Viedoklis: Kāda ir digitālo prasmju nozīme veselības nozarē strādājošo ikdienā?
Raksta autore: Andra Levite, Valsts prezidenta dzīvesbiedre
Gandrīz visas Eiropas valstis piedzīvo sabiedrības novecošanos un ar to saistīto profesionālā darba stāža pagarināšanu. Paaudze pēc manis ir uzaugusi ar digitālajiem rīkiem un prasmēm. Man šīs zināšanas bija jāapgūst un laiku pa laikam jāatsvaidzina.
Mūžizglītība nedrīkst būt tikai nākotnes projekts, tai ir jābūt šodienas realitātei. Neapšaubāmi − mūsdienās mūžizglītība iekļauj digitālās prasmes visās dzīves jomās, arī veselības nozarē.
Digitālās prasmes kā viens no pacientiem draudzīgākas veselības nozares priekšnoteikumiem
Digitālās prasmes ir noderīgas:
- lai izvairītos no nevajadzīgi atkārtotām, pacientam dārgām un psiholoģiski nomācošām izmeklēšanām;
- lai saudzīgi apietos ar pacienta sensitīvajiem datiem;
- lai vairāk un efektīvāk laiku varētu veltīt pacientam un mazāk − darbam ar dokumentiem.
Jau šobrīd ārstniecības iestādes Latvijā izmēģina dažādus mākslīgā intelekta risinājumus, lai uzlabotu gan pacientu datu drošību, gan precīzāk noteiktu diagnozi. Mums ir, kur augt. Potenciāls ir liels.
Jāpiebilst, ka dažkārt risinājumiem nav jābūt sarežģītiem. Vēlos pieminēt attālinātās medicīnas jeb telemedicīnas pakalpojumu, kas varētu būt pamats ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Taču arī telemedicīnai nepieciešamas digitālās prasmes abās ekrāna pusēs − gan veselības jomas darbinieka, gan pacienta.
Ārstniecības pakalpojumu pieejamība jau ilgstoši ir Latvijas veselības nozares izaicinājums, ko ietekmē sabiedrības novecošanās un medicīniskā personāla trūkums.
Starptautiska zināšanu un inovāciju pārnese
Mūsdienās dalīšanās ar informāciju un pieredzi starp veselības nozarē strādājošajiem ir ierasts zināšanu pārneses formāts, kur digitālās prasmes ir jo īpaši svarīgas.
Latvijai veselības nozarē šobrīd ir vairāki starptautiskās sadarbības projekti ar Šveici, Skandināvijas valstīm, Izraēlu un citām valstīm. Šī sadarbība ne vien veicina Latvijas veselības nozares konkurētspēju Baltijas valstu mērogā, bet arī sniedz lielu atbalstu iedzīvotājiem.
Īpaši vēlos pieminēt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Veselības aprūpes attīstības centra projektu. Tā laikā plānots attīstīt jaunus aprūpes pakalpojumus, īstenot medicīniskos pētījumus un turpināt paplašināt sadarbību ar dažādiem zinātnes un inovācijas centriem, uzlabojot pacientu izredzes izveseļoties un liekot uzsvaru uz personalizētu un precīzijas medicīnu.
Tuvākajā laikā arī gaidāms izmēģinājumprojekts grūtnieču attālinātai monitorēšanai sadarbībā ar Izraēlas ārstniecības iestādēm.
Digitālo prasmju apguve – paaudžu vai nostājas jautājums?
Digitālo prasmju apgūšana nav tikai paaudžu izaicinājums, bet arī atvērtās nostājas jautājums. Ir ērti piekopt profesionālo konservatīvismu, jo jaunu tehnoloģiju apgūšana prasa piepūli.
Piemēram, Kembridžas Universitātes slimnīcā personāls piedzīvoja divus grūtus digitālās transformācijas gadus, bet pēc datu plūsmas sistēmas ieviešanas neviens ne par kādu cenu nevēlas vairs atgriezties pie agrākās kārtības. Jaunā datu sistēma ieviesa skaidrību un atviegloja ikdienas darbu, piemēram, lai sekotu pacientu izmeklējumiem.
Apbrīnojami dinamiskā un nenogurstošā "Riga TechGirls" komanda ir izstrādājusi un no šī gada marta piedāvā jaunu IT mācību programmu – šoreiz veselības jomā strādājošiem kolēģiem – "Cilvēcīgi par tehnoloģijām". Pareizi saprotot darba dzīves prasības, "Riga TechGirls" komanda jaunajā programmā piedāvā četrus dažādus moduļus: pacienta pieredzes dizains, datu apstrāde veselības aprūpē, digitālie rīki veselības aprūpē un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas. Visi moduļi ir noderīgi mūsu ikdienā pacientu veselības aprūpei. Es arī pieteicos šai programmai. Priecāšos mācīties kopā ar jums.
