Ikvienai sievietei, kurai rūp viņas ginekoloģiskā veselība, pirmkārt, būtu jādomā par veselīgu dzīvesveidu kā tādu. Mēs nevaram "atraut" olnīcas un dzemdi no ķermeņa kopumā. Ja gribam būt veselas, mums ir jālieto veselīgs uzturs, jābūt fiziski aktīvām, jāizvairās no smēķēšanas un, kā minimums, jāveic valsts noteiktās profilaktiskās pārbaudes.

Pirmdien, 4.februārī, visā pasaulē tiek atzīmēta Pretvēža diena, kuras mērķis ir vairot iedzīvotāju izpratni par onkoloģiskām saslimšanām, to profilaksi un ārstēšanu. Latvijā ar diagnozi vēzis dzīvo aptuveni 77,3 tūkstoši iedzīvotāju, teju par 30% vairāk nekā pirms desmit gadiem, kas saskan ar globālo tendenci – ar vēzi slimo arvien vairāk.

Veselība ir svarīgākais jebkurā vecumā, taču, lai tā būtu stipra, par veselību jārūpējas savlaicīgi, nevis tikai tad, kad sākušās kādas problēmas. Kas ir svarīgākais, kam jāpievērš uzmanība 20, 30, 40, 50 un 60 gados, lai labi justos vecumdienās, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Lai gan onkoloģisko pacientu skaits pasaulē arvien pieaug, vienlaikus arī uzlabojas vēža ārstēšanas iespējas un rezultāti. Tuvojoties Pasaules vēža dienai, kas tiek atzīmēta 4. februārī, stāstām par inovācijām onkoloģisko pacientu ārstniecībā, kuras attīsta Rīgas Stradiņa universitātes doktorants.

Ziemā elpceļi kļūst daudz jutīgāki, tādēļ ar klepu sastopas teju ikviens no mums. Taču tas nenozīmē, ka klepu drīkstam atstāt bez ievērības. Kāpēc rodas klepus, kā to ārstēt un kādām pazīmēm pievērst īpašu vērību.

Kaut arī teorētiski lielākā daļa cilvēku atzīst, ka veselība viņiem ir pirmajā vietā, ikdienā ne visi velta laiku tam, lai parūpētos par sevi. Mēs varam ar vislielāko atbildību izdarīt darba pienākumus un parūpēties par ģimenes locekļu vajadzībām, bet dažkārt aizmirstam par mums vistuvāko cilvēku – sevi pašu.

Latvijas platuma grādos D vitamīns trūkst teju ikvienam, un tā deficīts var radīt nopietnu apdraudējumu veselībai. Turklāt bieži D vitamīna deficītam nav acīmredzamu simptomu, tāpēc mediķi reizi gadā iesaka pārbaudīt tā koncentrāciju asinīs. Taču, neskatoties uz situācijas nopietnību, cilvēki ir pārāk vieglprātīgi.

 Šobrīd valstī ir izsludināta gripas epidēmija, tāpēc nepieciešams pievērst vairāk uzmanības veselībai un dažādiem profilaktiskajiem pasākumiem labas veselības uzturēšanā. Gripa, saaukstēšanās un dažādas citas slimības mūs visvairāk apdraud brīdī, kad imunitāte ir novājināta.

Daudz laika pavadot pie datoriem un sēdus pozīcijā, reti sportojot un mazāk kustoties, diemžēl sprands ir kļuvis par vājo vietu ļoti daudziem. Kāpēc tā notiek, kad jāvēršas pie ārsta un kā sev palīdzēt akūtu spranda sāpju gadījumā?

Ziemas aukstums labi der, lai norūdītos. Viens no veidiem ir peldes ledainā ūdenī, tomēr tas jādara ar apdomu un nekad vienatnē. Kā pareizi uzsākt ziemas peldēšanu, ja nolemts roņot, kas jādara, lai sagatavotos pirmajai peldei un kā pēc tās palutināt ādu, lai tā būtu starojoši skaista?