Raksta autore: Elīna Gribeļska, zobārste

Piena zobu šķilšanās ir svarīgs posms bērna attīstībā. Pirmo zobiņu vecāki gaida gan ar lielu nepacietību, gan ar bailēm pēc dzirdētajiem šausmu stāstiem par negulētām naktīm un augstu temperatūru. Pastāv daudz mītu saistībā ar šo periodu, kas bieži liek vecākiem nevajadzīgi uztraukties vai tieši otrādāk, norakstīt visas problēmas uz zobiem un nepamanīt kādas saslimšanas simptomus. Meklējot iemeslus, kāpēc bērniņš ir nemierīgs, nereti pirmais, kas nāk prātā, ir zobi. Šo aizspriedumu veidošanās pirmsākumi meklējami senajos laikos, kad bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā bija ļoti augsta  un ar zobu šķilšanos saistīja dažādas nopietnas kaites un pat bērna nāvi. Zobu šķilšanās dažiem bērniem tiešām ir nepatīkams un sāpīgs process, tomēr lielākajai daļai tas nesagādā izteiktu diskomfortu. Tā kā mazulis nevar paskaidrot, kas tieši viņu uztrauc, visās bēdās nereti vaino zobu šķilšanās procesu. Lai samazinātu mazuļa diskomfortu, daudzi vecāki  ir gatavi steigt uz aptieku un sapirkt visus iespējamos līdzekļus, pievēršas dažādām tautas medicīnas metodēm, kas sola vieglu risinājumu. Diemžēl dažreiz tas var būt ne vien neefektīvi, bet mazuļa veselībai arī bīstami.  Svarīgi atcerēties, ka zobu nākšana ir dabisks process un lielākoties nav  nepieciešami nekādi speciāli medikamenti. Pastāv dažādas drošas metodes, kā  varam mazulim palīdzēt šajā periodā. 

Zobu šķilšanās laiki

Vecāki bieži uztraucas, ja pirmais zobiņš neizšķiļas laikus, vai zobiņi šķiļas nepareizā secībā. Lielākoties uztraukumam nav nekāda pamata. Zobu šķilšanās laiks katram bērniņam ir individuāls. Piena zobu aizmetņi veidojas jau embrionālajā periodā. Zobu šķilšanās visbiežāk sākas ar apakšējiem priekšzobiem, kad mazulim ir no četriem līdz septiņiem mēnešiem, dažreiz arī ātrāk. Citiem pirmais zobiņš rodas tikai ap gadu, vai pat vēlāk. Tomēr gadījumā, ja līdz 1,5 gadam bērnam vēl nav izšķīlies pirmais zobs,  jāapmeklē ārsts, lai pārliecinātos, ka tam iemesls nav dažas retas saslimšanas. Pēc apakšējiem priekšzobiem kā nākamie lielākoties izšķiļas augšējie četri priekšējie zobiņi un vēl divi apakšējie zobiņi, tad pārējie zobi. Zobu šķilšanās secība var būt arī citāda. Ļoti retos gadījumos bērniņš var piedzimt jau ar zobiņu/zobiņiem, tādus zobus sauc par natāliem zobiem. Zobiņus, kas izšķiļas mēneša laikā pēc dzimšanas, sauc par neonatāliem zobiem. Šādi zobi var būt gan par agru izšķīlušies piena, gan virsskaita zobi. Tādā gadījumā obligāti jākonsultējas ar ārstu.  Dažkārt, piemēram, ja zobi rada aizrīšanās risku vai traumē bērniņa mutes dobuma gļotādu, var būt nepieciešama to ekstrakcija.  Līdz aptuveni diviem ar pusi vai trim gadiem izšķiļas visi 20 piena zobi: 10 augšžoklī un 10 apakšžoklī. 

Zobu šķilšanās pazīmes

Jebkādas izmaiņas bērna uzvedībā un pašsajūtā vecāki bieži vien saista ar piena zobu šķilšanos.  Šis laiks sakrīt ar laiku, kad bērns kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām, jo zūd no mammas iegūtā pasīvā imunitāte (antivielas, ko bērns saņem no mammas grūtniecības laikā). Mazulis sāk arī pastiprināti  interesēties par apkārtējo pasauli, bāž mutē dažādus priekšmetus, iepazīstas ar jaunām lietām un arī vīrusiem.  Šajā periodā notiek strauja bērna fiziskā un emocionālā attīstība, viņš aktīvi apgūst jaunas iemaņas, piedzīvo miega regresu, kas īpaši izteikts emocionāli jūtīgākiem bērniem. Ar zobu šķilšanos bieži saista arī dažādu saslimšanu simptomus, piemēram, ilgstoši paaugstinātu temperatūru, vemšanu, caureju un  izsitumus.  Pētījumi liecina, ka šiem simptomiem  nav saistības ar zobu šķilšanos, visbiežāk tam iemesls ir vīrusa saslimšanas. Līdz ar to, ja bērnam ir kāds no iepriekš minētiem simptomiem, jākonsultējas ar ārstu un jāapsver citi iemesli.

Par bērna zobiņu šķilšanās sākumu var liecināt tādi simptomi kā:

• piepampušas, apsārtušas smaganas. Dažreiz pirms zoba izšķilšanās uz smaganas parādās neliels pūslītis – šķilšanās cista. Tā var būt sarkanā vai zilgani sarkanā krāsā, zobiņam izšķiļoties pazūd pati un nav nepieciešama nekāda ārstēšana; 
• izteikta siekalu veidošanās;
• izteiktās siekalošanās dēļ kairināta āda un izsitumi ap muti;
• vēlme visu bāzt mutē  un košļāt;
• nemiers, raudulīgums;
• neliela temperatūras paaugstināšanās, lielākoties līdz 38˚C zoba šķilšanās dienā. Ja temperatūra ir virs 38˚C vai saglabājas vairākas dienas, jāmeklē cits  iemesls;
• ēstgribas trūkums - neattiecas uz pienu vai maisījumu, bet uz cietiem pārtikas produktiem;
• miega traucējumi. Svarīgi atcerēties, ka var būt daudz dažādu citu iemeslu, kāpēc bērnam ir traucēts miegs.  Mazulis naktī var būt ļoti nemierīgs nepiemērota režīma dēļ, apgūstot jaunas iemaņas,  pēc pārmēru aktīvas dienas,  ja guļamistabā ir pārāk karsts. Ja iemesls ir zobi, tad bērniņš būs nemierīgs gan naktī, gan dienas laikā;
• iespējami ļoti neizteikti, caurspīdīgi izdalījumi  no deguna un nedaudz šķidrāka vēdera izeja. 

Kā atvieglot mazuļa diskomfortu?

Foto: Freepik.com/ cookie_studio

• Samīļošana – bērnam ir svarīgs jūsu emocionālais atbalsts.  Mazulim dažreiz vislabāk var palīdzēt glāsti, pieskārieni, biežāka pielikšana pie krūts.
• Smaganu masāža ar pirkstu, speciālu silikona birstīti vai mitru un atdzesētu drāniņu.
• Zobu riņķīši  un dažādas košļājamās mantiņas, ko var iepriekš  atdzesēt ledusskapī. Tas palīdzēs mazulim mazināt diskomfortu.  Jāpārliecinās, ka košļājamā mantiņa nesatur sīkas detaļas un nerada aizrīšanās risku.
• Lielākam bērniņam, kas jau māk košļāt, var piedāvāt atdzesētus pārtikas produktus.
• Ja bērnam ir izteikta siekalošanās, regulāri jānoslauka āda ap muti. Ja rodas kairinājums, var lietot nomierinošu krēmu.
• Dažkārt, ja bērnam ir ļoti izteikts diskomforts, var pielietot bezrecepšu pretsāpju un pretdrudža līdzekļus sīrupā vai svecīšu veidā, to iepriekš  saskaņojot ar pediatru vai ģimenes ārstu.

Ko nedrīkst darīt?

• Smaganu gēli. Pieejami daudz un dažādi bezrecepšu līdzekļi, kas mazulim varot līdzēt zobu šķilšanās laikā. Maziem bērniem kategoriski neiesaka lietot lokālas iedarbības anestezējošus gēlus.  Šo medikamentu darbība ir ļoti īslaicīga, jo tie ātri noskalojas un  efekts ilgst tikai dažas minūtes.  Šo gēlu sastāvā esošās anestezējošās vielas - benzokaīns un lidokaīns norīšanas gadījumā var izsaukt retus, bet ļoti nopietnus stāvokļus tādus kā methemoglobinēmiju  (traucēts skābekļa transports asinīs), kā arī sirds ritma traucējumus, vemšanu u. c.  Savukārt augu izcelsmes un homeopātiskiem gēliem, tabletēm un svecītēm nav pierādīta efektivitāte.
• Dzintara krelles. Lielu popularitāti vecāku vidū piena zobu šķilšanās laikā guvis tāds aksesuārs kā dzintara krelles. Tādus aksesuārus nav ieteicams lietot, jo tie var radīt smakšanas un aizrīšanās risku. Turklāt, nav nekāda zinātniskā pamatojuma, ka dzintara krellēm piemīt atsāpinošs efekts.

Raksta avots: www.arsts.lv