Pandēmija, nenoliedzami, ieviesusi korekcijas mūsu dzīves tempā un paradumos. Daudziem ēdiena gatavošana mājās kļuvusi par aizraujošu hobiju, tomēr daļai mājsēde saistās ar neremdināmu apetīti. Kā zināt, vai apēsto produktu apjoms ir normas robežās un kad pienācis laiks apstāties?

Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku pievērš pastiprinātu uzmanību uzturam un pilnveido savu ēdienkarti. Populāras kļuvušas dažādas produktu alternatīvas – bezglutēna makaroni un milti, saldinātāji, kokosriekstu eļļa un tamlīdzīgi. Cilvēku uztura maiņas paradumi saistīti gan ar slēpto pārtikas alerģiju jeb pārtikas nepanesamību, gan vēlmi izmēģināt citas garšas.

Tas vien, ka mikroelementi ir mazāk pazīstami par vitamīniem, nenozīmē, ka tie mums ir mazāk nepieciešami, atzīst farmaceits un kopā ar ārsti ortomolekulārās medicīnas speciālisti atklāj būtiskāko šo mikroelementu funkcijas.  

Dienā vēlamajam, ar pārtiku uzņemtajam holesterīna daudzumam nevajadzētu pārsniegt 0,2 gramus, taču Latvijā cilvēki dienā uzņem vidēji 0,6 gramus holesterīna. Svarīgi arī pašlaik, kad daudziem mainījies līdz šim ierastais ikdienas dzīves ritms, sekot holesterīna rādītājiem un darīt visu, lai to kontrolētu, atgādina farmaceite.

Šodien, 17. februārī, sākas gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas. Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna līmeni un nomestu lieko svaru. 

Valda priekšstats, ka ķermeņa svars ir tieši saistīts ar uzņemtajām kalorijām un gribasspēku, taču patiesībā liela loma tajā ir arī hormonu darbībai. Tieši hormoni nodrošina, ka tiek patērēts tāds pārtikas daudzums, lai ķermenis spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kuri hormoni atbildīgi par ēstgribu un kas ietekmē to darbību, skaidro farmaceite.

Ziema ir laiks, kad no dienvidu zemēm uz Latviju atceļo plašs citrusaugļu klāsts – veikalos ir pieejami pavisam svaigi un sulīgi apelsīni, mandarīni, pomelo, citroni, kumkvati, laimi. Tie ir iekarojuši pastāvīgu vietu mūsu ēdienkartē. Daudziem tas ir veselīgs gardums un C vitamīna avots imunitātes stiprināšanai, taču nekontrolēts citrusaugļu patēriņš nav ieteicams un veselīgs.

Aorta ir lielākais asinsvads organismā, kā arī ķermeņa galvenā artērija. Tā atrodas starp sirdi un vēdera dobumu, un, lai arī izturīga, var gadīties, ka tās sieniņas ar laiku kļūst vājākas, ļaujot tām pārmērīgi izplesties. Šādā gadījumā var rasties aortas aneirisma. Aneirismas plīsuma gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, jo tas var radīt dzīvībai bīstamu iekšējo asiņošanu.

Ikviens zina, cik svarīgi ir uzņemt vitamīnus un minerālvielas, jo tie pilda dažādas būtiskas organisma funkcijas. Taču, kā zināt, ka organisms nesaņem sev vajadzīgo pietiekamā daudzumā? Farmaceite skaidro, kuri vitamīni un minerālvielas ir svarīgas ikvienam, kas var liecināt par to trūkumu un kādi produkti ikdienas ēdienkartē jāiekļauj, lai tos uzņemtu pietiekami.

Ziemas laiks mūs nelutina nedz ar bagātīgām dabas veltēm, nedz saules gaismu. Tas ir laiks, kad mūsu organismam mēdz būt nepieciešams lielāks atbalsts un rūpes. Ilgie, tumšie vakari un vienveidīgāka ēdienkarte var veicināt to, ka jūtamies noguruši un izsmelti gan fiziski, gan emocionāli. Kā parūpēties par savu ziemas ēdienkarti tā, lai stiprinātu savu ķermeni un justos labāk?