Pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar dziļiem zobu bojājumiem aizvien jaunākiem bērniem. Ja kādu iemeslu dēļ zobu labošana ir apgrūtināta vai neiespējama, zobārstniecībā tiek izmantotas arī tādas metodes kā sedācija ar slāpekļa oksīdu (smieklu gāzi) vai vispārējā anestēzija.

Kariess ir galvenā mutes veselības problēma, kas skar 60–90% skolas vecuma bērnu. RSU Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļā ir strauji pieaudzis agrīnā vecuma kariesa sastopamības biežums. 2018. gadā nodaļā vispārējā anestēzijā tika ārstēti 1356 bērni, 2010. gadā – 926 bērni, bet 2001. gadā – tikai 85 bērni. Pacientu vidējais vecums bija pieci gadi. Bieži vecāki ar divgadniekiem, trīsgadniekiem pēc palīdzības pie bērnu zobārsta vēršas tikai tad, kad stāvoklis mutes dobumā jau ir kritisks. Latvijas Zobārstu asociācijas vadlīnijas nosaka, ka bērna pirmā vizīte pie zobārsta jāplāno gada vecumā, lai novērtētu bērna kariesa risku un veiktu pasākumus, kas pasargās no zobu turpmākās bojāšanās. Diemžēl daļa vecāku šos ieteikumus neievēro vai arī nav informēti par tiem un vēršas pie zobārsta tikai tad, kad bērnam jau sākušās sāpes, iekaisums.

Kariess negatīvi ietekmē bērna veselību, dzīves kvalitāti, samazina bērna spējas pilnvērtīgi uzņemt uzturu. Pilnvērtīgam uzturam ir būtiska nozīme veselu zobu attīstībā un uzturēšanā, bet veseli zobi ir svarīgi, lai varētu uzņemt veselīgu uzturu visā dzīves laikā.

Pirms bērna zobu ārstēšanas ieteicami vismaz viens vai vairāki bērnu zobu higiēnista apmeklējumi, lai samazinātu iespēju rasties bailēm no zobārsta un veicinātu turpmāku bērna sadarbību. Bērniem vecumā līdz trim gadiem zobu ārstēšanā var izmantot dažādas uzvedības vadīšanas metodes. Ja tās ir nesekmīgas un bērnam ir nepieciešama plaša un invazīva (lokālā anestēzija, pulpas ārstēšana, ekstrakcija) zobu un mutes dobuma aprūpe, tad ārstēšanu iesaka veikt vispārējā narkozē.

Kad izmantojama vispārējā narkoze?

• Pacientiem, kuriem ir smags agrīns bērnu kariess – trīs vai vairāk kariozi zobi triju gadu vecumā;
• Pacientiem, kuri nespēj sadarboties psiholoģiskā vai emocionālā brieduma trūkuma dēļ vai arī garīgas, fiziskas vai medicīniskas invaliditātes (nespējas) gadījumā;
• Pacientiem, kuriem lokālā anestēzija nav efektīva akūtas infekcijas, anatomisku variāciju vai alerģijas dēļ;
• Bailīgiem, trauksmainiem un nekomunicējamiem bērniem un pusaudžiem, kas nesadarbojas;
• Pacientiem, kuriem nepieciešama nozīmīga ķirurģiskā (zobārstnieciskā) ārstēšana;
• Pacientiem, kuriem vispārējās narkozes lietošana var novērst psihotraumu un/vai samazināt medicīnisko risku;
• Pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekama, plaša zobu/mutes ārstēšana (aprūpe).

Kontrindikācijas vispārējai narkozei

• Veseliem pacientiem ar minimālām zobārstnieciskajām indikācijām, kuri labi sadarbojas;
• Ļoti maziem pacientiem ar minimālām zobārstnieciskajām indikācijām, ko var atrisināt ar minimāli invazīvu iejaukšanos (piemēram, atraumatisku restaurāciju, fluorīdu laku) un/vai ārstēšanu iespējams atlikt;
• Pacienta/zobārsta ērtība;
• Pacientiem ar medicīniskiem un fiziskiem stāvokļiem, kas padara vispārējo anestēziju neparedzamu.

Sedācija ar smieklu gāzi

Kad bērns ir sasniedzis piecu sešu gadu vecumu, zobu ārstēšanā baiļu mazināšanai var izmantot sedāciju ar slāpekļa oksīdu (smieklu gāzi), ko izmanto jau vairāk nekā 150 gadu. Šī metode mazina bailes un uztraukumu un padara zobu ārstēšanu daudz patīkamāku un vienkāršāku. Tā ir droša procedūra, ko izmanto bērnu zobārstniecībā visā pasaulē. Ja metodi izmanto speciāli apmācīti zobārsti ar sertificētām iekārtām un atbilstoši apmācītiem asistentiem, tai ir ļoti augsts veiksmes procents. Slāpekļa gāzes iedarbība ir īslaicīga, tāpēc pēc ārstēšanas pacients uzreiz var doties mājās.

Kā tā darbojas?

• Sedācijas laikā bērns ar speciālas maskas palīdzību elpo slāpekļa oksīda un skābekļa gāzu maisījumu, vienlaikus tiek veikta arī zobu labošana;
• Sedācijas laikā bērns neaizmieg un ir pie samaņas, bet jūtas daudz relaksētāks un mierīgāks;
• Bērns var runāt un izskaidrot savas sajūtas procedūras laikā;
• Vairums bērnu sedācijas laikā izjūt patīkamu siltumu, atslābumu, miegainību, vieglu roku un kāju tirpšanu. Tiklīdz sedācija tiek pārtraukta, piecu līdz 10 minūšu laikā šīs sajūtas pilnībā izzūd.

Kontrindikācijas smieklu gāzes izmantošanai bērniem un pieaugušajiem

• Ja pacients nespēj sazināties;
• Ja pacients nespēj elpot caur degunu;
• Ja ir nopietni psihiatriski vai uzvedības/personības traucējumi;
• Ja ir B12 vai B9 vitamīna nepietiekamība/uzsūkšanās traucējumi;
• Ja ir hroniska obstruktīva plaušu slimība;
• Ja ir neiromuskulāri traucējumi, piemēram, multiplā skleroze;
• Ja ir vēzis, kas tiek ārstēts ar ķīmijterapiju, kas satur bleomicīnu;
• Ja paciente ir stāvoklī un ir pirmais grūtniecības trimestris.

Pirms zobārsta apmeklējuma, ja paredzēta sedācija, bērnam ieteicama tikai viegla maltīte ne vēlāk kā divas līdz četras stundas pirms procedūras. Atļauts dzert ūdeni līdz divām stundām pirms procedūras. Un, lai arī pusstundu pēc procedūras beigām slāpekļa oksīds organismā vairs nav konstatējams, vecākiem bērns jāpieskata vēl aptuveni divas stundas pēc zobārsta apmeklējuma.

Slikta mutes dobuma higiēna, nepareiza un neregulāra zobu tīrīšana, kā arī bieža cukuru saturošu produktu lietošana ir galvenie kariesa riska faktori. Tāpēc ir svarīgi, lai vecāki aktīvi piedalītos sava bērna izglītošanā, motivēšanā un citos mutes dobuma veselību veicinošos pasākumos. Latvijas Zobārstu asociācijas darba grupa izstrādājusi rekomendācijas mutes higiēnas uzlabošanai dažādu vecumu bērniem, kurās iesaka lietot fluorīdus saturošu zobu pastu un zobu diegu, lai nodrošinātu mehānisku zobu aplikuma noņemšanu un lokālu fluorīdu darbības efektu uz zobu virsmām. Bērniem uzreiz pēc pirmā zoba izšķilšanās iesaka lietot fluorīdus saturošu zobu pastu, kur fluorīdu daudzums ir vismaz 1000 ppm.

Labi mutes dobuma higiēnas paradumi, kas ieaudzināti jau agrīnā bērnībā, nodrošina zemu kariesa sastopamību arī pusaudža gados. Liela nozīme kariesa profilaksē ir pacientu/vecāku izglītošanai, motivēšanai un atbildībai par saviem/savu bērnu zobiem. Ģimene ir viens no vissvarīgākajiem sociālajiem atbalstiem bērna izglītošanā. Agrā bērnībā gan vecāki, gan citi ģimenes locekļi ir kā paraugs veselīgā dzīvesveida ievērošanā. Vēlāk, pusaudžu gados, tiem jākļūst par atbalsta grupu brīžos, kad bērnam pietrūkst spēka un motivācijas, piemēram, uzturēt labu mutes higiēnu. Turklāt jāņem vērā, ka bērns ir atkarīgs no vecāku vēlmēm un finansiālajām iespējām (piemēram, iegādāties zobu pastu un zobu birsti).

Mūsdienās kariesa ārstēšanas pamatmērķi ietver potenciālo kariesa riska faktoru agrīnu diagnostiku, pēc iespējas agrīnāku jaunu kariozu bojājumu atklāšanu un to attīstības apturēšanu, kā arī zoba remineralizācijas procesa paātrināšanas pasākumu īstenošanu, izmantojot dažādus līdzekļus. Ir svarīgi laikus pasargāt zobus no kariesa veidošanās, lai samazinātu bērnu skaitu, kuriem ir nepieciešama zobu labošana. Šeit atbildība jāuzņemas vecākiem un zobārstiem, zobu higiēnistiem, kā arī citiem medicīnas speciālistiem, īpaši ģimenes ārstiem, pediatriem, ginekologiem. Jo slimību profilakse vienmēr ir tikusi uzskatīta par visefektīvāko līdzekli jebkurā veselības aprūpes sistēmā.

Atsauce: AAPD Guideline on Behaviour Guidance for the Pediatric Dental Pacient, 2016. www.aapd.org

Raksta avots: https://arsts.lv/jaunumi/julija-kalnina-zobu-arstesanas-iespejas-maziem-berniem