Otrā tipa cukura diabēts var piezagties klusi un nemanāmi, tādēļ diemžēl tas tiek konstatēts arī cilvēkiem, kas jūtas labi un par veselību nesūdzas. Kā pārbaudīt sevi un kā sadzīvot ar šo slimību, ja tāda ir konstatēta?

Viens no diabēta saslimšanas veidiem, par ko sabiedrībā runā salīdzinoši maz, ir gestācijas jeb tā sauktais grūtnieču diabēts. Gestācijas diabētam ir cieša saistība arī ar 2. tipa cukura diabēta attīstību. Abām diabēta formām ir raksturīgi līdzīgi riska faktori un attīstību noteicošie gēni.

Pastāv maldīgs uzskats, ka koronārā sirds slimība biežāk skar vīriešus. Šī uzskata dēļ sievietes mazāk pievērš uzmanību sirds veselībai un retāk apmeklē kardiologu, riskējot saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Patiesībā sirds un asinsvadu slimības, tai skaitā miokarda infarkts, ir galvenais nāves cēlonis pasaulē.

Par sirds trokšņiem sauc atipiskas skaņas, kuras rada asins plūsma caur sirds vārstuļiem vai sirds asinsvados. Veselam cilvēkam, izklausot sirdsdarbību, parasti ir dzirdami tikai divi sirds toņi (sirds vārstuļiem atveroties un aizveroties), savukārt papildu trokšņi var liecināt par nopietnu saslimšanu. 

Veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību ziedot asinis, 14. jūnijā tika atzīmēta Pasaules asins donoru diena. Lai arī oficiāli asins donoru dienu atzīmē kopš 2004. gada, saknes asins pārliešanai ir meklējamas daudz senāk – 17. gadsimtā, kad franču ārsts Žans Batista Denī izlēma pacientu ārstēt ar teļa asins pārliešanu.

Dzīvot, kamēr jūs apstādina paša ķermenis, ir bieži dzirdēts teiciens. Pēkšņi un pārsteidzoši, taču arvien biežāk gados jauni cilvēki sastopas ar sirds veselības problēmām un nereti ceļā uz slimnīcu tiek diagnosticēts infarkts. Arī Gata pieredzes stāsts sākās pavisam nevainīgi – ar sliktu pašsajūtu.

Lai asinis varētu veikt savas galvenās funkcijas – piegādāt organismam skābekli un barības vielas – asins serumam un sarkanajiem asins ķermenīšiem jābūt optimālā attiecībā. Asinīm sabiezējot, šo organismam nepieciešamo vielu piegāde tiek traucēta, tādējādi izraisot barības vielu deficītu un palielinot kaitīgo vielu koncentrāciju asinīs.

 Sirds un asinsvadu slimības ir tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, paaugstināts asinsspiediens ir normāla parādība, sasniedzot konkrētu vecumu – šie ir tikai daži no mītiem par sirds veselību. Lai gan sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls kā pasaulē un Eiropā, tā arī Latvijā, vēl aizvien lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kas ierosina sirds kaites.

Lai gan sirds veselība nav pašsaprotama un par to jārūpējas ik dienu, liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien neapzinās visus riska faktorus, kas ietekmē sirds veselību. Gan kardiologi, gan farmaceiti norāda, ka daudzus no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem var novērst, izmainot dzīvesveidu vai ievērojot ārsta ieteikumus.

Cilvēka sirds ir patiesi nenogurdināms orgāns. Diennaktī tā saraujas un izplešas 100 000 reižu, nodrošinot asins plūsmu sazarotā sistēmā, kuras kopējais garums ir simts tūkstoši kilometru. Ja visus asinsvadus sasietu kopā, ar tiem pietiktu, lai vismaz divas reizes apjoztu zemeslodi.