medicine.lv skaitļos

Lietotāji online357
Aktīvie uzņēmumi12800
Nozares raksti1627
Ekspertu atbildes21477
Viedoklis: Ārstu loma primārajā veselības aprūpē. Kāpēc pacientiem vajadzīgas elektroniskās veselības pases? : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Viedoklis: Ārstu loma primārajā veselības aprūpē. Kāpēc pacientiem vajadzīgas elektroniskās veselības pases?

Freepik.com/ jcomp
Foto: Freepik.com/ jcomp

Raksta autore: Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas vadītāja

Ikvienā jomā un nozarē ir savs stūrakmens, kas ietekmē kā sistēmu kopumā, tā arī tās attīstības perspektīvas. Medicīnā šāds stūrakmens ir primārā veselības aprūpe, ko iemieso ģimenes ārstu institūts, speciālisti poliklīnikās un pirmā līmeņa slimnīcās. Nereti primārās medicīniskās aprūpes mediķi ir pelti un lamāti, jo ir vistuvāk pacientiem un iekalti kļūdainas sistēmas važās. Vienlaicīgi sausais atlikums ir skarbs. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem mūža ilgumiem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm sievietēm Latvijā ir izredzes nodzīvot vidēji 79,5 gadus, savukārt vīriešiem vidējais paredzamais mūža ilgums ir vien 70,4 gadi. [1] Aicinu primārās veselības aprūpes jautājumus aplūkot no sistēmas viedokļa un saprast, kā jomu sakārtot tā, lai mēs uzlabotu Latvijas sabiedrības veselības kopējo stāvokli, uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti un izlīdzinātu vidējo mūža ilgumu ar citām Eiropas valstīm.

Primārā jeb ambulatorā veselības aprūpe ir tik nozīmīga, jo, pareizi to izmantojot, var glābt ne vien ievērojami vairāk dzīvību un daudziem jo daudziem līdzcilvēkiem saglabāt dzīves kvalitāti, bet tā ir arī lētāka nodokļu maksātājiem salīdzinājumā ar ievērojami dārgāku uzturēšanās laiku slimnīcās, attiecīgi racionālāk izmantojot veselības budžeta līdzekļus. Primārās veselības aprūpe pareizi strādā tad, ja ģimenes ārsts “tur roku uz pulsa”, kas notiek ne vien ar pašu pacientu, bet arī ar visu viņa ģimeni. Ģimenes ārstam jābūt tam centram, kur sākas un noslēdzas ikviens ārstniecības process. Diemžēl ģimenes ārsti Latvijā ir reāli pārslogoti, kā rezultātā vienam pacientam vizītes laikā tiek veltītas vien 15 – 20 minūtes, kas ir divreiz mazāk par nepieciešamo. Lielāko ārsta laiku aizņem birokrātisko procedūru izpildīšana – informācijas ievadīšana dažādās datu bāzēs, veikto manipulāciju skrupuloza uzskaite un recepšu sagatavošana. Primārā funkcija – izmeklēšana un konsultēšana – paliek perifērijā.

Banner 280x280

Arvien biežāk Latvijas medicīnā fiksējam ielaisto un nokavēto gadījumu skaitu. Cilvēki nav laicīgi nonākuši pie speciālistiem, līdz ar ko ārstniecības process kļūst ilgstošāks, sarežģītāks, dažkārt ar ietekmi uz pacienta turpmāko dzīves kvalitāti, kā arī dārgāks veselības budžetam. Padomājiet paši, kad jūs pēdējo reizi pie ārsta esiet novilcis kreklu, ja vien sūdzības nav bijušas par klepu? Rezultātā daļa sabiedrības gūst priekštatu, ka ārstu skaits ir nepietiekams, lai gan tas neatbilst patiesībai. Kāpēc tā? Tā vietā, lai veiktu savus tiešos pienākumus – ārstētu pacientus – augsta līmeņa speciālistam pēc būtības tiek nozagts laiks, veicot tehniskas  palīgdarbības. Piemēram, acu ārsts (oftalmologs) pacienta apskates laikā nereti fiksē elektroniskajā sistēmā līdz pat 15 – 17 manipulācijām. Jā, tas ir nepieciešams, lai valsts varētu precīzi uzskaitīt līdzekļus, kas no nodokļu maksātāju līdzekļiem pārskaitāmi medicīnas iestādei. Tomēr šī birokrātija laupa laiku, ko speciālists varētu veltīt pacienta aprūpei.

Problēma ir tajā, ka medicīniskās un tehniskās palīgdarbības būtu jāpilda ārsta palīgiem un medicīnas māsām, bet to skaits ir gaužām nepietiekams. Māsu skaitu nepieciešams vismaz divkāršot, ņemot vērā esošo darba un birokrātisko procedūru apjomu. Proti, šobrīd ģimenes ārstam ar pacientu skaitu līdz 1200 ir viena medmāsa, savukārt praksē, kur pacientu skaits ir lielāks – divas. Ņemot vērā laiku, kāds nepieciešams pacienta rūpīgai izpētei un diagnozes noteikšanai, medicīniskajām manipulācijām un birokrātisko procedūru veikšanai, objektīvais darba apjoms nav iespējams normālam cilvēkam ar vienu palīgu. Ģimenes ārstam ir jāizpilda savs tiešais darba uzdevums – izārstēt pacientu, – līdz ar to objektīvi sekmējot pacientu skaita samazināšanu slimnīcās, nevis jāapkalpo dažādas birokrātiskās procedūras.

Veselības aprūpes sistēmā ir jāveido māsu skolas reģionos, kurās uzņemto studentu skaitu nosaka reģiona medicīnas uzņēmumu vajadzības. Medicīnas māsām ir jāsaņem normāla alga atbilstoši atbildībai un ieguldītajam izglītībā. Diemžēl medicīnas māsu profesija šobrīd ir zaudējusi prestižu un daudzi jaunākie medicīnas darbinieki ir emigrējuši. Zīmīgi, ka pandēmijas laikā medicīnas māsas saņēma pat dubultu algu, pieauga māsas profesijas prestižs un zuda vēlme braukt prom no Latvijas.

Šis ir jautājums kā par pacienta savlaicīgu ārstēšanu, tā par līdzekļu ekonomiju, izmantojot dārgās gultasvietas slimnīcās. Slimnīcā pacientiem vajadzētu nonākt tikai galējos apstākļos. Turklāt starp ģimenes ārstu un augstā līmeņa slimnīcām vēl ir dienas stacionāri.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir veselības sistēmas digitalizācija, kuras mērķis ir uzlabot pakalpojumu pieejamību pacientiem un atvieglot medicīnas darbinieku darbu. Esošās sistēmas ir par daudz un nav integrētas vienkopus. Ņemot vērā dažādu veselības iestāžu iekšējās un nozares ārējās sistēmas, nereti ārstam dati ir jāievada pat piecās dažādās sistēmās vienlaicīgi. Vēl vairāk, valsts nopietnākā veselības aprūpes sistēma e-veselība tehnisku iemeslu dēļ nestrādā vismaz vairākas reizes mēnesī. Ārsti jau atklāti runā, ka ir kļuvuši par papīra grauzējiem. Mums vajadzīga valsts digitāla sistēma, kurā līdzīgi kā pasē ir apkopota visa informācija par pacientu. Proti, ja alūksnietis pēkšņi saslimst Liepājā, tad mediķis, atverot pacienta elektronisko kartiņu, redz viņa slimības vēsturi - kādas slimības bijušas, kādas ārstniecības metodes izmantotas un kāda bijusi pacienta organisma reakcija. Diemžēl šobrīd – brīdī, kad pacients iznāk no slimnīcas, tā saikne pārtrūkst, pacients aiziet uz savu poliklīniku un viņam no jauna taisa pat rentgenu. Ja ģimenes ārstam tiktu nodrošināta pilna informācija par pacienta ārstniecības gaitu slimnīcā, pacients tiktu novirzīts uz nākamo veseļošanās posmu. Turklāt no jauna velosipēds nav jāizgudro, tikai jāpielāgo Latvijas vietējiem apstākļiem. Labas pacientu veselības elektroniskās uzskaites sistēmas ir Dānijā, Lielbritānijā, pat Turcijā. Jelgavas poliklīnikā plānojam ieviest līdzīgi sistēmu, bet tā nebūs universāla, jo darbosies tikai atsevišķas primārās medicīniskās aprūpes iestādes ietveros. Mūsu pacienta vēsturi neredzēs mediķi ne Rīgā, ne citviet Latvijā. Šajā jautājumā jābūt valstiskai pieejai un ir nepieciešamas pacientu veselības elektroniskās pases. Galu galā mēs dzīvojam 21. gadsimta trešajā desmitgadē.

Otrkārt, rūpējoties par pilnvērtīgu primāro veselības aprūpi, nepieciešama dotēta dežurējošā ģimenes ārstu pozīcija katrā pašvaldībā. Šobrīd medicīnas iestādēm dežurējošā ārsta pakalpojums jānodrošina patstāvīgi. Teikšu atklāti  - ar šo pozīciju ir grūti, jo atsaukties ārstus mēs varam tikai lūgt. Proti, ģimenes ārsta prakse šobrīd ir biznesa modelis, kas tiek finansēts atbilstoši aprūpēto pacientu skaitam, līdz ar ko dežūrārsta pakalpojumi tiek niecīgi apmaksāti. Rezultātā nedēļas nogalēs un svētku dienās cilvēki brauc uz slimnīcu pat ar ādā ieķērušos skabargu. Es pilnībā saprotu pacientus, jo citas alternatīvas bieži vien nav, savukārt no valsts viedokļa tiek nelietderīgi tērēts dārgais slimnīcu resurss. Uzskatu, ka valstij ir jādotē dežūrārsta amats reģionālajās slimnīcās, atslogojot uzņemšanas nodaļu mediķus. Primārā veselības aprūpe, racionāli tērējot publiskos līdzekļus, ir jānodrošina ik dienas, arī brīvdienās. Šāda pati problēma ambulatorajā aprūpe ir ar bērnu zobārstu, kas ar zemo apmaksas līmeni zobārstam neinteresē. Arī šim speciālistam akūti vajadzīgs valsts atbalsts.

Treškārt, vēl viens izaicinājums Latvijas veselības aprūpē ir tāds, ka ārsti pieņem pacientus daudzās medicīnas iestādēs un katrā ierodas tikai vienu vai divas reizes nedēļā. Tas skaidrojams ar to, ka katrā atsevišķā vietā ir nepietiekams pacientu skaits, lai mediķis nopelnītu sev ikmēneša iztiku. Mums ir jāveido specializēti reģionālie centri, kuros var saņemt noteiktus un specifiskus veselības aprūpes pakalpojumus. Šāda prakse būtu jārealizē visā Latvijā un darbs varētu būt sekmīgs vienīgi tad, ja to vadīs un koordinēs nozares ministrija.

Šobrīd veselības aprūpes jautājumus koordinē veselas divas ministrijas – no vienas puses tā ir Veselības ministrija, bet no otras – Labklājības. Diemžēl brīžiem šķiet, ka starp abām ministrijām ir grāvis, bet cieš atkal no pacienti. Šobrīd pacienta atveseļošanās jautājums ir sadalīts starp medicīnisko ārstēšanu no vienas puses un veselības uzlabošanu, rehabilitāciju no otras puses. Godīgi, kā profesionāls mediķis, es nesaprotu, kā šo procesu ir iespējams nodalīt, jo cilvēkam taču ir gan kājas, gan rokas, gan viss ķermenis kopumā. Tāpēc atbalstu iniciatīvas, kas aicina ekonomēt valsts līdzekļus un apvienot Labklājības un veselības ministriju vienā nozares ministrijā, kā tas ir bijis arī agrāk. Ikdienas praksē saskaramies ar neieinteresētību sadarboties starp šīm divām nozarēm.

Visbeidzot, klasiskais jautājums, kur ņemt finansējumu iecerēm un priekšlikumiem? Uzskatu, ka Latvijā ir nepieciešama obligātā veselības apdrošināšana. Mums ir jāzina, ka daļa mūsu atalgojuma nodokļu tiek novirzīti mūsu pašu veselības apdrošināšanai un ārstniecības finansēšanai. Katram Latvijas pilsonim būtu jāsaņem konkrēts viņa samaksāto nodokļu sadalījums un skaidri jāzina kur katrs eiro “aizripojis”. Tas ir vienīgais ceļš, kā sakārtot Latvijas veselības aprūpi atbilstoši mūsdienu standartiem, sniegt iespēju mediķiem pilnvērtīgi strādāt profesijā, saņemot atbilstošu medicīnas māsu un ārstu palīgu atbalstu, bet pacientiem vislabāko aprūpi, veicinot dzīves kvalitātes un mūža ilguma izaugsmi mūsu sabiedrībā.

[1] https://neatkariga.nra.lv/izpete/362880-neatkariga-peta-kuros-latvijas-regionos-ir-izredzes-nodzivot-garaku-dzivi

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Dr. Mauriņa klīnikā – tagad arī laparoskopiskā ķirurģija

Dr. Mauriņa klīnikā – tagad arī laparoskopiskā ķirurģija

Līdzās jau labi pazīstamajiem un pacientu atzinību ieguvušajiem fleboloģijas, proktoloģijas, dermatoloģijas un estētiskās medicīnas pakalpojumiem Dr. Mauriņa klīnikā tagad uzsāktas žultspūšļa un trūču laparoskopiskās operācijas. Vairāk par laparoskopiskās ķirurģijas priekšrocībām un abiem jaunajiem operāciju veidiem pastāstīs klīnikas ķirurģe Dr. Sintija Lapsa.

Aktuālie piedāvājumi

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Acorus Balance Fiber – šķiedrvielu kompleksi tavai veselībai!

Testa rezultāti: Acorus Balance Fiber – šķiedrvielu kompleksi tavai veselībai!

Martā Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Dabas tēja" piedāvāja testēt "Acorus Balance Fiber" šķiedrvielu kompleksu.

Testa rezultāti: Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Testa rezultāti: Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Salons Līga" piedāvāja izmēģināt Hialuronskābes serumu ar dabīgu aktīvo vielu komponenti Pentavitin® intensīvai ādas mitrināšanai.

Testa rezultāti: “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Testa rezultāti: “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Aprīlī Medicine.lv sadarbīobā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvāja testēt uztura bagātinātāju “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai.

Testa rezultāti: RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai "Liepa"

Testa rezultāti: RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar dabiskās kosmētikas zīmolu RUUTe® piedāvāja testēt sejas ādu attīrošo pieniņu "Liepa", kas domāts jebkuram sejas ādas tipam un ko var izmantot arī acu zonai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.