Kamēr esam veseli, par sirds un arī citu iekšējo orgānu funkcionēšanu aizdomājamies reti. Situācija krasi mainās, kad saslimstam paši vai kāds tuvinieks.

AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Pļavnieki" kardeoloģe Marina Ļuļe nosauc sešus faktorus, kas būtiski palielina infarkta un insulta riskus.

Stress un mazkustīgs dzīvesveids mūsdienās ir sekas tam, ka arvien vairāk sirds saslimšanas gadījumu tiek konstatēts arī gados jauniem cilvēkiem.

Balstoties uz datiem par slimības izplatību Eiropā, tiek lēsts, ka ģimenes hiperholesterinēmija Latvijā varētu skart 7000 līdz 10 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa nav apzināti un nav uzsākuši atbilstošu ārstēšanos.

Tikai puse no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka rūpējas par savas sirds veselību. Turklāt tie, kam sirds veselība ir svarīga, visbiežāk sāk par to domāt tikai no 30 vai pat biežāk no 40 gadu vecuma.

Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās nodaļas vadītāja kardioloģe Iveta Mintāle piedāvā TOP 5 produktus, kuriem ir pamatota un zinātniski pierādīta efektivitāte sirds veselības uzlabošanā.

Ir pamats uzskatīt, ka pulmonālās arteriālās hipertensijas (PAH) pacientiem ir ļoti ierobežotas iespējas izpildīt fiziskas aktivitātes, tomēr, lai uzlabotu pašsajūtu, PAH pacientiem ir nepieciešami piemēroti fiziskie vingrinājumi.

Sirds mazspēja ir aktuāla problēma arī mūsu valstī, un tiek lēsts, ka vecuma grupā līdz 65 gadu vecumam to sastop aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75-85 gadu vecumā - jau 7%.

Ir gadījumi, kad simptomi liecina par ko daudz nopietnāku. Kas ir šī apgalvojuma pamatā? Atbilde rodama Indras (38 g.) dzīves stāstā.

Mīlēt savu sirdi un rūpēties par to nemaz nav tik grūti, ja vien ikdienā atceramies vienkāršus pamatprincipus - pietiekami daudz kustību, svaigs gaiss, pēc iespējas mazāk stresa, kā arī enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem atbilstošs uzturs.