"Īstenība var būt brīnišķīga arī, ja dzīve tāda nav." Līva Ulmane

Aizkavējusies dzīve vecāku paspārnē. Iespējams, mūsos kaut pavisam sīka, tomēr sēž kolektīvā ideja, ka vīrietim laulības ostā jāiestūrē līdz 30 gadu vecumam. Ja tā nenotiek, turklāt dzirdama aizbildināšanās, ka šajos laikos nav iespējams atrast normālu sievieti, tad šādu tipu saucam par izvēlīgu vecpuisi, savukārt pārāk ilgi aizkavējoties vecāku mājā, vīrietis apkārtējo uztverē riskē kļūt par memmes dēliņu.

Sajūta, ka viss ir tavās rokās, sniedz iespēju dzīvot ilgāk. Citiem vārdiem -kad cilvēks domā, ka spēj kontrolēt savu dzīvi, viņš gūst panākumus it visā, ko iecerējis, pat, ja nākas saskarties ar grūtībām. Tāpat psihologi uzskata: tāds cilvēks visticamāk nemirs agrā jaunībā un, iespējams, mazāk sirgs no dažādām kaitēm.

Mūsdienu sievietei bieži vien aktuāls kļūst jautājums: kāpēc vīrs nevēlas nodarboties ar seksu? Ko cilvēka dzīvē maina zīmogs pasē un kāpēc sekss laulībā vīriešiem nešķiet tik aizraujošs, kā pirms kāzām?

Dziedāšana korī vairākkārt uzlabo psiholoģiskās veselības rādītājus. Ar šādu atklājumu nācis klajā Oksfordas Brūka Universitātes pētnieks Niks Stjuarts. Kā atzīmē The Telegraph, pētījums tapis, apkopojot datus par 375 cilvēkiem, kas dziedāja patstāvīgi, deva priekšroku korim vai nodarbojās ar kādu no komandas sporta veidiem.

Vairāki pētījumi atklāj, ka vīriešiem pievilcīgākas šķiet sievietes, kas ir vidēja garuma, ar simetrisku seju, proporcionāli veidotu ķermeni un ar izteikti sievišķīgām formām. Viens no skaidrojumiem tam ir nekas cits, kā "dabas sauciens".

Vecāku šķiršanās ir attiecību pārtraukšanu starp diviem pieaugušajiem, un tas nebūt nenozīmē, ka attiecības tiek izbeigtas ar bērnu. Tieši bērnam ir nepieciešama mīlestība un atbalsts no abiem vecākiem.

Roku mazgāšanas procesa ietekmē paaugstinās pašapziņa un uzlabojas emocionālais stāvoklis, liecina nesen veiktie pētījumi. Ķelnes Universitātes pētnieks Kajs Kaspers (Dr Kai Kaspar) skaidro: "Pēc starpgadījuma, nomazgājot rokas, cilvēks ierauga pasauli pozitīvākā gaismā."

Speciālisti nākuši klajā ar satraucošu paziņojumu: katram desmitajam Eiropas Savienības iedzīvotājam var diagnosticēt psihiskos traucējumus. Tādējādi tie ir teju 50 miljoni cilvēku. Datus par iedzīvotāju psiholoģisko stāvokli Eiropas Savienībā publicēja Eirokomisija.

"Pusaudža galvenais uzdevums ir lēnām un pakāpeniski kļūt par neatkarīgu pieaugušu personību ar saviem paša uzskatiem, viedokli un vērtību sistēmu, tomēr ne viss ir tik vienkārši," atzīst RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts psihoterapeits dr. Baiba Gerharde.