5 pazīmes, kas var norādīt uz nepietiekamu skābekļa daudzumu asinīs jeb hipoksiju
Hipoksija apzīmē patoloģisku stāvokli, kas iestājas situācijā, kad atsevišķiem orgāniem, audiem vai visam organismam trūkst skābekļa. Dzīvības procesiem nozīmīgās vielas nepietiekamība asinīs, īpaši artērijās, var radīt bīstamas sekas. Tās ir neatgriezeniskas izmaiņas vairākos dzīvībai svarīgos orgānos, tādos kā smadzenēs, centrālajā nervu sistēmā, sirdī, nierēs un aknās. Iestājoties hipoksijai, samazinās imunitāte, pasliktinās smadzeņu darbība un tiek traucēti vielmaiņas procesi. Rezultātā tiek novērota priekšlaicīga novecošana, iekaisuma procesi, šūnu un audu deģenerācija ļaundabīgās formās.
Hipoksija var parādīties pēkšņi vai attīstīties ilgākā laika periodā. Pēc hipoksiskā stāvokļa ilguma izšķir zibenīgu, akūtu, subakūtu, kā arī hronisku hipoksiju. Skābekļa trūkums asinīs var tikt izraisīts dažādu iemeslu dēļ, sākot no smagas astmas lēkmes, līdz pat problēmām ar sirdi vai plaušām. Pazīmes, kas liecina par hipoksiju, var atšķirties. Šeit vari iepazīties ar tām, kuras ir biežāk konstatētas un kuras novērojot būtu ieteicams pievērst uzmanību veselībai.
Ādas krāsas izmaiņas
Sarkanās asins šūnas ir tās, kas nogādā skābekli līdz organisma audiem. Nepietiekams to daudzums asinīs, var radīt arī ādas krāsas izmaiņas. Gadījumos, kad skābekļa līmenis asinīs krasi samazinās, ļoti pamanāma pazīme ir ādas cianoze jeb zilgani sarkanu tumšu laukumu rašanās uz ādas. Pastāv uzskats, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir tumšāka āda, šis hipoksijas simptoms ir pamanāmāks uz lūpām, smaganām, nagiem un ap acīm.
Apjukums
Tas izpaužas kā nespēja skaidri un ātri domāt, dezorientēšanās sajūta un grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus, atcerēties konkrētas lietas, piemēram, iegaumēt iepriekš zināmo laiku un vietu, vai atpazīt cilvēkus. Šāds psihiskais stāvokis, kurā cilvēks nav spējīgs domāt ar viņam ierastā līmeņa skaidrību, var rasties pēkšņi vai attīstīt pakāpeniski laika gaitā. Smagākos gadījumos tā rezultātā var tikt konstatēta garīga atpalicība.
Apjukumu var izraisīt vairāki faktori, tostarp neatbilstošas medikamentu devas, traumas, citas saslimšanas, vides faktori, alkohola un narkotisko vielu lietošana, un tā konstatēšana viennozīmīgi nenozīmē, ka cilvēka organismā ir skābekļa trūkums, bet tā norāda uz šī patoloģiskā stāvokļa iespējamību. Ja novēro sev vai kādam citam parādījušās aprakstītās pazīmes, zini – tās var norādīt uz hipoksiju.
Klepus
Viens no visizplatītākajiem iemesliem, kāpēc rodas hipoksija, ir smagas astmas lēkmes, kuru laikā ir grūti iegūt pietiekamu gaisa daudzumu plaušās, jo elpceļi ir sašaurinājusies. Mēģinot attīrīt plaušas no svešķermeņiem, cilvēks var bieži klepot. Neraugoties uz to, ka šī ir ķermeņa dabiska reakcija, tā var izrādīties bīstama, jo klepošanas laikā tiek izmantots ļoti daudz skābekļa. Rezultātā skābekļa trūkums var kļūt vēl izteiktāks, padarot hipoksijas izpausmes smagākas.
Paātrināta sirdsdarbība un elpošana
Paaugstināts sirdsdarbības ātrums visbiežāk rodas, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, tāpēc, ja tas notiek atpūtas laikā, iespējams, novērotās izmaiņas var norādīt uz hipoksiju. Laikā, kad organisms nesaņem pietiekami daudz skābekļa, sirds, cenšoties apmierināt šūnu vajadzības, palīdz cirkulēt skābekli saturošās asinis visā organismā, līdz ar to sirds ritms kļūst straujāks.
Arī elpošana kļūst ātrāka, kad organisma vajadzības pēc skābekļa netiek apmierinātas, cenšoties kompensēt radušos iztrūkumu. Kamēr normālos apstākļos cilvēki elpo ar ātrumu no 12 līdz 16 reizēm minūtē, šajos gadījumos tās var paaugstināties līdz 24 un pat vēl vairāk reizēm.
Elpas trūkuma lēkmes un izteikts nogurums
Elpas trūkums tiek uzskatīts par vienu no uzskatāmākajiem simptomiem, kas liecina par hipoksiju, turklāt bieži parādās arī kā rezultāts paātrinātai sirdsdarbībai un elpošanai, kas minēta iepriekš. Arī tā bieži tiek konstatēta atpūtas laikā un radusies sajūta var būt tikpat smaga kā pie aizrīšanās.
Elpas trūkuma lēkmes var būt īpaši izteiktas, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, un radīt nevēlēšanos iekļaut tās savā ikdienā turpmāk, izraisot fizisku atpalicību. Tās var sākties arī miega laikā, liekot tev pamosties bez elpas. Dažos gadījumos šādu elpas trūkumu var papildināt sēkšanas un spalgas svilpšanas skaņas.