Augšējo elpceļu saslimšanas rudenī – simptomi, ārstēšana un kad jāvēršas pie ārsta
Rudens ir sezona, kad cilvēki visbiežāk saskaras ar augšējo elpceļu infekcijām. Kā norāda klīnikas “Headline” otolaringoloģe Linda Ozoliņa, visbiežāk tās ir akūtas infekcijas, kas ilgst aptuveni 7–10 dienas. Simptomi parasti ir viegli – neliela temperatūra, iesnas, kakla sāpes un vispārējs nespēks.
Autors: Headline.lv
Ar šādiem simptomiem lielākoties pietiek vērsties pie ģimenes ārsta vai ārstēt mājas apstākļos. Nelielas temperatūras gadījumā var lietot pretsāpju līdzekļus, iesnām – veikt lokālu deguna kopšanu un simptomātisku prettūskas līdzekļu lietošanu, bet kakla sāpēm – antiseptiskās tabletes vai aerosolus.
Taču, ja saaukstēšanās izpaužas smagāk nekā parasti vai simptomi neuzlabojas pēc nedēļas, noteikti ieteicams doties pie otolaringologa. Runājot par degunu un akūtu rinusinusītu, akūts vīrusu izraisīts sinusa iekaisums parasti ilgst apmēram nedēļu, un šajā laikā simptomi pakāpeniski uzlabojas.
Pastāv arī akūts postvīrusu rinusinusīts un akūts bakteriāls rinusinusīts. Postvīrusu rinusinusīts rodas, ja simptomi saglabājas vairāk nekā 10 dienas, nav uzlabojumu vai parādās otrs vilnis pēc šīm dienām. Temperatūra var nebūt izteikta, taču simptomi neuzlabojas, un šī forma parasti neieilgst ilgāk par 12 nedēļām.
Akūts bakteriāls rinusinusīts ir retāks – tikai aptuveni 2% gadījumu. Tā biežākie simptomi ir drudzis 38 °C vai augstāk, vienpusējas sāpes deguna un blakusdobumu rajonā, stipras galvassāpes un progresējoši simptomi, kas neuzlabojas pēc iepriekšējās terapijas. Nereti novērojamas arī laboratoro analīžu izmaiņas.
Ja pieaugušajiem akūtas vīrusu saslimšanas gada laikā parasti rodas 3–5 reizes, bērniem tās notiek daudz biežāk – apmēram 7–10 reizes. Mazāki bērni ir uzņēmīgāki pret akūtām infekcijām, jo viņu anatomiskās struktūras, kā arī fizioloģiskie un bioķīmiskie procesi vēl nav pilnībā attīstījušies un nobrieduši. Svarīgi atcerēties, ka iesnas var veicināt arī ausu saslimšanas.
Autors: Headline.lv
Kā norāda otolaringoloģe Linda Ozoliņa, ja novērojama simptomātika, piemēram, drudzis, stipras sāpes ausī, kas ilgst vairāk nekā divas dienas, vai arī ausu tecēšana, tad jāpievērš lielāka uzmanība. Šādos gadījumos ar lokālu terapiju bieži vien nepietiek un nepieciešama antibakteriāla ārstēšana.
Arī kakla sāpes ir bieži sastopama saslimšanas pazīme. Visbiežāk tās ir pašierobežojošas un izraisa vīrusi – aptuveni 70–90% gadījumu. Parasti tās ilgst 7–10 dienas, bet dažos gadījumos var turpināties līdz divām nedēļām, kas ir pilnīgi normāli.
Tomēr otolaringoloģe min, ka uzmanība jāpievērš, ja saslimšana nepāriet vai simptomi pasliktinās. Šajā gadījumā var novērot drudzi 38–39 °C, grūtības norīt šķidrumu vai ēdienu, bērniem – aktivitātes zudumu un vispārēju vājumu. Vēl viens sarkanais karogs ir elpas trūkums – gan naktī, gan no rītiem, gan guļus vai pat stāvus stāvoklī. Šādos gadījumos noteikti jāvēršas pie LOR ārsta, lai noskaidrotu problēmas cēloni.
Akūts tonsilīts ir viena no biežākajām akūtu kakla sāpju saslimšanām, kuras dēļ pacienti ambulatori vēršas pie LOR speciālista. Tā norit ar jau iepriekš minētajiem simptomiem. Taču dažkārt akūtās saslimšanas var pāriet hroniskās, ja simptomi saglabājas ilgstoši. Piemēram, hroniskās deguna saslimšanas parasti iedala divās grupās – gļotādas un anatomiskajās patoloģijās. Dažkārt novērojamas arī jauktas jeb miksētas formas, kad iesaistītas gan gļotādas, gan anatomiskās struktūras.
Ja dominē anatomiska patoloģija, piemēram, ostiomeatālajā kompleksā, kur savienojas deguna blakusdobumi, var veidoties pastāvīgs bloks, kas traucē deguna blakusdobumu pienācīgu attīrīšanos. Šos gadījumus izvērtē vizītes laikā, bieži izmantojot arī radioloģiskos izmeklējumus. Atkarībā no rezultātiem var tikt piedāvāta ķirurģiska terapija, lai novērstu atkārtotus akūtus uzliesmojumus un pastāvīgus simptomus.
Arī mandeļu saslimšanas dažkārt prasa ķirurģisku risinājumu. Piemēram, ja mandeles iekaist septiņas reizes gadā, piecas reizes divos gados vai trīs reizes trīs gados, tas var būt indikators tonsilektomijai – mandeļu izņemšanai kopā ar kapsulu, kas novērš atkārtotu iekaisumu risku. Protams, katrs gadījums tiek individuāli izvērtēts, un ķirurģisko taktiku ārsts izrunā ar pacientu.
