Dzīves ritējumā mainās gan cilvēka organisms, gan ikdienas paradumi. “Gados vecāki pacienti nereti mēdz aizrauties arī ar pašārstēšanos, taču nespēj paredzēt un pat neiedomājas, piemēram, par uztura bagātinātāju un zāļu mijiedarbību. Lai to izprastu, nepieciešama speciālista konsultācija,” sveicot Starptautiskajā Senioru dienā “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina, ka farmaceits kā pieejamākais veselības aprūpes speciālists var būt nozīmīgs padomdevējs un atbalsta persona veselības jautājumos.  

Farmaceite atgādina galvenos senioru veselībai nozīmīgos ieteikumus.  

Seko savai ēdienkartei 

Līdztekus informācijai par zālēm un uztura bagātinātājiem, ko var sniegt farmaceits, jāuzsver, cik svarīga ir pareiza ēdienkarte, kas pielāgota organisma īpatnībām. Teju katram ieteicams uzturā lietot vairāk šķidruma, zupu, dārzeņu buljonu. Lietojot piena produktus, priekšroku vēlams dot tiem, kam ir samazināts tauku saturs, kā arī jāizvairās no saldā krējuma, skābā krējuma, trekna biezpiena lietošanas. Ieteicams ikdienas ēdienkartē iekļaut putras ar žāvētiem augļiem, dārzeņiem. No dzērieniem labāk izvēlēties tējas, vāju kafiju ar pienu, morsus, augļu sulas, noteikti jāsamazina gāzēto dzērienu (ja tādi ir aktuāli) lietošana. Organismam nepieciešami vitamīni un minerālvielas jebkurā vecumā, arī novecojot un jo īpaši, ja tam nākas saskarties ar lielu slodzi, ko izraisa kāda hroniska slimība, saskarsme ar vīrusiem, trauksme un stress. Tādēļ ir svarīgi pārzināt un nodrošināt organisma vajadzības.

Bez vitamīniem un uzturvielām, kas ir īpaši svarīgas, domājot par imunitāti, piemēram, D vitamīna, C vitamīna, selēna, cinka un omega-3, nepieciešams parūpēties arī par citu organismam būtisku uzturvielu uzņemšanu. Turklāt neatkarīgi no tā, vai runa ir par šķiedrvielām, vitamīniem vai minerālvielām, vislabāk tos uzņemt ar pārtikas produktiem. Ja uzturs nav sabalansēts, visticamāk, organismā trūkst D vitamīna, kālija, kalcija un šķiedrvielu. “Ja šķiet, ka organismam ir nepieciešams vairāk, nekā iegūstat no pārtikas, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu par uztura bagātinātājiem, kas būs droši tieši jums. Noteikti informējiet speciālistu par visiem medikamentiem, ko lietojat! Tas ir svarīgi, jo dažām uztura bagātinātāju kombinācijām var būt ietekme uz zāļu iedarbību. Pārliecinošu pierādījumi, ka tieši multivitamīnu lietošana sniedz būtisku labumu veseliem cilvēkiem gados, nav taču farmaceits var piemeklēt tādus, kam ir lielāka D vitamīna vai B12 vitamīna deva, vai arī, orientēties uz kādu citu konkrētu gados vecāka pacienta vajadzību, un tas praktiski noteikti būs vienkāršāk, nekā lietot daudzas dažādas tabletes un kapsulas,” paskaidro farmaceite.  

Autors: Shutterstock.com

Šķiedrvielām ir nozīme 

Ikviens ir dzirdējis par šķiedrvielu pozitīvo nozīmi veselīgā uzturā. Novecojot uzņemt pietiekami daudz šķiedrvielu ir vēl svarīgāk. Tās var palīdzēt izvairīties no insulta, nodrošina regulāru vēdera izeju, var pazemināt holesterīna līmeni un cukura līmeni asinīs. “Šķiedrvielu uzņemšanai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, jo vairums cilvēku tās uzņem nepietiekami. Sievietēm pēc 50 gadu vecuma vajadzētu ieteicams vismaz 21 grams šķiedrvielu dienā, vīriešiem – 30 grami. Optimālu šķiedrvielu daudzumu vienai dienai var iegūt, apēdot 6-8 porcijas pilngraudu vai 8-10 porcijas dārzeņu.” 

Novērtē arī probiotikas  

Šīs draudzīgās baktērijas labvēlīgi ietekmē zarnu traktu, ir viens no imūnsistēmas normālas darbības priekšnoteikumiem un var pat pasargāt no alerģijām. Probiotikas ar uzturu var uzņemt no fermentētiem pārtikas produktiem, piemēram, jogurta, skābētiem kāpostiem. “Ja vēlaties probiotikas lietot kā papildu uztura bagātinātāju, vispirms vajadzētu konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” atgādina farmaceite.  

Vajadzīgie vitamīni un minerālvielas 

• Kalcijs palīdz darboties muskuļiem, nerviem, šūnām un asinsvadiem. Gadiem ritot, organisms zaudē vairāk kalcija, nekā uzņem. Tas padara kaulus mazāk izturīgus, var attīstīties osteoporoze, kas kļūst īpaši aktuāla sievietēm pēc menopauzes. “Sievietēm, kuras vecākas par 50 gadiem, un vīriešiem pēc 70 gadiem vajadzētu uzņemt par aptuveni 20% vairāk kalcija nekā iepriekš. Labi kalcija avoti, kurus ieteicams iekļaut ikdienas uzturā, ir piens, jogurts un siers,” saka farmaceite.  
• B12 vitamīns palīdz veidot asins un nervu šūnas. Ar pārtiku to var saņemt no dzīvnieku izcelsmes produktiem – gaļas, zivīm, olām un piena produktiem. Citi šī vitamīna avoti ir uztura bagātinātāji un pārtikas produkti, kas ir bagātināti ar B12 vitamīnu, piemēram, brokastu pārslas. Farmaceite paskaidro: “Attīstīto valstu dati liecina, ka iedzīvotāji saņem pietiekamu daudzumu šī vitamīna, bet ar vecumu tas var mainīties. Līdz pat 30% cilvēku, kas vecāki par 50 gadiem, ir atrofisks gastrīts, kas apgrūtina B12 vitamīna uzsūkšanos organismā. Dažādi medikamenti un bariatrijas operācija arī var veicināt B12 trūkumu.”  
• B6 vitamīns ir svarīgs, lai organisms cīnītos pret mikrobiem un iegūtu enerģiju. Farmaceite atgādina, ka ar gadiem ir nepieciešams arvien vairāk B6 vitamīna: “Daži pētījumi ir atklājuši saikni starp augstu B6 līmeni vecāka gadagājuma cilvēkiem un labāku atmiņu. Tomēr nevajag lolot veltas cerības – tas neuzlabo garīgās spējas cilvēkiem ar demenci.” Labs B6 vitamīna avots ir aunazirņi, uzturā ieteicams iekļaut arī aknas, treknās zivis un ar B6 bagātinātas brokastu pārslas.
• Magnijs palīdz organismam veidot olbaltumvielas un kaulus, kā arī uztur stabilu cukura līmeni asinīs. Magniju var uzņemt, ēdot riekstus, sēklas, lapu zaļumus. Taču seniori tieši šos produktus mēdz izvēlēties mazāk. Ja turklāt ir arī sliktāks kopējais veselības stāvoklis, nākas lietot vairākus medikamentus, tas var būt papildu iemesls, kāpēc ar gadiem organismā var trūkt magnija.
• Kālijam ir būtiska nozīme gandrīz visu orgānu sistēmu darbības nodrošināšanā, ieskaitot sirdi, nieres, muskuļus un nervus. Tas var palīdzēt pasargāt no insulta, augsta asinsspiediena un osteoporozes. Žāvētas aprikozes, banāni, spināti, piens un jogurts ir labi kālija avoti. Pirms kāliju saturošu uztura bagātinātāju lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, jo kālijs var nevēlami ietekmēt tādu zāļu iedarbību, kas paredzētas augstam asinsspiedienam, migrēnai un citu slimību ārstēšanai.  
• Folijskābe. Daļēji to var uzņemt ar uzturu – lapu salātiem, riekstiem, pupām un citiem pārtikas produktiem. “Folijskābe labvēlīgi ietekmē šūnu augšanu un var pasargāt no insulta, kā arī dažiem vēža veidiem. Pārtikā atrodamā folijskābe ir droša lietošanai uzturā, taču pārāk daudz folijskābes no uztura bagātinātājiem vai bagātinātiem pārtikas produktiem var palielināt risku saslimt ar resnās zarnas vēzi vai iegūt nervu bojājumus,” brīdina eksperte. 
• Omega-3 sauc par “neaizstājamām” taukskābēm, jo organisms pats tās nespēj saražot. Tās ir svarīgas acu veselībai, smadzenēm un arī lai veidotos spermas šūnas. Omega-3 palīdz aizkavēt novecošanās procesus organismā, tajā skaitā arī palīdzēt pasargāties no ar vecumu saistītām slimībām, piemēram, Alcheimera slimības, artrīta un makulas deģenerācijas, kas var izraisīt aklumu. Ja vien ārsts nav teicis citādi, vislabāk ir uzņemt omega-3 ar pārtikas produktiem, piemēram, treknām zivīm, valriekstiem, rapšu eļļas vai linu sēklām. 

“Tāpēc, kad pacients nonāk aptiekā, mums ļoti svarīgi ir uzzināt visu par viņa ikdienā lietotajām zālēm un/vai uztura bagātinātājiem, tējām, lai spētu novērtēt un brīdināt par mijiedarbības sekām. Svarīga ir saruna! Allaž cenšamies pielāgoties pacienta izpratnei un emocionālajām vajadzībām,” pieredzē dalās speciāliste. 

Uztura bagātinātājs.

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.