Šobrīd pacientiem aktuāli ir dažādi sīrupi, suspensijas gan gripas, gan klepus un citu saaukstēšanās simptomu ārstēšanai, kā arī imunitātei, liecina “Mēness aptiekas” farmaceitu vērojumi. Suspensiju forma sniedz ātrāku efektu, un, kad nav pieejamas rūpnieciski gatavotās zāļu formas, daudzas no tām tiek arī aptiekā pagatavotas. 

Strauji tuvojoties pavasarim, nereti plānojam pavadīt vairāk laika svaigā gaisā, taču jāatceras, ka pēc ziemas perioda organisma aizsargspējas mēdz būt novājinātas. Lai gan visbiežāk runājam par C un D vitamīna nozīmi, arī minerālvielas un ārstniecības augi ir svarīgi organisma imunitātes sargi.

D vitamīns, ko dēvē arī par „saules vitamīnu”, ir neaizstājama viela, kas nepieciešama pilnvērtīgai organisma darbībai. Lai gan cilvēka ķermenis spēj sintezēt D vitamīnu saules ultravioletā starojuma ietekmē, pietiekama tā uzņemšana daudziem joprojām ir izaicinājums, īpaši Latvijas klimata apstākļos.

Krīze, panika – šajās dienās daudz dzirdēti un locīti vārdi. Krīze zāļu pieejamībā Eiropas valstīs vērojama jau vairāku gadu garumā un tikai profesionāļu kompetence un veiklība darba pienākumos ir garantija tam, ka lielākā daļa zāļu iztrūkuma epizožu Latvijas iedzīvotāju un arī atbildīgo amatpersonu vidū netiek pamanītas, jo tikušas laikus novērstas.

Ziemas tumšie mēneši bieži vien izsmeļ enerģijas rezerves, atstājot ietekmi ne tikai uz kopējo labsajūtu, bet arī uz kognitīvajām spējām – uzmanību, uztveri un atmiņu.

Ar vitamīnu un minerālvielu lietošanu saistāmi arī vairāki jau ieskaņojušies mīti. Cik tajos ir patiesības, ko vajadzētu zināt par uztura bagātinātājiem un kad patiešām ir lietderīgi papildus uzņemt vitamīnus un minerālvielas? Piecus mītus par vitamīnu lietošanu šķetina ģimenes ārste un sertificētā farmaceite.

Lai gan pavasaris vairs nav aiz kalniem, tieši ziemas noslēgums daudziem var būt izaicinošs kā veselības, tā mentālās labsajūtas ziņā. Tumšais laiks, nogurums, gripas un citu elpceļu vīrusu izplatība rada spriedzi, papildu stresu vai pat depresīvu noskaņojumu.

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt.

Ikviens no mums dzīves laikā veselības problēmu dēļ ir lietojis medikamentus. Tādās situācijās rūp tikai tas, lai pēc iespējas ātrāk justu uzlabojumu, un diez vai aizdomājamies, ka ir daudz faktoru, kas ietekmē zāļu uzsūkšanos organismā jeb absorbciju, no kā lielā mēra ir atkarīgs rezultāts. 

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai vairāk nekā pusgadsimtu ir sava nacionālā farmācijas industrija. Šī nozare ir spējusi izturēt dažādus “pārmaiņu vējus”, apliecinot savu dzīvotspēju un nozīmīgumu.