Veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību ziedot asinis, 14. jūnijā tika atzīmēta Pasaules asins donoru diena. Lai arī oficiāli asins donoru dienu atzīmē kopš 2004. gada, saknes asins pārliešanai ir meklējamas daudz senāk – 17. gadsimtā, kad franču ārsts Žans Batista Denī izlēma pacientu ārstēt ar teļa asins pārliešanu.

Dzīvot, kamēr jūs apstādina paša ķermenis, ir bieži dzirdēts teiciens. Pēkšņi un pārsteidzoši, taču arvien biežāk gados jauni cilvēki sastopas ar sirds veselības problēmām un nereti ceļā uz slimnīcu tiek diagnosticēts infarkts. Arī Gata pieredzes stāsts sākās pavisam nevainīgi – ar sliktu pašsajūtu.

Lai asinis varētu veikt savas galvenās funkcijas – piegādāt organismam skābekli un barības vielas – asins serumam un sarkanajiem asins ķermenīšiem jābūt optimālā attiecībā. Asinīm sabiezējot, šo organismam nepieciešamo vielu piegāde tiek traucēta, tādējādi izraisot barības vielu deficītu un palielinot kaitīgo vielu koncentrāciju asinīs.

 Sirds un asinsvadu slimības ir tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, paaugstināts asinsspiediens ir normāla parādība, sasniedzot konkrētu vecumu – šie ir tikai daži no mītiem par sirds veselību. Lai gan sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls kā pasaulē un Eiropā, tā arī Latvijā, vēl aizvien lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kas ierosina sirds kaites.

Lai gan sirds veselība nav pašsaprotama un par to jārūpējas ik dienu, liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien neapzinās visus riska faktorus, kas ietekmē sirds veselību. Gan kardiologi, gan farmaceiti norāda, ka daudzus no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem var novērst, izmainot dzīvesveidu vai ievērojot ārsta ieteikumus.

Cilvēka sirds ir patiesi nenogurdināms orgāns. Diennaktī tā saraujas un izplešas 100 000 reižu, nodrošinot asins plūsmu sazarotā sistēmā, kuras kopējais garums ir simts tūkstoši kilometru. Ja visus asinsvadus sasietu kopā, ar tiem pietiktu, lai vismaz divas reizes apjoztu zemeslodi.

Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā – uz 100 000 iedzīvotāju priekšlaicīgi no dzīves aiziet 215 sievietes un 501 vīrietis. Tas attiecīgi divas un trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ir secināts, ka vismaz katru otro no šīm pāragrajām nāvēm varētu novērst, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem.

Sāpes sirdī - šī sajūta var būt ļoti biedējoša un piemeklēt ikvienu no mums. Iemesli šādām sāpēm var būt dažādi. Kā atpazīt bīstamās situācijas un kā savlaicīgi parūpēties par savu veselību, lai no sirds sāpēm izvairītos? Kas ir stenokardija un kā to ārstēt? Skaidro speciālisti.

Sasteigtais dzīves ritms un paaugstināts stresa līmenis mūsdienās ir veicinājis hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena parādīšanos arvien jaunākiem cilvēkiem, turklāt daudzi joprojām neapzinās hipertensijas riskus un to, ka šī saslimšana var norisināties bez būtiskiem un pamanāmiem simptomiem.

Sepse jeb, kā tautā sauc, asins saindēšanās, ir viena no smagākajām cilvēka organisma infekcijas slimībām. Bieži vien sepsi izraisa strauja organisma aizsargspēju novājināšanās, piemēram, pēc smagas traumas vai operācijas.