Vai raudāšana ir vienīgā emociju izpausme, kas ir pazuduši pēdējo 6 gadu laikā? Vai citas emociju izpausmes un sajūtas pastāv? Piemēram, smiešanās, prieks,...