Raksta autori: Līga Berķe, bērnu pneimonoloģe; Marta Celmiņa, Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste, pediatre

Miegs ir viens no enerģijas avotiem nākamajai dienai. Tas ir laiks, kad ķermenis aug, organisms atpūšas un atjaunojas, kā arī tiek izvadīti vielmaiņas gala produkti. Kvalitatīvs miegs ir būtisks faktors smadzeņu attīstībai. Tomēr, ja miegs ir traucēts vai nekvalitatīvs, atpūtas vietā organisms turpina intensīvi strādāt un tērēt enerģijas resursus, cenšoties nodrošināt adekvātu gāzu apmaiņu. Šādu situāciju novēro bērniem biežākā elpošanas traucējuma laikā miegā – obstruktīvas miega apnojas gadījumā (OMA).

Par bērnu elpošanas traucējumiem miegā Eiropā vairāk runā pēdējo 20 gadu laikā. Pēdējos gados uzlabojusies gan OMA diagnostika, gan ārstēšanas iespējas, tomēr joprojām neatsverama loma ir šo traucējumu agrīnai atpazīšanai. Laikus tos atklājot, ir iespējams palīdzēt bērnam pilnvērtīgāk augt, attīstīties un uzlabot gan bērna, gan vecāku dzīves kvalitāti.

Kas ir OMA, un kā tā rodas?

OMA ir elpošanas traucējumi naktī. “Obstructio” latīņu valodā nozīmē “nosprostojums”, bet “apnoe” sengrieķu valodā apzīmē “bez elpas”. Tas ir biežākais elpošanas traucējums miegā gan pieaugušajiem, gan bērniem. OMA sastopama līdz 6% bērnu.

Guļot augšējo elpceļu muskulatūra atslābst. Ja to papildus kaut kas nosprosto vai saspiež (piemēram, adenoīdi no iekšpuses vai taukaudi no ārpuses), tad elpceļi saplok, un epizodiski var novērot īslaicīgu elpošanas apstāšanos. Tas nozīmē, ka organismam netiek piegādāts nepieciešamais skābeklis (O2) un/vai netiek izvadīta organisma procesos saražotā ogļskābā gāze (CO2). Lai to kompensētu, naktī atpūtai paredzētajā laikā organisms smagi strādā, jo cenšas uzturēt atvērtus elpceļus, tērējot savus enerģijas resursus. Šajā mirklī smadzenes parasti mēģina pamodināt cilvēku, lai viņš nenosmaktu. Bieži šo pamošanos cilvēks pats nemana, bet tā izjauc miega arhitektūru – cilvēks tiek izsviests no dziļā miega, kas nepieciešams kvalitatīvai ķermeņa un prāta funkcionēšanai. Ja šādu mikropamošanos ir daudz, tad, lai gan it kā ir gulēts pietiekams skaits stundu, miegs ir nekvalitatīvs un nedod atpūtas izjūtu.

Kā OMA izpaužas bērniem?

Bērna vecumā apnoju var izraisīt dažādi faktori – un tie var kombinēties.

1. Palielināti adenoīdi un/vai kakla mandeles. Šis ir biežākais OMA iemesls pirmsskolas vecuma bērniem. Adenoīdi vai kakla mandeles var būt tik lieli, ka elpošana ir apgrūtināta ne tikai naktī, bet arī dienā. Tādā gadījumā bērns gandrīz visu laiku elpo caur muti un elpošana caur degunu var būt šņākuļojoša (arī tad, kad nav iesnu). Bērns it kā runā caur degunu. Dažkārt šīs problēmas jau ir tik ieilgušas, ka izmainās galvaskausa kaulu attiecība, jo mute nav paredzēta elpošanai. Tādā gadījumā seja kļūst garāka, apakšžoklis mazāks, parādās tumšāki loki zem acīm, un skatiens var būt truls, neieinteresēts.

2. Palielināts svars. Mūsdienās virssvars ir strauji pieaudzis (un diemžēl turpina pieaugt!) arī bērniem dažādā vecumā. Miega laikā ne tikai samazinās muskulatūras tonuss, bet taukaudi kaklā spiež uz elpceļiem, tos saplacinot no ārpuses. Tajā pašā laikā palielinātais tauku daudzums vēderā un ap vēdera orgāniem spiež uz augšu, samazinot plaušu tilpumu un traucējot elpošanu.

3. Izmainīta sejas skeleta uzbūve. Tas nozīmē, ka elpceļi var būt veidoti nedaudz citādi, un tas var traucēt gaisa plūsmu. Tas raksturīgs dažādām ģenētiskām slimībām – piemēram, 21. hromosomas trisomijai (Dauna sindromam), Prādera-Villija un kraniosinostozes sindromiem (piemēram, Pjēra Robēna un Trečera-Kolinsa sindromam). Arī zīdaiņa vecumā galvenais OMA iemesls ir mazs žoklis.

4. Samazināts muskulatūras tonuss. Laika gaitā muskuļi, tajā skaitā elpošanas muskuļi, pavājinās, tāpēc palielinās elpošanas traucējumu risks miegā.

Kad jādomā par OMA bērnam?

Gan bērni, gan pieaugušie ar OMA mēdz krākt, tomēr jāņem vērā, ka bērns nav pieauguša cilvēka miniatūra, un simptomi bieži atšķiras. Tipisks pieaugušais ar miega apnoju ir vīrietis labākajos gados ar virssvaru, kurš nevar koncentrēties darbā miegainības dēļ, guļot skaļi krāc un riskē aizmigt pie auto stūres. Tipisks bērns ar miega apnoju ir bērns ar “adenoīdu seju” (no latīņu valodas – facies adenoidea): seja ir iegarena, mute bieži ir pavērta, zem acīm zili loki, bieži dzirdama šņākuļojoša elpošana caur degunu (arī tad, ja nav iesnu), kā arī bērns runā caur degunu. Vecāki visbiežāk pamana, ka bērns skaļi krāc vai pāris sekundes neelpo. Tomēr obstruktīva miega apnoja nav tikai krākšana miegā – tai raksturīgi arī dažādi dienas simptomi.

OMA simptomi miega laikā:

• skaļa krākšana; jāatceras, ka ne visiem bērniem, kas krāc, ir OMA, un otrādi – ne visi bērni, kam ir OMA, krāc;
• atkārtota elpas aizture, kam bieži seko skaļa ieelpa;
• nemierīgs, saraustīts miegs (savandīti palagi, bērns sūdzas, ka naktī slikti gulējis);
• elpošana caur muti;
• gulēšana neparastā pozā – bieži vien ar atliektu galvu; šādā veidā organisms pats mēģina atbrīvot elpceļus, lai varētu normāli paelpot;
• nakts enurēze – nespēja izgulēt nakti sausam vecumā, kad to jau vajadzētu mācēt, vai arī pēc tam, kad bērns to jau bija iemācījies;
• parasomnija – piemēram, nakts bailes, runāšana un staigāšana naktī – OMA šīs sūdzības var pastiprināt.

OMA simptomi dienas laikā:

• elpošana caur muti arī dienas laikā, šņākuļojoša elpošana caur degunu (tad, kad nav iesnu), runāšana caur degunu;
• uzvedības traucējumi, ko bieži var sajaukt ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu; tas it īpaši raksturīgs mazākiem bērniem – viņiem miegainības vietā raksturīgāka ir hiperaktivitāte, pretēji pieaugušajiem;
• miegainība dienas laikā – īpaši tādā vecumā, kad jau vairs nevajadzētu gulēt diendusu; sliktas miega kvalitātes dēļ bērns var būt noguris, miegains, iespējams, pasliktinās sekmes, vai skolotājs sūdzas, ka bērns ir slinks un neseko līdzi stundām;
• aizkavēta augšana, grūtības pieņemties svarā- smagākos gadījumos ēšana ir darbs, un ēšanas laikā bērns elpo spēcīgāk. Ja elpceļi ir kaut vai daļēji nosprostoti, tas procesu apgrūtina.

OMA simptomi zīdaiņa vecumā:

Krākšana šajā vecumā nav raksturīga, bet daži simptomi var radīt aizdomas, ka bērnam ir apgrūtināta elpošana:

• slikti zīž, apgrūtināta ēšana, kā rezultātā mazulis slikti pieņemas svarā;
• krākuļojoša elpošana;
• elpošanas apstāšanās, zilēšana;
• galvas atmešana uz aizmuguri, izlocīšanās (tādā veidā mēģina atrast ērtāko pozu, lai atbrīvotu elpceļus);
• svīšana.

Kas notiek, ja OMA neārstē?

OMA nav tikai krākšana, kas traucē apkārtējos. Tā ir nopietna un vērā ņemama slimība, kas pasliktina dzīves kvalitāti.

Īsā laika periodā (piemēram, ja ir iesnas, angīna vai kāda cita akūta augšējo elpceļu slimība) OMA neko sliktu nenodarīs. Tomēr, ja elpošana miegā tiek traucēta ilgstoši, bērns var justies slikti un nespēt sekot līdzi notiekošajam. Tas var negatīvi ietekmēt uzvedību, garastāvokli un mācīšanos. Dažiem elpošanas traucējumu dēļ aizkavējas augšana vai palielinās svars. Ilgākā laika periodā – tas biežāk raksturīgi pieaugušajiem – OMA palielina diabēta, hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena) un sirds slimību risku.

Kā uzzināt, vai bērnam ir OMA?

Pastāsti savam ģimenes ārstam, pediatram, ausu-kakla-deguna ārstam (LOR) vai pneimonologam par simptomiem! Ja iespējams, nofilmē, kā bērns guļ, krāc. Šī informācija ļoti palīdzēs objektīvi novērtēt situāciju.

Lai precīzāk izvērtētu elpošanu naktī, iespējams, bērnu nosūtīs uz miega izmeklējumu (poligrāfiju vai polisomnogrāfiju; 2. attēls). Šo izmeklējumu veic naktī miega centrā – gulošam bērnam ar speciāliem sensoriem tiek noteikts skābekļa, ogļskābās gāzes līmenis asinīs, elpošana, sirdsdarbība un dažkārt arī tiek veikta elektroencefalogramma miega fāzu noteikšanai.

Kā ārstē OMA?

Salīdzinot ar pieaugušajiem, bērniem apnojas iemesli un ārstēšana ir atšķirīga. Nereti izārstēšanas laikā vecāki pamana, ka bērns ir kļuvis priecīgāks, mierīgāks, labāk seko līdzi notikumiem, kā arī viņam veiksmīgāk attīstās runa un jaunas spējas. Vissvarīgākais ir saprast, kas tieši veicina elpošanas traucējumus miegā. Bieži vien tie ir vairāki faktori vienlaicīgi, tāpēc, iespējams, var tik izmantotas vairākas ārstēšanas metodes.

• Adenotomija un/vai tonsillotomija – adenoīdu un/vai kakla mandeļu samazināšana. Šis ir viens no visbiežāk lietotajiem ārstēšanas veidiem bērniem. Jāņem vērā – ja elpceļu nosprostojumu rada vēl arī citi faktori (piemēram, palielināts svars, sakodiena problēmas, deguna gļotādas tūska alerģijas dēļ), tad tikai ar šo metodi OMA pilnībā var netikt izārstēta.
• Svara korekcija, ievērojot sabalansētu uzturu un piemērotu fizisko slodzi. Ja bērnam ir vieglas pakāpes apnoja, tad svara samazināšana ir pirmā un vienīgā ārstēšana. Liekā svara gadījumā citi ārstēšanās veidi var būt neveiksmīgi: bērniem ar lieko svaru adenotomija un tonsillotomija palīdz mazāk nekā 50% gadījumu, bet ar normālu svaru – vairāk nekā 70% gadījumu. Lai novērtētu svara samazināšanas sekmīgumu, vismaz reizi pusgadā pie pediatra vai ģimenes ārsta jākontrolē svars, augums un ķermeņa masas indekss, tos novērtējot pēc dzimumam un vecumam atbilstošām attīstības līknēm. Jāatceras, ka veselīgs dzīvesveids sākas ģimenē un problēmas risināšanā liela loma ir vecākiem un ģimenei!
• Citu augšējo elpceļu nosprostojuma iemeslu ārstēšana – piemēram, alerģijas un deguna polipi.
• Sakodiena problēmu novēršana – to nosaka un veic ortodonts. Dažkārt, uzlabojot sakodienu, paplašinās elpceļi, un tas atvieglo elpošanu naktī.
• Miofunkcionālā terapija palīdz attīstīt lūpu, mēles, vaigu un sejas muskulatūru. Dažkārt pat pēc operācijas bērns turpina elpot caur muti, un tieši ar miofunkcionālo terapiju ir iespējams to novērst, samazinot turpmākos OMA simptomus.
• Neinvazīvā ventilācija ir elpošanas atbalsts ar speciālu ierīci. Parasti bērns elpo pats, bet ierīce tikai palīdz, caur masku maigi pūšot gaisu elpceļos un neļaujot tiem saplakt. Tādu lieto, ja OMA ir vidēji smaga vai smaga un ja citas ārstēšanas metodes nedod vēlamo efektu.

Kad vajadzētu meklēt ārsta palīdzību?

Obstruktīva miega apnoja ir ne vienmēr pamanīts, bet samērā bieži sastopams bērnu miega problēmu iemesls. Pastāsti savam ģimenes ārstam vai pediatram, ja novēro kādu no šīm pazīmēm:

• krākšana,
• skaļa vai smaga elpošana,
• elpas aiztures ar skaļu ieelpu pēc tam,
• bērns guļ neparastā pozā (piemēram, ar atmestu galvu),
• palielināts svars,
• nemierīgs miegs,
• bērns no rīta nejūtas atpūties,
• bērnam no rīta ir grūti pamosties,
• no rīta ir sausa mute,
• bērns ir hiperaktīvs,
• sliktas sekmes; skolotājs sūdzas, ka bērns stundās ir miegains vai aizmieg,
• arteriālā hipertensija.

Raksta avots: Arsts.lv