Paaugstināts holesterīna līmenis un asinsspiediens ir būtiski sirds slimību riska faktori, kas nereti tiek atstāti bez ievērības. Vairumā gadījumu tie netiek laikus diagnosticēti, un sabiedrībā arvien pastāv virkne dažādu mītu, kas kavē savlaicīgas veselības pārbaudes un nepieciešamos uzlabojumus. Kādi ir izplatītākie mīti par holesterīnu un kāpēc to dēvē par „kluso slepkavu”, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

„Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis Latvijā, turklāt pēdējo gadu laikā šīs saslimšanas skar arvien jaunākus cilvēkus. Lielu daļu šo gadījumu varētu novērst, laikus pievēršot uzmanību profilaksei. Holesterīns ir ievērojams riska faktors, kas veicina kardiovaskulāro slimību attīstību – izgulsnējoties asinsvados, tas var veicināt trombu veidošanos, perifēro asinsvadu saslimšana, izraisīt sirds išēmisko slimību jeb koronāro sirds slimību, miokarda infarktu un insultu. Ne velti to mēdz dēvēt par „kluso slepkavu” – paaugstināts holesterīna līmenis ilgstoši nerada acīmredzamas pazīmes, bet tā sekas var būt letālas. Rūpējoties par veselību, ēdot sabalansētu uzturu un veltot pietiekami daudz laika fiziskajām aktivitātēm, ir iespējams ne vien mazināt šos riskus, bet arī piešķirt savai dzīvei vēl labāku kvalitāti,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

Autors: Shutterstock.com

Kas ir „labais” un „sliktais” holesterīns? 

Holesterīns ir lipīds, viena no taukvielām, kas galvenokārt tiek sintezēta aknās, taču papildus tiek uzņemta arī ar uzturu, lietojot tādus pārtikas produktus kā treknu gaļu, sviestu, olu dzeltenumus un citus dzīvnieku valsts produktus. Holesterīna transportēšana asinsritē notiek ar lipoproteīnu palīdzību, un tos iedala tā sauktajā „labajā” un „sliktajā” holesterīnā.  

„Sliktais” holesterīns – zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH). Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību riskus rada tieši paaugstināts ZBLH līmenis, jo šis holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sieniņām. Tādējādi sašaurinās un nosprostojas asinsvadi, traucējot asinīm apgādāt organismu ar skābekli un barības vielām, kā arī tiek veicināta aterosklerozes plankumu veidošanās artērijās, palielinot sirds un asinsvadu slimību, tostarp insulta un infarkta, risku. 

„Labais” holesterīns – augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH). Savukārt „labais” holesterīns jeb ABLH palīdz atbrīvoties no „sliktā” holesterīna jeb ZBLH, transportējot to no asins šūnām atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts un izvadīts no organisma. Līdzsvars starp „labo” un „slikto” holesterīnu ir kritisks, lai uzturētu optimālu veselību, jo holesterīns organismā pilda arī virkni noderīgu funkciju, tostarp piedalās šūnu uzbūves procesos, hormonu (piemēram, estrogēna un testosterona) un D vitamīna sintēzē, kā arī palīdz ražot žultsskābi un pārstrādāt taukus.  

5 izplatīti mīti par holesterīnu  

• Bažas par holesterīnu ir pārspīlētas. Lai gan holesterīns ir būtisks šūnu funkcionalitātei, tomēr pārlieku augsts tā līmenis laika gaitā var radīt nopietnus veselības riskus un pat apdraudēt dzīvību. Paaugstināts holesterīns ilgstoši var palikt nemanīts, vairāku gadu garumā nogulsnēties uz asinsvadu sieniņām, pamazām arvien vairāk apgrūtinot asins plūsmu, līdz nogulšņu apvalks var pēkšņi plīst, radot trombu un izraisot sirdslēkmi vai insultu. Tāpat paaugstināts holesterīna līmenis saistīts ar virkni citu saslimšanu, piemēram, aterosklerozi, paaugstinātu asinsspiedienu un citām. Bažas par holesterīnu nebūt nav pārspīlētas – tās ir zinātniski pamatotas un aktuālas ikvienam.
• Holesterīns ir tikai vecu cilvēku problēma. Patiesībā paaugstināts holesterīna līmenis nereti novērots arī jauniem cilvēkiem, īpaši, ja ar to bijušas problēmas ģimenes vēsturē, ir augsts asinsspiediens, tiek uzņemts neveselīgs uzturs vai ir kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana – nikotīna negatīvā ietekme tāpat veicina arī holesterīna uzkrāšanos asinsvados. Holesterīna līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt regulāri, vismaz reizi piecos gados, turklāt tam nepieciešams sekot līdzi jau no 20 gadu vecuma.
• Tieviem cilvēkiem nevar būt augsts holesterīna līmenis. Populārs mīts – cilvēkiem ar kalsnu vai normālu miesasbūvi arī holesterīna līmenis ir optimāls. Patiesībā, lai gan liekais svars paaugstina holesterīna līmeni, arī slaidi cilvēki ar ģenētisku noslieci, neveselīgu uzturu vai mazkustīgu dzīvesveidu var cīnīties ar paaugstinātu holesterīna līmeni.  
• Visiem cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīnu jālieto medikamenti. Ne visiem cilvēkiem, kam diagnosticēts paaugstināts holesterīna līmenis organismā, nepieciešams lietot medikamentus. Vairumā gadījumu ārsts sākotnēji rekomendē dzīvesveida maiņu, kas ietver veselīgu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, svara kontrolēšanu un smēķēšanas atmešanu. Medikamenti – statīni – tiek parakstīti tad, ja holesterīna līmenis ir ļoti augsts vai ir papildu riska faktori, piemēram, sirds slimības vai diabēts. Ārstēšanu vienmēr izvēlas individuāli, pamatojoties uz pacienta veselības stāvokli un riska faktoriem.  
• Ja holesterīns ir normāls, nav nepieciešams veikt regulāras pārbaudes. Pat ja holesterīna līmenis atbilst normai, svarīgi veikt regulāras asins analīzes, jo tas var mainīties pat pāris gadu laikā un sākotnēji noritēt bez ārējām izpausmēm. Regulāras pārbaudes ļauj laikus identificēt jebkādas izmaiņas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu potenciālās veselības problēmas. Profilaktiskās pārbaudes ir būtiskas, lai saglabātu veselību ilgtermiņā.  

Autors: Shutterstock.com

Kādam ir jābūt holesterīna līmenim?  

Holesterīna līmeni iespējams noskaidrot, nododot asins analīzes. Tā mērķa jeb optimālie rādītāji katram cilvēkam var atšķirties atkarībā no veselības stāvokļa un individuālajiem riska faktoriem, piemēram, vecuma, dzimuma, ģimenes vēstures un saslimšanu riskiem. Lai noteiktu sev atbilstošās mērķa vērtības, konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu! 

„Lai uzlabotu holesterīna līmeņa rādītājus, nepieciešams mainīt ikdienas ieradumus un uzturu – jau tā vien iespējams samazināt holesterīna līmeni par 10%. Ēdienkartē jāierobežo gaļas, olu, sviesta un citu dzīvnieku tauku patēriņš, bet vairāk jāēd treknas zivis, olīveļļa, rieksti un avokado. Holesterīna izvadīšanu veicina šķiedrvielām bagātie pākšaugi – pupiņas, lēcas un zirņi –, tāpat arī augļi un auzu klijas, jo tās satur pektīnu. Zivis un zivju eļļa, savukārt, satur vērtīgās Omega-3 taukskābes, kas uzlabo asinsvadu elastību, bet augļu, dārzeņu un ogu sastāvā ir fitosteroli, kas palīdz izvadīt holesterīnu,” iesaka farmaceite, atgādinot, ka, lai laikus novērstu potenciālos veselības riskus, nepieciešams regulāri veikt veselības pārbaudes, tostarp asinsspiediena un holesterīna mērījumus.