Kā insulta pacients var sev palīdzēt? 7 ikdienas aktivitātes veselības uzlabošanai

Lielākajai daļai insulta pacientu, atveseļošanās prasa ilgu laiku. Šis process ietver daudzu stundu terapiju, un tās mērķis ir atjaunot gan fiziskos spēkus, gan runas spēju.

Cilvēki, kas ir pārcietuši nopietnu insultu, var zaudēt spēju koordinēt muskuļus un veikt sarežģītas kustības. Viņiem var būt grūtības sadzīviska rakstura ikdienas uzdevumu veikšanā, to skaitā, mazgāšanās, ģērbšanās un ēšanas procesā. Daži, veicot šīs darbības, izjūt nejutīgumu savās ekstremitātēs. Daudziem rodas grūtības ar valodas saprašanu un izmantošanu. Lai gan ne vienmēr ir iespējama pilnīga atveseļošanās pēc insulta, izvēloties piemērotu ārstēšanas plānu, dzīves kvalitāti ir iespējams ievērojami uzlabot. Jāņem vērā, ka insulta radītie bojājumi organismā var būt neatgriezeniski, turklāt pacientam var izpausties arī depresija, kas atbilstoša ārstēšanas plāna izvēli padara jo īpaši nozīmīgu. Ir vērts atcerēties, ka katra insulta slimnieka gadījums ir unikāls, tādēļ, izvēloties cietušajam piemērotu terapijas veidu, būtu jābalstās uz viņam raksturīgiem simptomiem, kopējā veselības stāvokļa un citām varbūtējām saslimšanām. Ģimene un draugi var sniegt būtisku emocionālu atbalstu un palīdzēt indivīdam stiprināt rīcības stratēģijas, kamēr specializēts ārsts varēs noteikt atveseļošanās programmu, iekļaujot konkrētus rīkus un resursus, ko vērts izmēģināt, lai maksimāli uzlabotu indivīda dzīves kvalitāti.

Pēc pārdzīvota insulta cilvēks nereti ir spiests atteikties no saviem iepriekšējiem paradumiem, tostarp darba uzdevumu, rutīnas aktivitāšu veikšanas un neatkarības. Šī iemesla dēļ tam, ka insulta pacienti iesaistās dažādas sociālās aktivitātes, ir būtiska loma viņu veselības saglabāšanā. Plānojot šāda veida aktivitātes, ir vērts apdomāt, kā to regularitāti, tā arī to, kādas neērtības attiecīgo darbību veikšana varētu radīt konkrētajam cilvēkam. Papildus medicīnas un rehabilitācijas centros veiktai terapijai insulta pacienti, izvēloties regulāri veikt noteiktas aktivitātes, var arī paši ievērojami uzlabot savu veselības stāvokli.

1.    Vingrošana, kustības

Vingrošana ir noderīga rehabilitācijai dažādās formās. Kustības rada pozitīvas emocijas, izdaloties endorfīniem jeb vielām, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un samazina sāpju centru ierosināmību. Pat viegla šūpošanās šūpuļkrēslā vai atsevišķu ķermeņa daļu nodarbināšana labvēlīgi ietekmē asinsriti un daudzos gadījumos ļauj pacientiem justies labāk.

2.    Māksla

Smadzenes ir muskulis, un, kad tā valodas centri nedarbojas, tos ir iespējams stimulēt, izmantojot krāsu, tekstūru un kustību. Ja tādas prasmes kā otas turēšana rokās nav iespējama, vērts pārdomāt pieeju mākslai. Arī atsevišķu objektu sakārtošana kolāžās vai rakstos vai zīmējumi ar pirkstiem smiltīs var būt noderīgi un pozitīvā veidā ietekmēt atveseļošanās procesu.

3.    Jaunu lietu mācīšanās

Tev nav obligāti nepieciešama skola vai speciāli kursi, lai paplašinātu zināšanas un gūtu jaunu pieredzi. Vari izvēlēties kādu jaunu hobiju, piemēram, darbošanos dārzā vai putnu vērošanu. Ir ieteicams arī apgūt tādas jaunas iemaņas, kas palīdz attīstīt valodu treniņu, piemēram, zīmju valoda vai rakstu veidošana. Jaunu smadzeņu daļu stimulēšana palīdz uzlabot ķermeņa kustības spēju.

4.    Sensoru sistēmas stimulēšana

Mācīšanās tiek pastiprināta ar dažādu sensoru pieejām, kurās cilvēks dzird, redz un sajūt materiālu vienlaikus. Tas izpaužas, piemēram, dodoties uz siltumnīcu un ieelpojot puķu smaržu, apmeklējot muzeju vai saņemot kakla un plecu masāžu.

5.    Mūzikas klausīšanās

Ritma dzirdēšana spēj uzlabot insulta pacientu attieksmi un apkārtējo lietu uztveri. Mūzikas klausīšanās ir veids, kā iespējams palielināt saskaņotu kustību veikšanas potenciālu un attīstīt līdzsvaru. Izpausties un uzlabot veselības stāvokli var dažādos veidos. Arī vienkārša dziļa elpošana mūzikas ritmā var būt noderīga atveseļošanās procesā. Par valodas prasmēm un mūzikas radīšanu atbild dažādas smadzeņu daļas, tāpēc reizēm cilvēks, kurš cīnās ar nespēju skaidri izteikties, var bez grūtībām dziedāt.

6.    Rakstīšana ierīcēs

Kad rakstīšana ar roku ir apgrūtināta vai neiespējama, un ir traucētas runas spējas, reizēm rakstīt ziņojumus datorā vai planšetdatorā ir vieglāk. Tas ir tāpēc, ka teksta ievadīšana ar klaviatūras palīdzību trenē muskuļu atmiņu un var palīdzēt ar vārdu iegaumēšanu.

7.    Sarežģītāku uzdevumu izpilde

Tādu darbību veikšana kā mozaīku, mīklu risināšana, audio grāmatu klausīšanās vai pat vienkārša darāmo darbu sarakstu veidošana, kas iepriekš nav bieži darīta, izaicina smadzenes darboties neierastos veidos. Šādi iespējams palīdzēt strādāt ar argumentāciju, izpratnes veidošanu un attīstīt problēmu risināšanas iemaņas. Meditācija varētu būt noderīga pēc šādu uzdevumu izpildes.