Sepse jeb, kā tautā sauc, asins saindēšanās, ir viena no smagākajām cilvēka organisma infekcijas slimībām. Bieži vien sepsi izraisa strauja organisma aizsargspēju novājināšanās, piemēram, pēc smagas traumas, operācijas, hronisku vielmaiņas un imūnsistēmas traucējumu gadījumā, kā arī jebkuru baktēriju un toksīnu nokļūšana asinīs.

Sepsei raksturīga pēkšņa, smaga un progresējoša slimības forma ar ilgstošu atveseļošanās procesu. Neskatoties uz mūsdienu medicīnas sasniegumiem sepses ārstēšanā, nereti asins saindēšanās beidzas ar letālu iznākumu. Kaut arī lielākam saslimšanas riskam parasti pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī bērni un pensionāri, šī infekcija var attīstīties ikvienam, piemēram, saslimstot ar pneimoniju, urīnceļu iekaisumiem vai pat nelielu grieztu brūču gadījumā. Tāpat par sepses attīstīšanās iemeslu var kalpot arī strutojošs process, piemēram, sastrutojis, iekaisis zobs, tāpēc zobārstiem jāpievērš īpaša uzmanība visu veidu iekaisumu profilaksei un rehabilitācijai.

Sepsi tās agrīnā stadijā var viegli izārstēt ar antibiotiku palīdzību, taču, tā kā šīs infekcijas simptomi ir līdzīgi citām saslimšanām, tad bieži vien tā tiek pārāk vēlu diagnosticēta un līdz ar to ir grūtāk ārstējama. Tāpēc ir svarīgi iemācīties atpazīt sepses pazīmes un jebkura zemāk minētā simptoma gadījumā nekavējoties doties pie ārsta, lai izvairītos no nopietnām, dzīvībai bīstamām sekām.

Drudzis

Drudzis ir tipiskākā pazīme, kas norāda uz asins saindēšanos. Ieilgušas sepses gadījumā tas var būt remitējošs (ar mainīgu temperatūru, kas neatgriežas normas robežās), kā arī viļņveidīgs vai pastāvīgs, kas ir retāk sastopama forma.

Zema temperatūra

Sepses gadījumā ķermeņa temperatūra mēdz būt arī pazemināta, bet tas sastopams retāk. Pazemināta temperatūra var liecināt par nopietnāku sepses formu, tāpēc jābūt uzmanīgam, ja termometra rādījums ir zemāks par 36 °C.

Drebuļi

Drebuļus bieži vien pavada augsta temperatūra, tāpēc, ja tā pēkšņi paaugstinās, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, jo tas var liecināt par saslimšanu ar sepsi. Drudzi un drebuļus ir viegli sajaukt ar citām infekcijām, piemēram, ar gripu, bet jāņem vērā, ka sepses gadījumā parasti izpaužas arī citi šai slimībai raksturīgie simptomi. Jo vairāk simptomu izpaužas vienlaicīgi, jo lielāka varbūtība, ka organisms ir inficējies.

Sāpes vai diskomforts

Sepse izraisa stipras sāpes muskuļos, locītavās, kā arī galvassāpes, kuras pavada izteikts diskomforts, kas saistīts ar organisma pretošanos infekcijai. Parasti šīs sāpes var būt jūtamas vai nu visā ķermenī, vai noteiktos punktos. Slimības saasinājuma gadījumā sāpes var ilgt no divām līdz pat trim dienām.

Zems asinsspiediens

Zems asinsspiediens var būt normāla parādība ar noteikumu, ka cilvēks jūtas labi. Taču reizēm tas var liecināt arī par kādu nopietnu slimību, tāpēc to noteikti nevar ignorēt. Īpaši smagos gadījumos infekcija noved pie dzīvībai bīstama arteriālā spiediena pazemināšanās, kas ir kritiskākā sepses fāze. Tā rezultātā rodas septiskais šoks, kas ātri var novest pie daudzu orgānu, piemēram, plaušu, nieru un aknu darbības apstāšanās, tādējādi izraisot nāvi.

Paātrināta sirdsdarbība

Viens no sepses simptomiem var būt paātrināta sirdsdarbība – 90 vai vairāk sirdspuksti minūtē. Paātrinoties sirdsdarbībai, asinis tiek pumpētas pastiprināti, jo šādā veidā organisms cīnās ar infekciju.

Paātrināta elpošana

Paātrināts elpošanas ritms (vairāk nekā 22 elpas vilcieni minūtē) var liecināt par infekcijas esamību plaušās, kas izraisa skābekļa daudzuma samazināšanos. Visbiežākais sepses izraisītājs ir pneimonija. Taču, pat ja infekcija nav skārusi plaušas, tai progresējot, organismam ir nepieciešams lielāks skābekļa daudzums. Tā rezultātā paātrinās elpošana un var sākt trūkt elpas. Šīs pazīmes var liecināt arī par infarktu, tāpēc noteikti nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Bāla, plankumaina vai mitra āda

Organismam inficējoties, asinis tiek piegādātas dzīvībai svarīgākajiem orgāniem, savukārt mazāk svarīgie orgāni, piemēram, āda tiek mazāk apasiņota, kā rezultātā tā var kļūt bāla, iedzeltena vai pelēcīga, kā arī auksta vai mitra. Var rasties arī neizskaidrojami plankumi vai izsitumi.

Miegainība vai samazināta modrība

Slimības vai vienkārša noguruma laikā ķermenim nepieciešams laiks, lai atpūstos un atjaunotu spēkus. Savukārt, kad asinsspiediens ir zemāks par normu, smadzenēm tiek piegādāts mazāks asiņu daudzums, kas izpaužas noguruma  un samazinātas modrības veidā.

Urinēšanas traucējumi

Urinēšanas traucējumi ir būtisks simptoms, kas var norādīt uz nopietnu slimību. Slimības izraisītā organisma atūdeņošanās var samazināt vēlmi apmeklēt tualeti, kas saistīts ar ēstgribas trūkumu un nepietiekamu šķidruma uzņemšanu sliktās pašsajūtas dēļ. Arī vemšana un caureja veicina organisma dehidratāciju. Tāpēc, ja tiek novērots šis simptoms, par to noteikti ir jāpaziņo ārstam, jo tas var būt saistīts arī ar nopietnāku problēmu, piemēram, asinsvadu bojājumiem, kas, laicīgi nerīkojoties, var beigties letāli.

Slikta dūša, vemšana un caureja

Daudzi sepses simptomi ir līdzīgi gripai vai vīrusam. Nevajadzētu paļauties uz to, ka ārsts zina visu un nekad nekļūdās, jo var gadīties, ka speciālists pat neizskata sepses varbūtību. Tāpēc, ja rodas aizdomas par šo slimību, noteikti vajadzētu to izrunāt ar savu ārstu.