medicine.lv skaitļos

Lietotāji online275
Aktīvie uzņēmumi12432
Nozares raksti4338
Ekspertu atbildes20363
Psiholoģija: medicine.lv
Grūtības komunicēt ar cilvēkiem - kā ar to tikt galā?
Labdien! Man ir 20 gadi un man ir problēmas komunicēt ar cilvēkiem. Es visu saprotu, ko man saka, bet nezinu, ko teikt pretī, visu laiku man galvā visādas domas un grūti koncentrēties. Man ir ļoti zems pašnovērtējums un ir grūti uzticēties cilvēkiem. Nekādas traumas man arī nav bijušas, atskaitot sirds asinsvadu operāciju, kad man bija 3 gadi. Es esmu gājis pie psihologa, bet tas man vispār nekā nepalīdzēja. Pirms 3 gadiem es sāku lietot marihuānu, un tad man kaut cik paliek labāk - es spēju koncentrēties un komunicēt ar cilvēkiem, bet bez tā es esmu nekas, vienkārši melna bilde galvā un visādas paranojas un bailes. Tas arī bija, pirms sāku lietot. Ko Jūs varētu man ieteikt? Paldies!
Atbild:
B. Brokāne-Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Ieteiktu Jums vērsties pie psihiatra un pārrunāt šīs sajūtas un traucējumus. Narkotiku lietošana var tikai pasliktināt gan atmiņu, gan koncentrēšanos, gan spriešanas spējas. Ar cieņu,...
Vai ir jāuztraucas, ja dzīvesbiedrei noskaņojums strauji mainās pa stundām?
Labdien! Man ir draudzene, 40 gadus veca. Dzīvojot kopā, esmu pamanījis viņas ieradumus, kuri man nepatīk. No rīta uzkrāso nagus un pēc 6 stundām tīra nost. Kapēc? Atbild - apnika. Nopērk telefonu un pēc divām nedēļām meklē citu. Kapēc? Apnika. Izvāra zupu, jo "gribu, gribu" un pēc dažām stundām iet pirkt picu. Kapēc? Zupu negribu. Vai man par to ir jāuztraucas, ka viņai noskaņojums mainās pa stundām? Reizēm pamatīgi nokaitina tie viņas "gribu, gribu" un tad pēkšņi "negribu, apnika". Vai šajā sakarā ir iespējams ko darīt? Paldies!
Atbild:
Anita Čodere, psihologs, klīniskais psihologs, eksistenciālais psihoterapeits
Labdien! Es domāju, ka ir jāsāk uztraukties par draudzenes vēlmju un noskaņojuma maiņām tad, ja tās notiek bieži, sāk traucēt un radīt Jums problēmas ikdienā. Šajā gadījumā viens, ko Jūs varat darīt, - nolikt savas robežas, neizdabājot un nepakļaujoties garastāvokļa maiņām. Otra lieta, kas ir jāsaprot, ka 40 gadīgu cilvēku Jūs nevarat mainīt, - Jūs varat pajautāt viņai - ar ko ir saistītas šīs garastāvokļa maiņas un, ja tās viņai pašai traucē, tad ieteikt vērsties pie speciālista - psihologa, psihoterapeita,...
Kā cīnīties ar drauga pārmērīgo greizsirdību?
Labdien! Es uzskatu, ka greizsirdība ir slimība. Protams, ārsti var teikt, ka tās ir manas iedomas. Tomēr ikdienā pavērojot savu draugu, saprotu, ka viņš pats mokās ar to visu un jūk prātā. 24 stundas diennaktī kontrolēt otru - tas ir slimi. Pat tualetei lauž durvis ārā, ja esmu pārāk ilgi, ko es tur darot. Tas ir mokoši. Es uzskatu, ka greizsirdība ir slimība un ir jāiekļauj diagnožu sarakstā. Kā ar šo greizsirdību cīnīties? Paldies!
Atbild:
Anita Čodere, psihologs, klīniskais psihologs, eksistenciālais psihoterapeits
Labdien! Greizsirdība ir problēma, pirmkārt, pašam cilvēkam. Visticamāk, tā var būt saistīta ar nepārliecinātības sajūtu vai bailēm no zaudējuma. Diemžēl, cilvēki blakus vai partneris maz var palīdzēt cīņā ar to. Cilvēkam pašam ir jāmēģina apzināties, ka tā ir problēma, un tad vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem - psihologa, psihoterapeita. Ar cieņu,...
Kā parvarēt bailes vērsties pēc palīdzības?
Labdien! Kā parvarēt bailes vērsties pēc palīdzības? Jo, ja es nepārvarēšu savas bailes, pašnāvība depresijas dēļ vai dabiskā nāve dēļ nerūpēšanās par veselību izskatās mani reālākie varianti. Paldies!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Domāju, ka bailes pārvarēt var, labāk iepazīstot to, no kā baidās. Varat vairāk palasīt par psihoterapijas metodēm, kā tas notiek, un, izvēlēties to specālistu, ar kuru, Jūsuprāt, Jūs justos visdrošāk. Piemēram, ar ārstu vīrieti vai sievieti. Varat paskatīties info www.arstipsihoterapeiti.lv. Tāpat varat palūgt, lai kāds ģimenes loceklis vai draugs Jūs pavada līdz ārsta praksei un sagaida pēc vizītes. Noteikti ir vērts meklēt palīdzību, jo to ir iespējams saņemt....
Atbild:
Dr. Sandra Vītola, ārsts psihoterapeits-psihiatrs.
Labdien! Nav viegls uzdevums dot atbildi uz šādu jautājumu. Bailes ir nopietns pretinieks, kas vislabākos nodomus var vienā mirklī sajaukt. Mans ieteikums būtu sākumā mēģināt kontaktēties ar speciālistu attālināti (pieļaujot iespēju-anonīmi), kas varētu dot zināmu drošības sajūtu, un ar vairākiem speciālistiem vienlaikus, lai nav jāfokusējas tikai uz vienu kontaktu. Šādi mēģinājumi varētu palīdzēt atrast to speciālistu, ar kuru Jūs justos iespējami mierīgāk un drošāk, lai veidotu ilgtermiņa kontaktu...
Ko darīt bērnam, lai nebūtu jākomunicē ar klasesbiedreni?
Labdien! Nesen meitu (11 gadi) mācību pusgadā pārcēlu uz citu skolu dzīves vietas maiņas dēļ. Klasē kā jau visiem bērniem, kuri pāriet uz nepazīstamu skolu un vidi, ir nedrošības sajūta. Bet problēma ir tajā, ka tieši jau no pirmās dienas uzradās klasē "draudzene", kura neatkāpās ne uz soļa no meitas un ļoti izrādīja savu draudzību atširībā no citiem klasesbiedriem. Pagāja nedēļa, un meita saprata, ka klasesbiedri neko labu par "šo meiteni" nerunā, jo viņa daudz melo, kavē stundas un gribēja arī manu meitu pierunāt klaiņot pa pilsētu. Arī klasesbiedri līdz ar to nav īpaši draudzīgi pret manu meitu, domājot, ka viņas draudzējas. Meitai viņa ļoti nepatīk un nezin, kā no viņas tikt vaļā. Ko lai bērns dara, lai nevajadzētu ar šo klasbiedreni komunicēt?Pārlikt paralēlklasē arī nav iespējas, jo viena klase tik. Un skolotājas spēkos ir tikai parūpēties, lai nav jāsēž kopā. Paldies!
Atbild:
Arita Lauka, pirmsskolas un pamatskolas skolotāja
Labdien! Mācību procesa laikā, iespējams, būs jākomunicē arī ar tādu klasesbiedru, ar kuru nav draudzīgas attiecības. Sarunā ar nevēlamo draudzeni iesaku ievērot neitralitāti. Labi, ka Jūs ar meitu apspriežat šo situāciju un meklējat risinājumus. Laba jušanās kolektīvā ir svarīga ikviena cilvēka labizjūtai! Jauki, ka skolotāja parūpējusies, lai meitenes nesēž kopā, tomēr ar to vien nepietiek. Galvenais kopīgais uzdevums ir veicināt Jūsu meitas iejušanos jaunajā kolektīvā, veidojot draudzīgas...
Depresija, veģetatīvā distonija vai kas cits?
Labdien! Nesen bija diezgan lieli pārdzīvojumi ģimenes problēmu dēļ. Kaut arī situācija ir itkā atrisinājusies, tomēr jau vairākas dienas jūtos slikti - prasās bieži ievilkt dziļu elpu, krūtīs un visā ķermenī jūtams smagums, vēderā viss griežas, jūtu, ka arī pleci ir savilkti bieži, kā arī nereti pieķeru sevi ar sakostiem zobiem. Jau pāris reizes ir bijis arī tā, ka ne no kā sāk līt asaras un rodas trauksmes sajūta, tā, ka krūtīs viss sažņaudzas un kaklā itkā kamols būtu iestrēdzis, īpaši vakaros. Jūtu, kā dauzās sirds. Ir nespēks un paaugstināt jūtīgums, satrauc pat kādi ikdienišķi sīkumi, bieži sāp galva. Brīžiem noskaņojums ir normāls, varu pasmieties, parunāties ar cilvēkiem. Bet pārsvarā ir viss iepriekš aprakstītais, un tas mani nomāc, kā arī traucē produktīvi strādāt. Arī agrāk ir bijuši lieli pārdzīvojumi, bet tādas izpausmes pēc tam nav bijušas. Esmu apjukusi un nesaprotu - kā man vajadzētu rīkoties? Vai jāpaiet vienkārši laikam vai tomēr vajadzētu ko iesākt šajā sakarā? Vai tās ir depresijas vai veģetatīvās distonijas pazīmes, vai kas cits? Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Iveta Valaine, ārste psihoterapeite, Latvijas Ārstu Psihoterapeitu asociācija
Labdien! Balstoties tikai uz Jūsu rakstīto, ir grūti uzstādīt precīzu diagnozi. Tomēr ir skaidrs, ka Jūsu simptomiem ir psiholoģisks iemesls. Paaugstinātais jūtīgums, nomāktība un trauksme izraisa arī Jūsu aprakstītos veģetatīvos traucējumus. Es ieteiktu aiziet gan pie psihiatra, gan ārsta psihoterapeita. Simptomi paši no sevis nepazudīs. Depresīvās sajūtas jāārstē un par ”lielajiem pārdzīvojumiem ģimenē” jārunā, īpaši tādēļ, ka tādi jau bijuši agrāk. Psihoterapeits palīdzēs stiprināt Jūsu psihi,...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Šķiet, kaut arī ģimenes problēmas ir atrisinājušās, tās aiz sevis atstājušas pēdas līdzīgi kā pēc vētras krastā tiek izskaloti koki, dažādas citas lietas... Notikums ir faktiski pagājis, bet emocionāli Jums tas vēl nav beidzies. Varbūt Jūs tikai tagad varat uz to palūkoties - atskatoties no drošas pozīcijas, kad akūtā situācija un varbūt šoks ir pārgājis, un Jūs apzināties, cik tas bija nopietni vai varbūt bīstami. Es ieteiktu aiziet pie ārsta psihoterapeita vai atrast kādu uzticamu cilvēku, kam...
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Vispirms varētu vērsties pēc palīdzības psihoterapeitiski pie kāda psihologa vai psihoterapeita, un paralēli tam pie psihiatra, lai varētu koriģēt traucējošos simptomus, ja nepieciešams, un psihoterapeitiski nav pietiekoša progresa. Tā vairāk klasificējas kā reakcija uz smagu stresu ar trauksmaini depresīviem simptomiem. Ar cieņu,...
Atbild:
B.Brokāne-Čekstere, ārste-psihiate
Labdien! Jādomā, ka Jūsu aprakstītie simptomi tomēr ir saistīti ar trauksmi, kas radušies pārdzīvojuma un stresa dēļ. Vislabāk būtu šīs lietas pārrunāt ar speciālistu - psihiatru, kas izvērtēs kā vislabāk Jums palīdzēt un vai stāvokļa uzlabošanai nepieciešama medikamentoza palīdzība. Ar cieņu,...
Kā cīnīties ar kancerofobiju un tieksmi katru mazāko fizisko simptomu sasaistīt ar ļaunām saslimšanām?
Labdien! Masu medijos arvien biežāk parādās raksti par ļaundabīgu audzēju novēlotu atklāšanu (pat cilvēkiem, kas regulāri apmeklē ārstus un veic veselības pārbaudes), medikamentu nepieejamību, slimību daudzveidīgajiem simptomiem un letāliem iznākumiem. Var saprast, ka šādu rakstu mērķis ir izglītot cilvēkus un mudināt laikus apmeklēt ārstus un veikt izmeklējumus. Taču, gribot negribot, šādi raksti mani ir noveduši pie iekšēja nemiera: "Ja nu tā gadās arī ar mani vai kādu no maniem tuviniekiem?" Līdzko organismā kaut kas iesāpas, uzreiz iekšā tirda nemiers, kaut tikai tas nesignalizētu par kādu nopietnu saslimšanu. Lai gan regulāri apmeklēju ārstus un veicu profilaktiskās veselības pārbaudes, apzinos, ka katru gadu pārbaudīt organismu no galvas līdz papēžiem nav fiziski iespējams (un nav arī vajadzīgs). Taču galvā ik pa laikam iezogas bailes saskarties ar slimību. Kā lai cīnās ar kancerofobiju un tieksmi katru mazāko fizisko simptomu sasaistīt ar ļaunām saslimšanām? Nesen tuvs cilvēks turklāt redzēja sapni, ka esmu saslimusi ar vēzi, un šis sapnis manas bailes uzkurina vēl vairāk. Priecātos uzklausīt kādu padomu! Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Šķiet, uz Jūsu bailēm vērts paskatīties filozofiskāk. Piemēram, Ņothaņs Thiķs, budistu mūks un dzen meistars, savā grāmatā "Bailes" raksta par 5 dzīves atziņām: "Mums no dabas ir lemts novecot un mēs nevaram no tā izvairīties. Mums no dabas ir dota slikta veselība, mēs nevaram izvairīties no slimībām. Mums no dabas ir lemts nomirt, mēs nevaram izvairīties no šķiršanās. Mēs mantojam savas ķermeņa, runas un prāta rīcību sekas. Mūsu darbības ir mūsu turpinājums." Ja mēs spējam pieņemt iepriekšminēto un...
Kā rīkoties, ja meitu regulāri abižo vecāks puika?
Labdien! Mums ir šāda problēma: Meitai ir 6 gadi, un viņu pastāvīgi "terorizē" viens puika, kuram ir kādi 13 gadi - apvaino katru reizi, kad redz, sociālajos tīklos raksta rupjus komentārus, ir zadzis un apzināti bojājis mantas, draudējis. Puikas māte netiek ar viņu galā, skolotāji - vēl jo mazāk. Viņš aiztiek arī citus bērnus, kas ir vājāki. Sakiet, lūdzu, kā šādā situācijā pareizāk rīkoties - gan meitai, gan mums, vecākiem? Ko darīt ar šo puiku, ja runāt ar viņa māti nav jēgas? Varbūt parunāt ar viņu pašu, bet kā to labāk izdarīt, lai viņam "pielec", ka tā darīt nedrīkst? Goda vārds, mums jau ir izveidojusies pret viņu agresija. Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Domāju, ka šajā situācijā Jums aktīvi jārīkojas. Ja šī abižošana notiek skolā, tad tur klātesoši (un atbildīgi par drošu vidi) ir skolotāji, skolas direktors. Ļoti bīstama šī situācija ir, ja puikas māte netiek ar dēlu galā, kā Jūs rakstiet, citu bērnu vecāki klusē un neiesaistās. Tie ir apstākļi, kas ļauj tam visam zelt un plaukt. Un runa šeit nav par to, kurš vainīgs vai tml. Arī šim zēnam, saprotams, ir problēmas, un viņa mātei pietrūkst stingrības, varbūt atbalsta vai "aizmugures". Skolā palīdzēt...
Cik ļoti mans neirotisms var ietekmēt bērniņu?
Labdien! Esmu jaunā māmiņa. Diemžēl grūtniecības laikā tik lielu uzmanību grūtniecībai, cik vajadzētu, nepievērsu. Biju ļoti neirotiska, uzvilkta un daudz dusmojos. Vairāk interesēja runāt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem, arī ar svešiem cilvēkiem varēju komunicēt un pat pārrunāt lietas, kas attiecas tikai uz ģimeni. Bet, cik sevi atceros, vienmēr esmu bijusi nervoza, depresīva un pārāk atklāts cilvēks. Grūtniecības laikā visu uztvēru saasināti, arī pirms tās. Nevis ļaujos notikumiem un ļauju tiem ritēt savu gaitu, bet "ķeru un grābju", meklēju draugu padomus lietās, kam jāpaliek ģimenē. Par grūtniecību jau uzreiz, kolīdz tā tika atklāta, paziņoju draudzenēm (kuras mani labi, ja gadā reizi uzmeklē), darbā arī uzreiz paziņoju. Nu esmu es tāds cilvēks - liela "klaču tarba". Ar daudziem strīdējos grūtniecības laikā. Cik ļoti tas ietekmē bērniņu? Vai mana meita būs tāda pati sīkumaina, kašķīga un agresīva "pļāpa"? Paldies!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekologs
Labdien! Jums vispirms jāstrādā ar sevi, jo Jūs apzināties savus trūkumus. Meita izaugs tāda, kādu piemēru viņai dosiet. Frāze ''es tāds cilvēks'' neiztur kritiku. Lai audzinātu bērnu, ir jāmainās mātei. Iesaku apmeklēt psihoterapeitu....
Kā mazināt uztraukumu pirms uzstāšanās?
Labdien! Man ir 20 gadi. Vēlētos uzzināt, kā tikt vaļā no uztraukuma vai vismaz to mazināt pirms uzstāšanās? Uztraucos ļoti, arī kad ir jāizsaka savs viedoklis vai jāiesaistās kādā diskusijā. Uztraukuma rezultātā es visu aizmirstu, un sirds sāk sisties ļoti stipri, pilnīgi var dzirdēt, kā arī rokas sāk svīst. Gribētu saprast, kāpēc tā, jo šo parādību nespēju izturēt. Ļoti gribētu dzirdēt profesionālu viedokli. Paldies!
Atbild:
Ar cieņu,
Labdien! Profesionālu viedokli var iegūt tikai ilgstošā sarunā ar speciālistu, uzzinot visu par Jūsu veselību un pārrunājot visu sūdzību nianses. Nepieciešamības gadījumā - veicot diagnostiku, lai noskaidrotu vai nav vairogdziedzera vai veģetatīvās distonijas problēmas. Tāpat ļoti produktīva būtu konsultācija pie psihologa. Caur internetu šādas problēmas nerisina....
Vai man ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, psihologa jeb kāda cita speciālista?
Labdien! Jau gadu ikdienā jūtu pastiprinātu uztraukumu, ko nespēju kontrolēt. Pēdējā laikā - līdz stāvoklim, kad trīc deniņi un dreb augšstilbi, dažreiz grūti elpot un ir sliktas dūšas sajūta. Šobrīd jau dažas nedēļas nevaru labi gulēt, mostos vairākas reizes naktī, līdz ar to pa dienu jūtos nogurusi. Aptiekā man ieteica ''stop stress night''. Izlietojot visu paciņu, nevaru teikt, ka jutu atšķirību. Vai man ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, psihologa jeb kāda cita speciālista? Vai psihologs būtu īstā vieta, kur griezties? Ja tā - kāds varētu būt risinājums, ja es nevaru atļauties biežus psihologa apmeklējumus izmaksu dēļ? Jāpiebilst, ka esmu sieviete, 22 gadus veca, iespējams, uztraukums ir studiju dēļ. Paldies!
Atbild:
Ar cieņu, Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Sākotnēji varat vērsties pie psihologa, lai apzinātu un strādātu ar savu uztraukumu, iemācītos pašpalīdzības metodes. Var vērsties pie mūsu klīnikas speciālistes, kas strādā ar apziņas aktivizācijas tehnikām - Elīnu Zariņu. Ja tas nebūs pietiekoši un būs nepieciešami kādi medikamenti, tad to var paralēli apvienot ar psihiatra konsultāciju. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir iespēja iestāties dienas stacionārā Klīnikā Dzintari....
Kā pārvarēt bailes no zobārsta?
Labdien! Lai cik tas stulbi un negudri neizklausītos, bet man bail no zobārsta. Pēc bērna piedzimšanas sakas problemas, kuras vajadzētu labot, taču man kauns vērsties pie ārsta. Neesmu ilgi apmeklējusi zobārstu, jo viss bija kārtībā. Kā rīkoties, kā pārvarēt bailes, ja ir vēlme ko mainīt? Bail man ir tieši no sāpēm.
Atbild:
"Klīnika Dzintari", SIA
Labdien! Mūsdienās zobārstiem vairs nav tik drastiskas metodes, kas būtu saistāmas tikai ar sāpēm. Ir pieejami anestēzijas līdzekļi, kurus tad vajag arī izmantot, un zobārsti to labprāt dara. Sāpes mēs bieži pārvaram savā dzīvē - vai nu paciešoties, zinot, ka tas ir uz brīdi, vēlāk pāries, vai mēģinot pārslēgt uzmanību uz citu faktoru tajā brīdī, kad sāp. Svarīgi, ka pēc tam, kad tas ir pārvarēts un zobi salaboti, būs milzīgs gandarījums pašai par sevi, ka spējāt tikt ar to galā. Varat palūgt kādu draugu vai...
Kā kļūt atvērtākai, drošākai?
Sveiki! Nekad neesmu bijusi īpaši komunikabla, bet pēdējā laikā tas mani ļoti nomāc. Es cenšos uzdrīkstēties uzsākt sarunu ar kādu, bet beigu beigās to nevaru izdarīt. Bieži vien ir tā, ka galvā jau iedomājos situācijas, jau izdomāju, ko teikšu, bet tā arī nepasaku. Tas man liek justies nevērtīgai, nomāktai. Mani visu laiku pārņem doma, ko par mani padomās citi, un no tā nespēju tikt vaļā, kaut gan bieži cenšos nobloķēt šīs domas. Kā lai cīnos ar šīm domām? Paldies par atbildi jau iepriekš!
Atbild:
"Klīnika Dzintari", SIA
Labdien! Mēs esam dažādi - vieni veiksmīgi komunicē un sabiedrībā jūtās "kā zivs ūdenī", citi labāk jūtās vieni. Taču abiem ir iespēja mācīties uzlabot savas prasmes komunicēt. Jūs neesat no pirmajiem un te ir jāsaprot, cik daudz tas ir saistīts ar Jūsu personības tipu un cik daudz ar neveiksmīgu pieredzi (iespējams, jau bērnībā), kas ir iedragājusi brīvību izpausties, radījusi pārspīlētas bailes no nosodījuma un pazeminājusi pašvērtību. Jebkurā gadījumā Jūsu grūtības visveiksmīgāk ir risināt, palīdzot...
Kā cīnīties ar pastāvīgu vēlmi kaut ko ēst?
Sveiki! Man vajag palīdzību! Esmu jauniete, 165 cm gara, sveru 67 kg. Tagad pārcēlos citur, man ir citi cilvēki apkārt un cita vide. Tomēr problēma ir tā, ka es nevaru beigt ēst. Nav tā, ka es pārēdos, nav smaguma sajūtas, bet es ēdu katru pusstundu vai stundu. Pats trakākais ir tas, ka es NEGRIBU ĒST, man ir pilns vēders, bet kaut kā nevaru sevi kontrolēt. Kaut ko lasu vai rakstu un tad sāku domāt par to, ka kaut kas ir jāuzkož. Mēģināju tā vietā padzerties tēju vai ūdeni, bet vienalga vēlme ir lielāka kaut ko apēst. Tai nav jābūt šokolādei vai končām, var būt arī ābols vai rupjmaize (ar sviestiņu) vai kādi kraukšķi, jebkas, tikai, lai mute kustas. Saprotu, ka tas nav normāli - ēst katru pusstundu. Ko man darīt?
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Šajā gadījumā būtu nepieciešams psihoterapijas kurss - vēlams kognitīvi biheiviorālās terapijas virzienā, kā arī pievienot apzinātības, meditācijas prakses apgūšanu, apzinoties sava ķermeņa reakciju saikni ar emocijām, to pieņemšanu un akceptēšanu. Ar cieņu,...
Atbild:
"Rodain", SIA
Labdien! Tas, ko Jūs rakstāt, varētu liecināt par to, ka ēšana ir viens no jūsu stresa mazināšanas paņēmieniem. Stress šajā gadījumā var būt saistīts ar vides maiņu. Lai vēlme ēst samazinātos, ir svarīgi saprast īstos stresa cēloņus, izrunāties par tiem ar psihologu vai psihoterapeitu, kurš var ieteikt citus stresa mazināšans paņēmienus. Pirmais solis ir stresa cēloņu APZINĀŠĀNĀS. Otrkārt, ir svarīgi piefiksēt domas un jūtas tajā brīdī, kad jums gribas ielikt kaut ko mutē un apturēt to vēlmi - vismaz uz kādu...
Kāpēc otra puse ieņem pastāvīgu cietējas lomu?
Labdien. Otra pusīte uzvelkas par katru sīkumu. Praktiski nesmaida. Ir tāda sajūta, ka speciāli tiek darīts tā, lai būtu pēc tam, par ko sūdzēties. Visi ir slikti. Tai pat laikā ir gatava darīt visu, visiem palīdzēt. Bet gala iznākums - atkal ciešanas. Piemērs, palīdz mātei dārza darbos. Protams, pēc darba knapi stāv kājās, visi slikti, neviens viņai nav palīdzējis. Jebkurš darbs sagādā ciešanas. Bet dara. Tāda sajūta, ka gatava darīt jebko, lai nonāktu cietējas lomā. Saku, ja nepatīk, lai nedara. Negribu tevi redzēt, atkal sūdzamies. Bet nē, iet un dara, bet pēc tam sūdzas par to, cik tas ir bijis slikti. Mazohistiska tieksme darīt sev pāri. Kas tas ir? Bērnības trauma? Māte audzināja ar koku. Tieši tāpat tagad cenšas audzināt meitu. Murgs
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, hipnopsihoterapeite
Labdien! Ciešanas mēdz būt veids, kā saņemt uzmanību - novērtējumu. Taču to neizvēlas apzināti. Jums taisnība, ka tas ir bērnības pieredzes rezultātā izveidojies neapzināts scenārijs. Dažreiz tas nostiprinās tik spēcīgi, ka praktiski vienīgais veids, kā gūt sev vērtības sajūtu, ir "ES tik daudz daru, un neviens to nenovērtē". Runa ir par atkarīgu nestabilu pašvērtējumu, kas veidojas audzināšanas rezultātā. Taču te būtu saprātīgi iztikt bez vainīgā meklēšanas vai sodīšanas. Jo tas, ko dara vecāki sava bērna...
Kā lai atver acis cilvēkam, ar kuru tiek manipulēts?
Labdien! Kā palīdzēt cilvēkam, kuram ir "izskalotas" smadzenes, kā lai parāda, kas patiesībā ir kas? Persona ar lielām manipulācijas spējām mēģina iznīcināt šī cilvēka dzīvi, manipulējot, stāstot pasakas, lai iegūtu sev labumu. Cilvēks kā akls viņam arī klausa. Kā lai atver cilvēkam acis un atgriež realitātē? Man tādu manipulācijas spēju nav.
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Ir saprotami otram darīt labu, vēlēties palīdzēt sev tuvam cilvēkam. Tomēr dažkārt šis cilvēks nevēlas vai nespēj peņemt šo palīdzību, lai cik absurdi tas neliktos no malas. Protams, ka citu dzīves, citu kļūdas mēs labi redzam, bet, ja konkrētais cilvēks nedzird vai negrib dzirdēt un redzēt savas kļūdas un problēmas, tad jādod laiks, kamēr kaut kas izkustas. Iesaku pievērsties vairāk sev, savas labsajūtas stiprināšanai, lai brīdī, kad tiešām kāds lūgs palīdzību, jūs to varētu sniegt. Ar cieņu,
Kā palīdzēt vīram?
Labdien! Gribu lūgt padomu, kā man rīkoties. Jūtos izmisusi un bezspēcīga. Ar savu vīru esmu kopā jau 15 gadus. Ir tā, ka ik palaikam viņam uznāk no mana viedokļa pilnīgi nepamatoti slikts garastāvoklis, ja to tā var saukt. Izrunāties par cēloņiem šādos brīžos nav iespējams - tur ir kopā gan dusmas, gan nomāktība. Man ir sajūta, ka viņā mājo it kā divi pilnīgi atšķirīgi cilvēki. Pamazām man sāk likties, ka tas nav vienkārši smags raksturs, bet tomēr veselības problēmas. Man pietrūkst padoma, kā palīdzēt viņam, jo baidos, ka viņam pašam nav domas, ka vajadzīga palīdzība. Un arī man tā dzīvot ir grūti, jo nekad nevari zināt, kad tas viss atkal uznāks.
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Lai kādam palīdzētu, droši vien svarīgākais, lai cilvēks pats to vēlas un saprot, kas viņam nepieciešams. Iespējams, ka Jūsu vīram trūkst iekšējas motivācijas, vai ir dziļi aizspriedumi pret jebkādu palīdzību no malas (ārstiem, medikamentiem utt.). Varbūt lietderīgi būtu Jums pašai saprast, kā Jūs ar to jūtaties un ko Jūs varat savā labā darīt, lai to visu varētu izturēt. Dažkārt pat ir ļoti lietderīgi aiziet pie psihoterapeita, nevis paša veselības problēmu dēļ, bet gan savu tuvinieku rakstura vai...
Kur Jūrmalā atrast speciālistu?
Labdien! Neirologs nosūtīja 4 gadus vecu bērnu pie bērnu psihologa uz konsultāciju. Bet ne neirologs, nedz ģimenes ārsts nenoteica pie kā un uz kurieni iet. Bērns 4 gadu vecumā nerunā, tikai bubina nesaprotamas skaņas un daudz ko saprot tikai ar žestu palīdzību, bet turpretī visu dzird. Esam izmeklejušies bērnu psihologus, bet, kā likums, par 40 min seansu prasa ne mazāk kā 25 eiro. Mums tādas naudas nav. Vai nepateiksiet, kur Jūrmalā var būt bērnu psihologs, kas neņem šādas summas, jo ir norīkojums? Paldies par palīdzību!
Atbild:
"www.medicine.lv"
Labdien! Diemžēl mūsu rīcībā nav informācijas par konkrētu pakalpojumu cenām Jūrmalā, tomēr varam Jums ieteikt interesēties šādās iestādēs. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, Jūrmalā valsts apmaksātu psihiatru konsultācijas pieejamas šādās iestādēs: Dubultu poliklīnika Slokas ielā 26,LV-2015 Tel: 67760077; 67769788 Neirožu klīnika Dzintaru pr. 48, LV-2015 Tel: 67754811 Dakteres Skerškānes prakse Asaru prospekts 61, LV-2008 Tel: 67766151 Kauguru veselības...
Kā cīnīties ar depresiju?
Labdien! Man ir 16 gadi un mani jau ilgu laiku nomāc depresija, apātija pret visu. Agrāk to "apslēpu", spēlējot datorspēles, taču tagad vairs ilgāku laiku cenšos nespēlēt, jo ir nopietnas problēmas, taču tik un tā pavadu lielāko daļu dienas mājās pie datora, lasot par savām veselības problēmām saistītus rakstus vai guļu gultā. Es visu laiku jūtos noguris, pat pēc gara miega, taču pats trakākais ir tas, ka manas smadzenes atsakās domāt. Ir tāda sajūta, ka neesmu pamodies - bieži vien pieķeru sevi blenžam vienā punktā ar nenofokusētu skatienu, neko nedomājot. Vēl ir lielas problēmas ar atmiņu, daudzus notikumus no savas dzīves neatceros nemaz, bieži vien "pazūd" doma, nevaru atrast piemērotos vārdus. Nespēju izsekot sarunām, filmām, rakstītajam tekstam, grūti koncentrēties jebkam. Pirms pāris mēnešiem vērsos pie psihoterapeita; jau pēc otrās vizītes viņš manam tētim pateica, ka visdrīzāk man ir depresija. Vērsāmies pie bērnu psihiatra, izrakstīja 50mg Sertralin Actavis un 25mg Kventiaks, taču, jau ilgu laiku lietojot šīs zāles, atšķirību nejūtu. Vēl manu depresiju pavada trauksme, nav apetītes, galvā izjūtu spiedienu, uz vakara pusi parādās ausīs dūkoņa. Esmu palicis pavisam lēns. Pat nomazgāties liekas grūti. No vidusskolas esmu paņēmis akadēmisko gadu, dzīve liekas bezjēdzīga. Man pat ir bail iet pie psihiatra, jo izjūtu trauksmi, kā arī nevaru bieži vien izsekot, ko viņš saka, kas rada tikai papildus problēmas. Ko jūs ieteiktu man darīt?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Parasti vislabākie rezultāti ir kombinējot psihiatra palīdzību kopā ar psihoterapeitisku ārstēšanu. Tā kā ārstēšanos pie psihiatra esat uzsācis (es gan ieteiktu nekavēt paredzētās vizītes, jo tikai tā ārsts var novērtēt zāļu iedarbību un saprast, vai kaut kas nav jāmaina izrakstītajās zālēs), tad papildus vēlos ieteikt atrast savu psihoterapeitu, ar kuru kopā uzsākt jums atbilstošu psihoterapiju. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....
Ko iesākt ar vīru?
Labdien! Jau vairāk nekā nedēļu neesmu normāli gulējusi, jo vīrs(36 g.v.) guļ ļoti nemierīgi, vicinās ar rokām, daudz un ļoti skaļi runā miegā. Pats nejūt. Tikai ierakstot telefonā runašanu un atskaņojot viņam, varēju pierādīt, ka neapmeloju. Viņš pēc c5-c6 lūzuma ir paralizēts piecus gadus. Gadu lietoja antideresantus estan 10mg, decembra beigās atteicās no zālēm. Jau kādu mēnesi arī dienā ir depresīvs, agresīvs. Viņu ir pārņēmusi tāda kā taisnības meklēšana - visies saka taisnību (bieži vien savu, nevis patieso), taču savā virzienā neko adresētu negrib dzirdēt. Zina, ka nestaigās, bet katru dienu daudzas reizes prasa, kad sāks staigāt. Ja neatbildam, tad dusmojās, ja atbildam to, kas viņu neapmierina, tad dusmojas. Tā sanāk, ka mīļā miera labad esam spiesti melot, ka staigās, kaut visi, arī pats, zina, ka nestaigās. Doties pie psihiatra atsakās. Ko iesākt? Viņš traucē ģimenei atpūsties, pats to nejūtot. Paldies!
Atbild:
Vita Jurševska, psihologs
Labdien! Izskatās, ka Jūsu vīram ir trauksmains stāvoklis, un, ja viņš ir lietojis medikamentus iepriekšējo gadu, un pats strauji to pārtraucis, noteikti vajadzētu griezties pie psihiatra. Ja viņš no tā atsakās, tad rodas jautājums – ko iesākt Jums? Jo Jums vajadzētu būt pozitīvai attieksmei; izpratnei par vīra izjūtām; vienmēr ir jābūt pietiekami daudz laikam, ko veltīt vīram; ir jābūt mierīgai, nosvērtai, pacietīgai; ir jābūt veselai un stiprai gan garīgi, gan fiziski. Tātad, jautājums - kur Jums ņemt spēku,...
Nepanesu asinis. Vai ar to iespējams tikt galā?
Labdien! Vēlos studēt par medicīnas māsu vai ārsta palīgu, bet nezinu, vai esmu piemērota šādam darbam. Iejūtības un žēlsirdības man pietiek, bet nepanesu skatu uz asinīm. Nav ne pretīgi, ne bail, vienkārši sākas ģīboņa pazīmes jau no paskatīšanās uz asiņojošu pirkstu. Agrāk, pirms bērnu piedzimšanas, tā nebija. Vai no tā ir iespējams atbrīvoties, vai arī jāaizmirst par medicīnas studijām?
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Koncentrējieties vairāk uz mērķi - ko sevī piepildīsiet, kļūstot par medmāsu vai ārsta palīgu? Ir daudz ārstniecības jomu, kur ar asinīm nav īpaši daudz darīšanu. Mācību procesā bieži "norūdās" gan ar nepatīkamiem asiņojošiem skatiem, gan sarežģītām situācijām, un ar laiku tas vairs nerada iekšēju stresu. Tomēr jāapzinās, ka medicīna ir darbs ar dzīvu cilvēku un dzīvā cilvēkā rit asinis, kuras bieži nākas redzēt. Ja morāli Jūs šāds darbs tomēr ļoti saista, tad ir jāiet uz savu mērķi. Ar cieņu,
Atbild:
Arste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Zinu ne vienu vien ārstu, kuri medicīnas studiju laikā ir ģībuši, bet tas nav traucējis viņiem kļūt par labiem ārstiem. Parasti reakcija uz asinīm vai citiem nepatīkamiem skatiem mazinās ar katru nākamo reizi, kad ar to jāsaskaras - ja vien esat optimistiski noskaņota ar to tikt galā un neuztverat to kā šķērsli studijām. Ja uzskatāt, ka Jūsu reakcija ir pārāk spēcīga, varu ieteikt apmeklēt psihoterapeitu, lai izprastu Jūsu reakcijas emocionālos iemeslus. Lai Jums veicas apgūt iecerēto profesiju! Ar...
Kā rīkoties ar alkoholiķi, kurš draud apkārtējiem?
Labdien! Vēršos pie Jums ar savu problēmu, kuru pašai savos spēkos nav atrisināma. Domāju, ka jautājums varbūt nav īsti pareizā vietā adresēts, bet varbūt spēsiet palīdzēt. Mans brālis ir alkoholiķis, kurš dzīvo pie manas mammas. Nekur nestrādā jau gadus 15, dzīvo uz mammas rēķina, bet tā jau būtu tikai pusbēda. Sasāpējušā bēda ir tā, ka nu ju viņš draud mammai un ne tikai draud, ir nācies izjust arī viņa spēku. Ar vārdiem - visu laiku "grauž" šo veco cilvēku: "Dabū, iedod, ..." No mājām ir iznests viss, ko vien iespējams pārdot. Pats vairs nesaprot kur izkārtoties, pamatā kārtojās biksēs. Viss smird. Kā rīkoties? Ko lai iesāk? Vai tiešām nav piespiedu ārstēšanas? Vai šajā valstī ir tikai alkoholiķu tiesības, kur paliek līdzcilvēku tiesības? Vai šeit ir tālu līdz noziegumam???
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Piespiedu ārstēšanu var nozīmēt tiesas ceļā. Ārsti nav sociālo problēmu risināšanas personas. Ja cilvēks vēlas palīdzību, tad ārsts var palīdzēt. Ja ir draudi un vardarbība, jāvāršas policijā, un jāiziet nepieciešamā procedūra, lai nonāktu pie rezultāta. Var, protams, lūgt sociālo dienestu atbalstu, lai tos procesus iekustinātu. Māte šobrīd, laikam būtu tā persona, kurai ir aktīvi jāiesaistās nevis dēla glābšanā, bet sevis apzināšanā, jo viņa ir cietēja šajā situācijā. Ar cieņu,...
Kā rīkoties, lai saglābtu ģimeni?
Labdien! Mēs ar vīru esam kopā nu jau 15 gadus. Bērniem ir 12 un 3 gadi. Bija visādi, bet parasti viss nokārtojās. Bet nu ir pienācis tas brīdis, kad vairs nevaram paši atrisināt savstarpējus konfliktus. Ģimene jūk. Abi vēlamies to saglabāt, bet ir vajadzīga palidzība. Kā rīkoties? Vai ir valsts apmaksāti ģimenes psihologi, kur var griezties? Natālija
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Diemžēl, cik man zināms, mūsu valstī nav pieejami valsts apmaksātas ģimenes psihologa vai psihoterapeita konsultācijas. Izņēmums varētu būt situācijas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē, tad jāvēršas specializētajos centros, kuri nodarbojas ar šo jautājumu diagnosticēšanu un ārstēšanu. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....
Vai bērnam pēc psiholoģiskas traumas vajadzētu apmeklēt bēres?
Labvakar! Vēlos dzirdēt vairāku psihologu viedokli. Kā Jūs domājat, ja bērnam ir bijusi psiholoģiska trauma (aizrīšanās ar tādām sekām, ka atteicās ēst) un 2 nedēļas pēc aizrīšanās nomira vecmāmiņa, vai bērnam vajag apmeklēt bēres un kādu iespaidu tas var atstāt uz 4 gadus vecu bērnu?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Šai gadījumā ir pārāk maz informācijas gan par aizrīšanās smagumu, gan ar to saistītajām sekām, lai izdarītu kādus secinājumus. Manuprāt, galvenais, ko nevajag aizmirst, ka neatkarīgi no tā, vai bērnu paņemsiet, vai nē uz bērēm, par vecmāmiņas nāvi būs jārunā ar bērnu, un jums pieņemamā veidā tas viņam jāizskaidro. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....
Jūtos vientuļa, zudusi interese par visu. Kā ar to cīnīties?
Sveiki! Man ir 20 gadi. Pēdējā laikā pārdzīvoju par to, ka man nav drauga, visām manām draudzenēm tie ir. Es jūtos vientuļi, man ir zudusi interese par visu, es pastāvīgi jūtos nogurusi un miegaina, es bieži raudu. Katra sīkuma dēļ ļoti satraucos un pārdzīvoju, manī nemitīgi ir bailes, ka ir jānotiek kaut kam sliktam. Es negribu ne ar vienu kontaktēties, es tikai gribu sēdēt viena mājās. Kā cīnīties ar to?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre.
Labdien! Izklausās, ka esat iestigusi depresīvos simptomos. Lai precizētu, vai tā ir vai nav depresija, būtu vēlams tikties ar psihoterapeitu vai psihiatru. Jūs jautājat, kā ar to cīnīties. Grūti cīnīties ar ienaidnieku, kurš ir pilnībā nepazīstams. Jāsāk būtu ar sevis iepazīšanu, saprašanu. Būtu vērts tikt skaidrībā, kāpēc ar jums ir tā, ka jums nav drauga, kāpēc esat vientuļa, kāpēc satraucaties par sīkumiem, par ko raudat, no kā īsti baidāties utt. Kad šie jautājumi kļūs skaidrāki, atradīsies arī atbildes,...