Kamēr esam veseli, par sirds un arī citu iekšējo orgānu funkcionēšanu aizdomājamies reti. Situācija krasi mainās, kad saslimstam paši vai kāds tuvinieks.

Cik bieži iedomājamies par to, kāpēc mēs ēdam un kā to darām? Par to, kā mēs ēdam, stāsta Latvijas psihoterapeitu biedrības pārstāve, psihodinamiskā psihoterapeite Benita Griškeviča.

Ziemā tava āda pastāvīgi tiek pakļauta aukstā un sausā gaisa ietekmei, ir spiesta pārciest pastāvīgas temperatūras svārstības, turklāt saņem ievērojami mazāk barības vielu nekā gada siltajā laikā.

Psihoterapeite Baiba Martinsone uzsver četrus vecāku lomas aspektus, kurus ievērojot, varam palīdzēt saviem bērniem justies laimīgiem šodien un kļūt par pašpārliecinātiem un veiksmīgiem cilvēkiem.

Bronhopulmonāla displāzija jeb BPD ir elpceļu un plaušu bojājums, kas izraisa ilgstošas elpošanas grūtības. BPD visbiežāk skar bērniņus, kuri ir pasteigušies piedzimt priekšlaikus.

Pārslodze darbā, vēlme visu vienmēr izdarīt perfekti, būt labākajam un pirmajam, nespēja pateikt kolēģiem "nē", pārmērīgi daudz pienākumu, kā arī citi faktori var novest pie garīga un fiziska spēku izsīkuma.

HIV ir infekcijas slimība, no kuras pasargāts nav neviens. Diemžēl sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu dēļ mēs to esam ierindojuši nepareizo saslimšanu sarakstā, turpinot ticēt mītiem saistībā ar HIV.

Katrs trešais cilvēks cieš no sausās acs slimības (SAS), aptuveni 70 procentu pacientu ir gados vecāki cilvēki un bieži vien cilvēki lieto dažāda veida acu pilienus nekonsultējoties ar ārstu.

Bailes no nezināmā - kas un kā notiks vizītes laikā, nevēlēšanās atzīt savu patieso veselības stāvokli, kauns par savu it kā vājumu, neticība, ka kāds spēs palīdzēt, - šie ir biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvairās un atliek vizīti pie psihiatra.

Psihiskas saslimšanas var skart jebkuru no mums. Depresija, demence, šizofrēnija un citas psihiskas saslimšanas var "piezagties" nemanot, un izmaiņas līdzcilvēka uzvedībā ne vienmēr uzreiz ir pamanāmas.