Raksta autors: Kārlis Trušinskis, invazīvais kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents

Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā – uz 100 000 iedzīvotāju priekšlaicīgi no dzīves aiziet 215 sievietes un 501 vīrietis. Tas attiecīgi divas un trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ir secināts, ka vismaz katru otro no šīm pāragrajām nāvēm varētu novērst, vēl vairāk uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem un iedzīvotājiem saņemot savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.

Ļoti pozitīvi, ka Veselības ministrija ir sākusi īstenot reformas un nodrošinājusi arī lielāku finansējumu veselības aprūpei dažādos tās aspektos – pakalpojumu pieejamībai, mūsdienīgai terapijai, mediķu atalgojumam. Lai gan tas ir nozīmīgs pamats tādu Latvijas sabiedrības veselības rādītāju kā dzīvildze un veselīgi nodzīvoti mūža gadi uzlabošanai, būsim godīgi – vēl ir nepieciešams ļoti intensīvs ierēdņu, politiķu, speciālistu, arī profesionālo un pacientu organizāciju kopdarbs daudzu gadu garumā, lai sasniegtu jūtamus pārmaiņu rezultātus. Veselības aprūpē jūs nevarat šodien ieguldīt un jau rīt gaidīt rezultātu. Pacietīgs darbs un kontinuitāte veselības aprūpes politikā ir galvenais.

Viena no veselības aprūpes prioritārajām jomām, kā to nosaka Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, ir sirds un asinsvadu slimības. Tas ir pamatoti, jo sirds un asinsvadu slimības ir Latvijas iedzīvotāju visizplatītākais nāves cēlonis – 2014. gadā tas bija iemesls 64% no visiem sieviešu un 49% no visiem vīriešu nāves gadījumiem. Arī nozīmīgākie novēršamās mirstības cēloņi Latvijā ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām – to kopējais īpatsvars pārsniedz 70%. Kardiovaskulāro slimību prioritāti apstiprina arī piešķirtais finansējums, kas ir būtisks pamats novēršamās nāves gadījumu skaita mazināšanai.

Viens aspekts, kuru, rūpējoties par sabiedrības veselības uzlabošanu, tomēr nepietiekami ņem vērā, ir dažādu slimību savstarpējā, bieži vien ciešā saikne. Daudzi sirds un asinsvadu slimību pacienti, nonākot pie ārstiem, jau ir ar ārkārtīgi smagu, citu slimību izraisītu komplikāciju nastu. Veselības politikas veidotājus šim aspektam aicinu turpmāk pievērst pastiprinātu uzmanību. Proti, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu un samazinātu izmaksas, ļoti nopietni ir jāpievēršas citu saistītu slimību, piemēram, cukura diabēta, savlaicīgai un mūsdienīgai ārstēšanai. Un otrādāk. Var ļoti moderni un efektīvi ārstēt diabētu, HIV, vēzi un uzlabot šo pacientu prognozi, bet invalidizējošās un nāvejošās komplikācijas diemžēl arī šiem pacientiem visbiežāk būs saistītas ar sirds un asinsvadu sistēmu.

Cukura diabēta pacientiem ir trīs reizes lielāks kardiovaskulārās nāves risks, 6,7 reizes lielāks insulta risks un astoņas reizes lielāks infarkta risks. Mana pieredze rāda, ka, diagnosticējot diabētu, gandrīz pusei pacientu jau ir sirds un asinsvadu slimības, tāpēc ļoti svarīgi kardiovaskulāro komplikāciju riskus mazināt jau prediabēta stadijā. Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka diabēts ir kardiovaskulāra slimība. Neārstējot vai neārstējot efektīvi un mūsdienīgi, diabēta pacientiem attīstās ļoti nopietnas sirds un asinsvadu slimību komplikācijas, kas visbiežāk ir arī diabēta pacientu nāves iemesls. Jāņem vērā, ka diabēta pacientu skaits gan Latvijā, gan Eiropā aug, mūsu valstī tas drīzumā veidos ap 5% no visiem iedzīvotājiem.

Kopsakarība – viena slikti ārstēta slimība izraisa ārkārtīgi smagas ar citām diagnozēm saistītas komplikācijas – veselības politikas veidošanā ir noteikti jāņem vērā. Efektīvi plānojot veselības aprūpes līdzekļu izmantošanu, mēs sasniegsim izvirzītos mērķus pāragras mirstības novēršanā un Latvijas iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanā. Rūpējoties par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu, es aicinu veselības politikas veidotājus pievērst nopietnu uzmanību arī citām cieši saistītām nopietnām slimībām, ieguldot valsts budžeta līdzekļus savlaicīgas, mūsdienīgas un efektīvas ārstēšanas nodrošināšanā. Viss ir saistīts!