Kādas minerālvielas palīdz stiprināt imunitāti? Ekspertu ieteikumi
Minerālvielas vislabāk uzņemt ar daudzveidīgu un veselīgu uzturu, tomēr rudens un ziemas sezonā nereti nepieciešams arī papildu atbalsts. Lai tas patiešām palīdzētu imunitātei, svarīgi zināt, kā minerālvielas uzņemt efektīvi un droši.
Imunitāte ir organisma spēja pretoties slimībām, un to nodrošina imūnā sistēma. Par novājinātu imunitāti liecina biežas augšējo elpceļu infekcijas, lēna brūču dzīšana, nogurums un vispārējs enerģijas trūkums. Lai imūnsistēma darbotos pilnvērtīgi, būtiska nozīme ir sabalansētam uzturam un pietiekamam minerālvielu daudzumam.
Uztura speciāliste: pareizā uzturā viss ir iekļauts
“Viena no svarīgākajām minerālvielām ir cinks, kas atrodams gaļā, jūras produktos, sēklās. Labai imunitātei nepieciešama arī dzelzs – to satur gaļa un citi dzīvnieku valsts produkti,” stāsta “Veselības centru apvienības” uztura sertificētā speciāliste Anita Baumane. Dzelzs daudzums gaļas ēdienos nav atkarīgs no pagatavošanas veida, jo tā ir termoizturīga, taču gaļu nav ieteicams panēt, kā arī pārcept, jo, ilgi to cepot augstā temperatūrā, veidojas savienojumi, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt imūno sistēmu.
Veģetāriešiem un vegāniem dzelzi uzņemt ir grūtāk, jo augos, piemēram, piemēram, spinātos, ķirbjos un sezama sēklās, pilngraudu maizē tā ir trīsvērtīgā formā, kas sliktāk uzsūcas, tādēļ šajos gadījumos dzelzi ieteicams lietot arī uztura bagātinātāju veidā.
Vēl viena minerālviela, bez kuras nav iedomājama normāla imūnās sistēmas darbība, ir magnijs, kas ir riekstos, sēklās, zaļajos dārzeņos. Neiztikt arī bez selēna – antioksidanta, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem, kuri uzbrūk šūnām un vājina organisma aizsargspējas. Visvairāk selēna ir Brazīlijas riekstos un zivīs.
“Nevar aizmirst arī D vitamīnu, kas uzlabo kalcija uzsūkšanos un stiprina imunitāti – īpaši rudens un ziemas mēnešos to ieteicams lietot papildus,” uzsver uztura speciāliste.
Pirms uzsākt minerālvielu un vitamīnu uzņemšanu, vēlams veikt analīzes, lai noteiktu dažādu mikroelementu līmeni organismā, piemēram, dzelzs, feritīna, magnija, cinka un D vitamīna rādītāju. “Nosakot, piemēram, D vitamīna līmeni laboratorijā, iespējams precīzi pielāgot devu un kontrolēt lietoto preparātu efektivitāti,” skaidro “Centrālās laboratorijas” ārste Jana Osīte.
“Brokastīs, piemēram, putra ar pienu, ar Brazīlijas riekstiem un sēklām sniegs kalciju, selēnu un magniju, bet pusdienās putnu vai liellopa gaļa – cinku un dzelzi. Lai dzelzs labāk uzsūktos, maltītei jāpievieno C vitamīns – paprika, kāposti, augļi,” rezumē uztura speciāliste, uzverot, ka “stipras imunitātes pamatā ir veselīgs, sabalansēts uzturs, pietiekams šķidruma daudzums, kvalitatīvs miegs un fiziskās aktivitātes.”
Uztura speciāliste vienlaikus atgādina, ka vecumdienās, hronisku slimību, mazkustīga dzīvesveida vai nepilnvērtīga uztura gadījumā minerālvielas jāuzņem papildus, jo tādos gadījumos organisms tās nespēj pilnībā iegūt ar pārtiku.
Autors: Freepik.com
Farmaceits: minerālvielas jālieto kursu veidā
“Grūti izcelt vienu svarīgāko minerālvielu imunitātei, jo tās savā starpā “sadarbojas”,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceits Kristaps Moločenko. Viņš norāda, ka īpaši nozīmīgi ir kalcijs, magnijs un kālijs – tie nodrošina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, stiprina kaulus un zobus, kā arī palīdz organismam pretoties stresam un nogurumam. “Magniju ieteicams lietot vakaros, jo tas palīdz atslābināties un uzlabo miega kvalitāti. Savukārt cinks stiprina imūnsistēmu, veicina brūču dzīšanu un palīdz saglabāt garšas un ožas sajūtu. Tiem, kuri biežāk slimo, pavasarī un rudenī var noderēt papildus uzņemt cinku,” piebilst farmaceits.
Farmaceits rekomendē minerālvielas lietot kursu veidā – divus līdz trīs mēnešus, izvēloties kompleksus, kuros sastāvdaļas ir sabalansētas un nav pārdozēšanas riska. Ja analīzēs konstatēts noteiktu minerālvielu trūkums, ārsts var nozīmēt arī recepšu preparātus ar terapeitisku devu.
Farmaceits atgādina, ka aptiekās pieejami dažādi minerālvielu kompleksi – pulvera, kapsulu vai tablešu formā, kuros apvienotas vairākas organismam nepieciešamās vielas. Piemēram, magnijs piedalās vairāk nekā trīssimt organisma bioķīmiskajos procesos, un to ieteicams lietot kopā ar B grupas vitamīniem, īpaši B6.
“Vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuri cieš no osteoporozes vai vielmaiņas traucējumiem, kalciju ieteicams uzņemt kopā ar D vitamīnu. Minerālvielu uzsūkšanos var traucēt arī hroniskas slimības un dažu medikamentu lietošana, savukārt aktīvi sportojot, tās tiek izvadītas ar sviedriem. Šādos gadījumos jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu,” uzsver farmaceits.
Mikrobioma un fizisko aktivitāšu atbalsts imunitātei
Aizvien vairāk pētījumu apliecina arī zarnu mikrobioma nozīmi imūnās sistēmas regulēšanā un spēcināšanā. Fermentēti dārzeņi ir lielisks minerālvielu, vitamīnu un probiotisko baktēriju avots. Raudzēti pārtikas produkti – kefīrs, paniņas, skābēti kāposti, kombuča jeb tējas sēnes dzēriens (satur gan cukuru) – palīdz uzturēt labvēlīgo baktēriju līdzsvaru un līdz ar to arī imunitāti.
Vienlaikus der atcerēties, ka, piemēram, treknajā gaļā, pilnpiena produktos, riekstos, it īpaši lielos daudzumos, ir arī daudz kaloriju, kas var veicināt liekā svara veidošanos, bet tas savukārt vājina organisma aizsargspējas.
Tāpēc uztura speciāliste atgādina arī par piemērotu fizisku slodzi, kas atbilst katra individuālajai sagatavotībai, kā arī sev tīkamu aktivitāti svaigā gaisā, piemēram, nūjošanu, ātru iešanu, kāpšanu pa trepēm, jo aerobais treniņš nāk par labu arī imūnajai sistēmai.
