3 kļūdas, ko jaunie vecāki pieļauj attiecībās pēc bērna piedzimšanas
Attiecību saglabāšana tādā seksuālā intensitātē kā pirms bērna piedzimšanas ir sarežģīts uzdevums. Vai tas maz ir iespējams? Kādas ir tipiskās attiecību veidošanas kļūdas, ko pieļauj jaunā mamma un tētis, vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" rīkotās diskusijas "Pāru seksuālā (ne)kompetence" temata "Sievietes – mammas un vīrieša – tēta seksualitāte" ietvaros stāsta klīniskā psiholoģe un partnerattiecību speciāliste Kristīne Balode.
Ir saprotami, ka, kļūstot par vecākiem, pāris piedzīvo jaunus izaicinājumus. Psiholoģe stāsta: "Ir būtiski uzsvērt, ka, kļūstot par mammu vai tēti, mēs iegūstam vēl vienu dzīves lomu un vēl vienu jomu, kas prasa no mums gan ieinteresētību, gan enerģiju un emocionālu ieguldījumu, līdz ar to izaicina mūsu identitāti aptvert un saprast, kādās kategorijās tagad mēs jūtam sevi kā seksuālu būtni. Vai bērna ienākšana ģimenē ir kaut ko pamainījusi un ietekmējusi? Noteikti ir. Un svarīgi saprast, ka tas paver vēl vienu šķautni, caur ko paskatīties uz savu seksualitāti."
1. Aizmirstam, ka esam partneri. Psiholoģe norāda, ka pirmā un galvenā kļūda, ko jaunie vecāki pieļauj pēc bērna piedzimšanas, ir, ka aizmirst – sākotnēji satikās kā partneri un ar domu, ka vēlas veidot partnerattiecības, nevis laist pasaulē bērnus. Pragmatiskais vairošanās un turpināšanās apsvērums nedominē pār iemeslu, kādēļ cilvēki veido partnerattiecības;
2. Ticam ilūzijai, ka bērns nemainīs attiecības. Kā otru kļūdu speciāliste min vēlēšanos, lai viss attiecībās paliek tā, kā tas ir bijis pirms bērna ienākšanas ģimenē. "Tomēr, arī matemātiski skatoties uz jautājumu, varam secināt, ka divi ir divi, trīs ir trīs, vairāk ir vairāk. Visu, kas mums bijis līdz šim, jāmāk dalīt vairākās daļās. Un ir jāspēj saprast, ko mēs atstājam sev, ar ko mēs dalāmies arī ar bērnu," tā speciāliste.
3. Neticam, ka būsim noguruši. Bērna piedzimšana pāra attiecībās ienes izaicinājumu tikt galā ar pārsteiguma un pat vilšanās izjūtu, ka pirms bērna piedzimšanas mums neienāca prātā, kāda patiesībā būs mūsu dzīve. Cik mēs būsim noguruši, cik jutīsimies aizvainoti, kā mēs vispār apgūsim vecāku lomas, kas izmaina mūsu partnerību.
Jāizvēlas gribēt
Ja pāris ar jaunajiem izaicinājumiem laikus netiks galā, aizmirstoties sadzīves rūpēs un bērnu audzināšanas procesā, agri vai vēlu var gadīties nonākt situācijā, kad pāra savstarpējās seksuālās attiecības ir izsīkušas līdz galējam "negribēšanas" stāvoklim.
Psiholoģe skaidro: "Darbā ar sievietēm ļoti bieži atklājas, ka lielākoties viņām pašām nav priekšstata par to, ka viņu seksuālās vēlmes raksturo reflektīva daba. Kamēr es apzināti neiesaistos seksuālā procesā, pamazām nesāku vispirms fizioloģiski uzbudināties, iekāre kā psiholoģisks pārdzīvojums nav iespējama. Sievietei savu ķermeni vispirms jāprot ievest atslābušā stāvoklī, lai tas nav savilkts un sasprindzis cīņā par izdzīvošanu, un tad pamazām, uzkrājot pozitīvus pārdzīvojumus, pieskārienus, iekāre atveras. Tas nozīmē, ka no sākuma ir jāizvēlas gribēt. Tas ir kā rīta joga, vingrošana vai skriešana. Kurš lec ārā no gultas – jā, es to gribu! Ir lietas, kas patīkamas paliek procesā un pēc tam kļūst par kaut ko tādu, uz ko tiecamies."
Speciāliste norāda, ka seksuāla vēlēšanās nav vienkāršs impulss – tā ir vēlēšanās, kam mēs ļaujamies un tikai tad pamazām gribam. Ja cilvēks neļaujas, viņš var visu dzīvi nodzīvot, tā arī nenojaušot, ka teorētiski varēja gribēt.
Atrast iemeslu mīlēties
No sievietēm, kuras kopdzīvē ar partneri nodzīvojušas ilgākus gadus, var dzirdēt apgalvojumu, ka viņām ir apnikušas seksuālās attiecības tikai tāpēc, ka vīrietis to vēlas. Psiholoģe iedrošina tomēr atrast vēl kādu iemeslu, kādēļ gribēt mīlēties. "Iespējams, partneris tendenciozi ir mans vienīgais iemesls mīlēties, jo ar seksu "ir" jānodarbojas. Šādā gadījumā šis tik baudpilnais process psiholoģiski var kļūt nospiedošs un savā ziņā pat uzbrūkošs, uz ko sieviete reaģē ar zināmu aizsargmehānismu. Ja varu sev atbildēt, ka seksuāla tuvība var būt arī atpūta, tā var būt fiziska, ķermeniska komunikācija, tas ir lieliski. Seksuālā tuvība nav tikai dzimumakts, būtībā mēs runājam par patīkamu pieskārienu. Kurā brīdī cilvēkam ir traucējis patīkams pieskāriens, kurš pamazām kļūst jutekliskāks, erotiskāks un baudāms?"
Speciāliste retoriski vaicā, kāpēc lai sieviete mamma un vīrietis tētis neiekārotu, ja attiecības ir funkcionējošas un tajās abi jūtas lieliski? Seksuālas attiecības ir svarīga attiecību daļa, kur partneri ir īpašā mijiedarbībā, un gan vīrietim, gan sievietei, arī kļūstot par vecākiem, ir jārūpējas par savu erotisko telpu.
