Reizēm itin viegli palaist garām brīdi, kad vīrusu vai kāda alergēna izraisīta deguna kņudināšana sāk ieilgt un pāraug kaitē, ko dēvē par hroniskām iesnām. Šī nebūs tā situācija, uz kuru varēs attiecināt populāro teicienu – ārstē vai neārstē, iesnas tāpat pāriet septiņu dienu laikā...

Pašlaik vienlaikus slimo daudz iedzīvotāju, un laboratorijas Covid-19 noteikšanai testē lielu paraugu apjomu, vienlaikus sabiedrība liek lietā individuāli veicamos paštestus. Sniedzot noderīgus ieteikumus turpmākai rīcībai, ja simptomi brīdina, ka, visticamāk, Covid-19 ir klāt, atgādina farmaceits.

Mutē zobs var iztrūkt dažādu iemeslu dēļ un šī problēma skar kā jaunus, tā vecāka gājuma cilvēkus. Kā atzīst daudzi zobārsti, Latvijā iecienīts veids, kā aizvietot trūkstošos zobus, ir zobu protēzes jeb vienkārši dēvētas par platīti, kas ir būtiski lētākas par implantiem.

Vai zināji, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis? Pandēmija ir novērsusi cilvēku uzmanību no regulāriem ārsta un laboratoriskajiem izmeklējumiem, turklāt, slimojot ar Covid-19, cilvēki nereti atklājuši, ka slimo arī ar kādu hronisku saslimšanu.

Sejas aizsargmaskas un respiratori rada slēgtu vidi deguna un mutes zonai, kurā pakāpeniski palielinās mitruma līmenis, uzkrājas netīrumi, eļļas, sviedri un baktērijas. Nēsājot aizsargmasku īsu laiku, piemēram, iepērkoties pārtikas veikalā vai dodoties uz konsultāciju pie ārsta, veselai ādai tā kaitējumu nerada.

Dzīves ritms pēdējos gados ir kļuvis ievērojami ātrāks un straujāks. Daudziem cilvēkiem pandēmijas laikā stress kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, ko papildina negulētas naktis, vispārējs nogurums, kas īpaši raksturīgs gada tumšajā sezonā, pārlieku liels darba apjoms un uztraukums vai pat trauksme, kas rezultējas ar tumšiem lokiem zem acīm. 

Matu izkrišana ir normāls matu dzīves cikla posms, taču kādos gadījumos būtu ieteicams vērsties pie speciālistiem un kā ikdienā rūpēties par matiem, lai tie būtu skaisti un veselīgi, skaidro triholoģe un klīniskā farmaceite.

Plaušaudus no bojājumiem spēj pasargāt specifiska olbaltumviela – alfa 1 antitripsīns (A1AT). No iedzimta A1AT deficīta, iespējams, visvairāk cieš tieši Latvijas iedzīvotāji. Kā to laikus pamanīt? Ko var noskaidrot, veicot asins analīzes un DNS testu?  Ko darīt tiem, kam atklāj šo ģenētisko slimību?

Turpinoties augstam Covid-19 saslimstības līmenim bērnu un jauniešu vidū, Bērnu slimnīcas speciālisti skaidro, kāda ir slimības gaita un kā vecāki var palīdzēt bērnam jau mājās apstākļos.

Sievietes, kuras aktīvi rūpējas par sava ķermeņa uzturēšanu lieliskā formā jebkurā dzīves posmā, interesējas arī par intīmās zonas atjaunošanu. Par risinājumiem intīmai labsajūtai pēc 40 gadu vecuma, menopauzes laikā, kā arī māmiņām pēc dzemdībām, stāsta ginekoloģe reproduktoloģe.