Medicīniskā apaugļošana – efektīva neauglības ārstēšanas metode

Raksta autore: Zane Vītiņa, ginekoloģe reproduktoloģe, "Klīnikas EGV" direktore

Pasaulē dzimuši jau vairāk nekā astoņi miljoni bērnu, kas ieņemti ar IVF/ICSI neauglības ārstēšanas metodi. Viņi ne ar ko neatšķiras no bērniem, kuri ieņemti mīlējoties. Tā ir efektīva medicīniskā apaugļošanas metode, kas mūsdienās vairs pat nav nekas īpašs.

Katrs sestais pāris

Neauglība ir nespēja ieņemt grūtniecību gada laikā heteroseksuālās attiecībās, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi un neizmantojot kontracepciju. Ja sieviete ir vecāka par 35 gadiem un grūtniecība nav iestājusies, viņai pie ginekologa vai ginekologa reproduktologa būtu jāvēršas jau pēc pusgada. Bet neauglība nav spriedums. Tās ārstēšanai izmanto dažādas metodes. Palīdzēt var gandrīz visos gadījumos, taču ne vienmēr mērķis – bērniņš – tiek sasniegts ar sievietes pašas olšūnu, jo viņas folikulu skaits un olšūnu rezerves ir ierobežotas.

Eiropas Cilvēka reprodukcijas un embrioloģijas asociācijas (The European Society of Human Reproduction and Embryology, ESHRE) apkopotā informācija liecina, ka ar auglības traucējumiem saskaras katrs sestais pāris jeb 15% ģimeņu, bet 9% gadījumu tiek noteikta diagnoze – neauglība. Latvijā šādu datu nav, jo nav neauglīgo ģimeņu reģistra.

Ārstējot neauglību, jāņem vērā abu partneru faktori, jo, ja sievietei neiestājas grūtniecība mīlējoties, nevar izslēgt to, ka problēma varētu būt arī vīrietim. ESHRE dati liecina, ka pēdējos 20 gados spermas kvalitātei ir tendence arvien pasliktināties.

Ir būtiski nenokavēt neauglības ārstēšanas uzsākšanu, bet tikpat svarīgi ir nesākt to par agru. Jo, ja ģimene uz konsultāciju atnāk jau pēc pāris mēnešu ilgiem centieniem, raizējoties, kāpēc nav iestājusies grūtniecība, visticamāk, auglību ietekmējošiem faktoriem pievienosies psihosomatiskais.

Auglību ietekmējošie faktori

• Tendence plānot grūtniecību brieduma vecumā pēc karjeras nostabilizēšanās;
• Ekstraģenitālas/ģenitālas saslimšanas;
• Uzturs (pārmērīga sarkanās gaļas, dzīvnieku tauku, piena olbaltumu, balto miltu, cukura lietošana, samazināta ūdens uzņemšana);
• Mazkustīgs dzīvesveids;
• Aptaukošanās/samazināts ķermeņa svars;
• Darba un atpūtas režīma sabalansētība (pilnvērtīgs miegs ir vismaz astoņas stundas);
• Kaitīgi ieradumi (smēķēšana, alkohola, narkotiku, kofeīna lietošana);
• Stress;
• Dzimumdzīve (kontracepcija, partneru skaits);
• Mode (vīriešiem stipri apspīlētas, neelpojoša materiāla apakšbikses pasliktina reproduktīvo funkciju).

Ārstēt pēc būtības

Neauglību ir svarīgi ārstēt pēc būtības, tāpēc katrai ģimenei izvēlas to individuāli piemērotāko metodi, kas tai nepieciešama, lai iestātos grūtniecība. Ir situācijas, kad sievietei nepieciešama tikai elementāra hormonāla disbalansa noregulēšana ovulācijas ierosināšanai, vai vīrietim – antioksidantu lietošana, lai uzlabotu spermas funkciju un kvalitāti. Gadījumos, ja sievietes vai vīrieša dzimumorgānos ir kādas morfoloģiskas izmaiņas, ārstēšana ir operatīva, bet ir situācijas, kad nepieciešama medicīniskā apaugļošana.

Medicīniskās apaugļošanas pamatmetodes

IUI – intrauterīna inseminācija

Neauglības ārstēšanas metode, kad apstrādātu vīrieša spermu ievada sievietes dzemdes dobumā ovulācijas laikā. To veic, ja sievietes olvadu anatomijas (struktūras) vai vīrieša spermas kvalitātes dēļ olšūnas apaugļošana dabīgā ceļā ir neiespējama (spermatozoīdu kustīguma un aktivitātes pazemināšanās dēļ, kā arī spermatozoīdu koncentrācijas līmeņa pazemināšanās rezultātā).

Šī nav īpaši efektīva ārstēšanas metode, jo grūtniecības iestāšanās iespēja ir tikpat augsta kā dabiskā dzimumaktā: pieci līdz 12% veiksmīgi ar vīra spermu, 15% – ar donora spermu, mīlējoties – 8,3%.

Intrauterīno insemināciju pārsvarā izmanto vientuļas sievietes, sievietes homoseksuālās attiecībās, ja ģimene uzstāj, ka pirms nopietnas medicīniskās apaugļošanas grib pamēģināt kaut ko vienkāršāku, vai arī gadījumos, ja spermā nav spermatozoīdu un ģimene izvēlas izmantot donora materiālu.

IVF/ICSI jeb ekstrakorporālā (ārpusķermeņa) apaugļošana (traukā)

Tā ir efektīvāka metode, un tās galvenie pamatposmi ir:

1) olnīcu stimulācija (vidēji 10–12 dienas), izmantojot speciālus hormonālus preparātus. Stimulācija var ilgt septiņas līdz 21 dienas,
2) folikulu augšanas kontrole ar ultrasonogrāfu (USG),
3) folikulu punkcija un olšūnu iegūšana – kad folikuli sasniedz vajadzīgo izmēru, tiek nozīmēts olšūnu nobriešanu stimulējošs preparāts un punkcijas rezultātā paņemtas olšūnas,
4) vienlaikus ar šo procesu notiek spermas nodošana. Vājas spermas kvalitātes gadījumā embriologs spermu sašķidrina un atrod materiālā vislabākos spermatozoīdus, bet, ja spermas kvalitāte ir laba – vienkārši sagatavo materiālu,
5) apaugļošana – olšūnas laboratorijas apstākļos ievieto speciālā vidē un apaugļo ar spermatozoīdu,
6) pēc tam novēro embrija augšanu un dalīšanos. Piektajā līdz sestajā attīstības dienā embrijs izkļūst ārā no apvalciņa ar gatavību ieķerties māmiņas dzemdē,
7) embrija pārnese dzemdes dobumā, kas notiek ļoti emocionālā gaisotnē, skanot liegai mūzikai un abiem partneriem klātesot; procedūra ir tikai mazliet nepatīkama, bet nav sāpīga, tāpēc notiek bez narkozes. Pārnests tiek tikai viens augstas kvalitātes embrijs. Pēc šīs procedūras sievietei nav jāievēro speciāls režīms, viņa var doties mājās vai, ja nepieciešams, arī uz darbu, tikai jāizvairās no lielas fiziskas un emocionālas slodzes,
8) hormonāls atbalsts (progesterona substitūcijas terapija) – labākajā gadījumā medikamenti jālieto līdz piektajai grūtniecības nedēļai, dažkārt līdz devītajai, bet retu reizi – līdz 12. grūtniecības nedēļai,
9) HCG koncentrācijas līmeņa noteikšana asinīs (grūtniecības tests) – to veic jau pēc astoņām līdz 10 dienām, kad embrijs pārnests dzemdes dobumā, lai noteiktu, vai grūtniecība ir vai nav iestājusies.

Medicīniskās apaugļošanas palīgmetodes

• PICSI (preselective intracitoplasmic sperm injection) – viena spermatozoīda injekcija olšūnas citoplazmā (labākās morfoloģijas un kustīguma spermatozoīda atlase turpmākai olšūnas apaugļošanai mikromanipulācijas ceļā);
• Spermatozoīdu iegūšanas metodes pie azoospermijas (vīriešu neauglības ķirurģiska ārstēšana): PESA, TESA (sēklinieku biopsija), Mikro TESA (sēklinieku apvalka atvēršana un saudzīga sēklas kanāliņu rezekcija zem mikroskopa, lai iegūtu spermatozoīdus. Biopsijas vietā neveidojas saistaudi, ir zems komplikāciju risks, par 60% palielināta spermatozoīdu atrade;
• Embriju ģenētiskā izmeklēšana: PGS (preimplantācijas ģenētiskais skrīnings iespējamu hromosomālo anomāliju noteikšanai), PGD (monogēna saslimšana ģimenē);
• Lāzera izmantošana;
• Implantāciju veicinošas vielas izmantošana (ET);
• Vitrifikācija – specifiska dzīvības procesu apstādināšanas metode uz laiku;
• Dzimumšūnu donoru izmantošana.

Kam ārstēšanā izmanto donoru šūnas?

• Olšūnas (svaigas/saldētas). Ja sievietei dzemde ir vesela, bet slimības, operācijas vai citu iemeslu dēļ vairs nav iespējams radīt bērniņu no savas olšūnas – recipientei hormonāli sagatavotā dzemdē tiek ievadīts embrijs;
• Sperma (saldēta). Ja ir neārstējama vīrieša neauglība;
• Vientuļai sievietei;
• Sievietei homoseksuālās attiecībās.

Svarīgi!

• Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 43 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem;
• Dzimumšūnu donorēšana ir anonīma;
• Donora sperma tiek divkārši medicīniski un laboratoriski izmeklēta;
• Visi donori ir ģenētiski pārbaudīti;
• Visiem donoriem ir psihiatra un narkologa slēdziens;
• Visi "Klīnikas EGV" spermas un olšūnu bankas donori ir Latvijas iedzīvotāji.

Metodes, kuras Latvijā nepraktizē

Surogācija

Tā ir ģenētiski sveša embrija iznēsāšana savā ķermenī ar mērķi atdot bērnu vecākiem. Vairums pacientu gribētu paši iznēsāt savu bērniņu, bet ir klīniski gadījumi, kad tas fiziski nav iespējams – ja ir izoperēta dzemde vai ir rekurenti spontānie aborti. Šis ir lauciņš, kurā ginekologi cenšas ko mainīt, bet pagaidām – neveiksmīgi. Galvenie argumenti: ka tas nav ētiski, ka sievietes tādējādi taisīs biznesu.

Triju dzimumšūnu embriju izmantošana

Tā ir metode, kad kādas ģenētiskas saslimšanas gadījumā sievietes olšūnas citoplazmā tiek ievadīta daļa no donores olšūnas citoplazmas ar mērķi mazināt ģenētiskas saslimšanas, kas piemīt potenciālajai mātei, ģenētiskās patoloģijas kopiju skaitu. Tad šo jau divu sieviešu olšūnu apaugļo ar vīrieša spermu un rodas embrijs.

Fakti

• Pirmais bērns, ārstējot vecākus ar IVF/ICSI, nāca pasaulē 1978. gada 25. jūnijā Lielbritānijā – tā ir Luīze Brauna (Louise Brown), nu jau divu bērnu mamma, kura abus bērnus ieņēmusi dabīgā ceļā, mīlējoties.

• Speciālisti, medicīniskās apaugļošanas pamatlicēji – ginekologs Patriks Steptoe (P. Steptoe) un embriologs Roberts Edvardss (R. G. Edwards), kuru darba rezultātā piedzima pirmais "mēģenes bērns", saņēmuši Nobela prēmiju.

• Latvijā pirmie bērni (dvīņi) pēc IVF metodes nāca pasaulē 1997. gadā, pateicoties embrioloģei Dainai Majorei un ginekologam Voldemāram Lejiņam.

• Pasaulē ik gadu veic ap 1000 medicīniskās apaugļošanas procedūru uz vienu miljonu iedzīvotāju.

• IVF/ICSI efektivitāte (veiksmīga grūtniecības iestāšanās) Eiropā ir 33–40%, "Klīnikā EGV" – 56%* pacientēm pēc pirmreizējas medicīniskās apaugļošanas un 73% – vecuma grupā līdz 30 gadiem.

*2018. gada dati

Raksta avots: Žurnāls "Veselības noslēpumi, nr. 42, https://www.vca.lv/veselibas-noslepumi.html