Pēcdzemdību depresija: Kā to atpazīt, un kā rīkoties?
Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.
Pēcdzemdību depresija nav rakstura trūkums vai vājums. Pēcdzemdību periodā ar depresiju saskaras aptuveni līdz pat 20% jauno māmiņu. Emocionālie traucējumi nereti tiek atstāti bez ievērības, un sievietes nemeklē palīdzību pie speciālista, tādējādi nesaņemot vajadzīgo ārstēšanu.
Kas ir pēcdzemdību depresija?
Pēcdzemdību depresija ir psihiski un uzvedības traucējumi laikā pēc dzemdībām. Uzskata, ka tā ir attīstījusies, ja sievietes emocionālie traucējumi saglabājas ilgāk par divām nedēļām, tomēr tie var parādīties arī vēlāk. Katrai sievietei pēcdzemdību depresija var izpausties individuāli, taču par emocionāliem traucējumiem var liecināt virkne bieži sastopamu simptomu, kam jāpievērš īpaša uzmanība.
Simptomi
Pēcdzemdību depresija sākotnēji var tikt sajaukta ar pēcdzemdību melanholiju, taču pazīmes un simptomi ir intensīvāki un vairāk ilgstoši, un galu galā var traucēt rūpēties par savu bērnu un veikt citus ikdienas uzdevumus. Simptomi parasti attīstās pirmajās pāris nedēļās pēc dzemdībām, bet atsevišķos gadījumos tie var sākties arī agrāk – grūtniecības laikā vai vēlāk – līdz pat gadam pēc mazuļa piedzimšanas.
Depresijas pazīmes un simptomi pēc dzemdībām ir ļoti atšķirīgi, un tie var svārstīties no viegliem līdz smagiem. Tā var būt nomāktība vai smagas garastāvokļa svārstības, pārmērīga raudāšana, grūtības veidot saikni ar savu bērnu, norobežošanās no ģimenes un draugiem. Simptomi var ietvert apetītes zudumu vai – tieši pretēji – ēšanu lielākos apmēros, bezmiegu vai pārāk ilgstošu gulēšanu, lielu nogurumu vai enerģijas zudumu.
Var samazināties interese par aktivitātēm, kuras agrāk sagādāja prieku. Var parādīties aizkaitināmība un dusmas, kā arī bailes par atbilstību mātes lomai. Simptomi ietver arī bezcerību, nevērtības, kauna, vainas vai nepietiekamības sajūtu, samazinātu spēju skaidri domāt, koncentrēties vai pieņemt lēmumus, kā arī nemieru, trauksmi un panikas lēkmes, domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai savam mazulim un pat domas par nāvi vai pašnāvību.
Kā rīkoties?
Ja pēc mazuļa piedzimšanas jūties nomākta, iespējams, tu to nevēlies vai jūties neērti atzīt. Bet, ja tev parādās kādi pēcdzemdību melanholijas vai pēcdzemdību depresijas simptomi, sazinies ar savu ārstu un ieplāno vizīti. Ārsts vislabāk varēs novērtēt simptomus un izstrādāt vislabāko atlabšanas plānu.
Papildus ieteicams arī vingrot un ēst veselīgi, kā arī atrast laiku sev – ļaujot savam partnerim vai citam uzticamam pieaugušajam pieskatīt bērnu uz stundu vai divām.
Cilvēki ar depresiju var neatzīt, ka ir nomākti. Viņi var nezināt par depresijas pazīmēm un simptomiem. Ja tev ir aizdomas, ka jaunajai māmiņai ir pēcdzemdību depresija, negaidi un neceri uz uzlabojumiem, bet palīdzi nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību.
