Otrā tipa jeb dzīves laikā iegūtais cukura diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām pasaulē. Tas mēdz piezagties nemanāmi un neatgriezeniski maina veselību un labsajūtu. Atšķirībā no pirmā tipa cukura diabēta, otrā tipa cukura diabētu bieži ir iespējams novērst paša spēkiem.

29. oktobrī ik gadu atzīmē Pasaules insulta dienu. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienas tiek sniegta palīdzība vairākiem pacientiem, kurus skāris insults. Šādos gadījumos liela nozīme ir ne tikai mediķu operatīvai rīcībai, bet arī tam, cik ātri pacients vai viņa tuvinieki vēršas pēc palīdzības.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12–14 gadiem. 

Otrā tipa cukura diabēts var piezagties klusi un nemanāmi, tādēļ diemžēl tas tiek konstatēts arī cilvēkiem, kas jūtas labi un par veselību nesūdzas. Kā pārbaudīt sevi un kā sadzīvot ar šo slimību, ja tāda ir konstatēta?

Viens no diabēta saslimšanas veidiem, par ko sabiedrībā runā salīdzinoši maz, ir gestācijas jeb tā sauktais grūtnieču diabēts. Gestācijas diabētam ir cieša saistība arī ar 2. tipa cukura diabēta attīstību. Abām diabēta formām ir raksturīgi līdzīgi riska faktori un attīstību noteicošie gēni.

Pastāv maldīgs uzskats, ka koronārā sirds slimība biežāk skar vīriešus. Šī uzskata dēļ sievietes mazāk pievērš uzmanību sirds veselībai un retāk apmeklē kardiologu, riskējot saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Patiesībā sirds un asinsvadu slimības, tai skaitā miokarda infarkts, ir galvenais nāves cēlonis pasaulē.

Par sirds trokšņiem sauc atipiskas skaņas, kuras rada asins plūsma caur sirds vārstuļiem vai sirds asinsvados. Veselam cilvēkam, izklausot sirdsdarbību, parasti ir dzirdami tikai divi sirds toņi (sirds vārstuļiem atveroties un aizveroties), savukārt papildu trokšņi var liecināt par nopietnu saslimšanu. 

Veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību ziedot asinis, 14. jūnijā tika atzīmēta Pasaules asins donoru diena. Lai arī oficiāli asins donoru dienu atzīmē kopš 2004. gada, saknes asins pārliešanai ir meklējamas daudz senāk – 17. gadsimtā, kad franču ārsts Žans Batista Denī izlēma pacientu ārstēt ar teļa asins pārliešanu.

Dzīvot, kamēr jūs apstādina paša ķermenis, ir bieži dzirdēts teiciens. Pēkšņi un pārsteidzoši, taču arvien biežāk gados jauni cilvēki sastopas ar sirds veselības problēmām un nereti ceļā uz slimnīcu tiek diagnosticēts infarkts. Arī Gata pieredzes stāsts sākās pavisam nevainīgi – ar sliktu pašsajūtu.

Lai asinis varētu veikt savas galvenās funkcijas – piegādāt organismam skābekli un barības vielas – asins serumam un sarkanajiem asins ķermenīšiem jābūt optimālā attiecībā. Asinīm sabiezējot, šo organismam nepieciešamo vielu piegāde tiek traucēta, tādējādi izraisot barības vielu deficītu un palielinot kaitīgo vielu koncentrāciju asinīs.