Klāt gavēnis: Kas jāņem vērā?
Šodien, 17. februārī, sākas gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas. Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna līmeni un nomestu lieko svaru. Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējā gada laikā gavēni ir ieturējuši 13% aptaujāto, kamēr lielākā daļa jeb 85% gavējuši nav, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS. Par to, kāda ir gavēņa nozīme un ko šajā laikā ņemt vērā, stāsta sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore.
Mērķi var būt dažādi
Autors: svara_kontrole
Gavēņa laiks var tikt izmantots dažādiem nolūkiem – garīgai pieredzei, organisma attīrīšanai, prāta sakārtošanai, rakstura rūdīšanai, neveselīgu ieradumu atmešanai, mierīgākam dzīves posmam un citiem mērķiem. Tie, kuri gavēni ievēro attiecībā uz ēšanu, visbiežāk atsakās no saldumiem, trekniem ēdieniem, gaļas un alkohola. Eksperte uzsver, ka galvenais ir pašiem saprast, vai gavēnis ir nepieciešams, un to noteikti nevajadzētu uztvert kā modes lietu. Speiāliste atgādina, ka senākā Latvijas vēsturē tieši pavasaros ēdiena ir bijis mazāk – tika baudīti pēdējie iepriekšējā gada produkti, kas pārsvarā bija graudi un saknes. Šobrīd cilvēkiem ir iespēja daudz ēst visa gada garumā, tādēļ nereti iztrūkst mērenības. Tādēļ gavēnis ir laba izdevība ļaut organismam mazliet atpūsties.
Gavēšana ar mērķi nomest svaru vai samazināt holesterīna līmeni īpaši populāra ir sieviešu un jauniešu vidū. 17% sieviešu pēdējā gada laikā ir mēģinājušas badoties, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 10%. Tāpat jāizceļ jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 23% pēdējā gada laikā ir mēģinājuši badoties, lai panāktu kādu veselībai vēlamu efektu, atklāts veiktajā pētījumā.
Kas jāņem vērā?
Autors: vegetars_uzturs
Ja atsakās no gaļas, bet lieto pārējos olbaltumvielas saturošus produktus, tad veselībai nekāds ļaunums nenotiks. Gadījumā, ja ir plānots no uztura strauji izslēgt visus dzīvnieku valsts produktus un ievērot striktu gavēni, vispirms būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu par veselības stāvokli, kā arī šeit varētu palīdzēt uztura speciālists. Krasi mainot ēšanas režīmu, var būt organisma atbildes reakcija. Visticamāk, nekas nenotiks, ja no uztura apzināti tiks izslēgtas bulciņas un citi saldie ēdieni, bet, no uztura izslēdzot vairākas organismam svarīgas produktu grupas, var sākties slikta pašsajūta, galvassāpes, reiboņi, vājums, caureja vai aizcietējumi, vēdera uzpūšanās, nogurums un citas problēmas.
Badoties nedrīkst grūtnieces, zīdītājas, bērni, pusaudži un cilvēki ar veselības problēmām, ja jālieto zāles. Nereti gan pie kādām atsevišķām saslimšanām ārsts var ieteikt atslodzes dienas, izslēgt kādas produktu grupas, bet tas jādara ārsta uzraudzībā.
Gavēņa laikā būtu jāraugās uz augu valsts olbaltumvielām, sojas produktiem, kā arī papildus jāuzņem B12 vitamīns. Tāpat jāskatās, kas notiek ar dzelzs līmeni asinīs. Lai veicinātu tā uzsūkšanos, ieteicams lietot C vitamīnu, kā arī papildus būtu jālieto D vitamīns un Omega-3. L. Sondore atgādina, ka par vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanu noteikti ir jākonsultējas pie ģimenes ārsta, nevis internetā vai draugā lokā.
Kas ir pārtrauktais gavēnis?
Autors: partrauktais_gavenis
Uztura speciāliste skaidro, ka pārtrauktais gavēnis (intermittent fasting) ir, ja starp dienas pēdējo un nākamās dienas pirmo maltīti ir 14–16 stundu pārtraukums, piemēram, ja vakariņas paēstas pulksten 20:00 vakarā, bet nākamās dienas pirmā maltīte tiek ieturēta 12:00. Otrs populārākais scenārijs – vakariņas pulksten 18:00, bet brokastis – ne agrāk kā astoņos no rīta. Daļa ievēro visas dienas badošanos vienu līdz divas dienas nedēļā vai šajā laikā uzņem 25% no kalorijām, bet pārējās dienas ir bez ierobežojumiem. Ir arī laikā ierobežota badošanās – ēd tikai konkrētā laikā, bet katru dienu.
Eksperte norāda, ka organismam ir glikozes rezerves un neēšana 14–16 stundu garumā nekādas veselības problēmas neradīs. Ķermenis pielāgojas, sāk izmantot savu enerģiju, tai skaitā tauku rezerves, samazina insulīna rezistenci, kā arī šajā laikā stabilizējas arī enerģijas daudzums un pieplūdums un aktivizējas smadzeņu darbība, ko izjūtam visas dienas garumā – nav vairs tik izteiktu enerģijas kritumu.
Uztura speciāliste uzsver, ka gavēnis ir vienošanās pašam ar sevi, lai attīrītu organismu un prātu, kā arī ierobežotu tās lietas, kuras mums ikdienā traucē vai arī tiek patērētas pārmērīgā daudzumā!
Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
