Klepus ir organisma aizsargmehānisms – dabisks reflekss, kura galvenais mērķis ir dabūt ārā no elpceļiem svešas daļiņas. Biežākais iemesls klepum bērna vecumā ir vīrussaslimšanas, un līdz piecu gadu vecumam var būt kādas astoņas slimošanas epizodes gadā. Tas ir normāli, ja šī katra reize neprasa došanos uz slimnīcu un antibiotiku lietošanu.

Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt?

Īpaši trausla attiecībā uz gripu ir mazu bērnu un grūtnieču veselība. Ne velti tieši šīs grupas pieder pie augstākas saslimstības un komplikāciju riska grupām, kurām valsts kompensē gripas vakcīnu 100% vai 50% apmērā. Kāpēc vakcinācija, pret kuru Latvijā tik daudzi izturas skeptiski, tomēr ir efektīvākais aizsardzības veids?

Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums – cilvēks sūdzas par paaugstinātu temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku, turklāt, ārstējoties mājas apstākļos, šie simptomi vairāku dienu laikā nepāriet. Vienkārši runājot, tas ir plaušu iekaisums, kas, nepietiekami ārstēts, var novest pie letāla iznākuma.

Tik nepatīkamais klepus un sāpošs kakls, ar ko daudzi no mums saskaras rudens un ziemas periodā, bieži var izrādīties kas tāds, ar ko tikt galā nav nemaz tik vienkārši. 

Lai izvairītos no gripas, vispirms jāpasargā sevi no nepareiziem priekšstatiem par šo lipīgo vīrusu infekciju, kas ik gadu aukstajos mēnešos cilvēkiem atņem ne vien darbaspējas, bet pat dzīvības. 

Elpošana ir tik pašsaprotama, ka mēs par to iedomājamies vien tad, kad tā ir apgrūtināta. Ja cilvēks aizelšas, uzkāpjot pa kāpnēm, vai izjūt diskomfortu aizlikta deguna dēļ, tās ir viegli risināmas problēmas – vajadzīgs vien mazliet laika vai labs deguna aerosols. Taču ko darīt, kad pēkšņi bez redzama iemesla trūkst elpas vai sākas mokoša klepus lēkme?

Šogad saaukstēšanās sezona sākusies agrāk nekā ierasts, jo pēc karstās vasaras salīdzinoši strauji pienāca rudens ar tam raksturīgiem laikapstākļiem.

Tā kā alerģiju izplatība pasaulē skar aizvien vairāk cilvēku, ļoti aktuāls ir jautājums par to, kā no tām izvairīties, kā tās novērst un no kā tās sākas. Ir daudz dažādu ieteikumu, no kā izvairīties grūtniecības laikā, lai nedzimtu alerģiski bērni, bet joprojām nav brīnumlīdzekļu, kā to panākt. 

Pēdējo 20 gadu laikā alerģiju izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem un citiem faktoriem. Aptuveni 25% iedzīvotāju cieš no alerģijas izpausmēm.