Veidi, kā mazināt bērnu un pusaudžu stresu

Lai arī stress ir būtisks izdzīvošanai, ilgstošs sliktais stress jeb distress var atstāt negatīvu iespaidu ne tikai uz mūsu, bet arī bērnu emocionālo labsajūtu un veselību, veicinot jaunas vai pastiprinot jau esošas saslimšanas.

Par slikto stresu un veidiem, kā to mazināt, vairojot bērnu stresa noturību, stāsta ārste, holistiskā stresa menedžmenta konsultante, apzinātās ēšanas trenere Inese Millere.

Zināms, ka stress ir būtisks mūsu izdzīvošanai un ir dabiska mūsu organisma aizsardzības reakcija, kas palīdz mums izbēgt no dzīvībai bīstamām situācijām. Lai arī samērīgs stress ir vērtējams pozitīvi, 21.gadsimtā arvien pieaug sliktā stresa jeb distresa loma, kas var radīt ne vien emocionālas, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā un veicināt dažādu saslimšanu attīstību.

Ilgstošs sliktais stress jeb distress ir saistīts ar pārmaiņām, jo bērni uz slikto stresu reaģē tieši tāpat kā mēs, pieaugušie, tikai mēs ne vienmēr to pamanām. Diemžēl pieaugušie un arī bērni diezgan bieži sliktā stresa reakciju aktivizē ar emocijām un satraucošām domām – piemēram, par kaut ko, kas varētu notikt nākotnē, kā rezultātā mūsu organismā visu laiku saglabājas augsts kortizola - stresa hormona līmenis, kas rada ilgstošu - hronisku, pat toksisku stresu jeb distresu un tādas saslimšanas kā diabēts, aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības, kuņģa – zarnu trakta problēmas, atmiņas un augšanas traucējumus. Turklāt ilgstoša stresa laikā nenorisinās arī organisma atjaunošanās, kas ir būtisks veselības priekšnoteikums, stāsta speciāliste.

Par bērnu un pusaudžu stresu var liecināt dažādas fizioloģiskas pazīmes, piemēram, biežas saslimšanas ar saaukstēšanās slimībām, sūdzības par biežām vēdera vai galvas sāpēm, izmaiņas ēšanas paradumos – apetītes zudums, pārēšanās, kā arī miega traucējumi, pastiprināts nogurums un bieža vajadzība urinēt.

Tāpat arī par to var liecināt tādas uzvedības pazīmes kā biežas garastāvokļa maiņas, niknuma lēkmes un dažādas saskarsmes problēmas, tostarp arī emocionālas izmaiņas - apātija, nepārejošs sapīkums, bēdīgums, kā arī pazeminātas kognitīvās spējas, kuru dēļ bērns vairs nespēj apgūt un uztvert mācību vielu, kā arī bērnam rodas grūtības pieņemt lēmumus. Papildus tam bērni vairs nespēj tikt galā ar tiem pienākumiem, kurus agrāk varēja izpildīt.

Elpa kā nomierināšanās palīginstruments

Lai veicinātu bērnu noturību pret stresu un spēju pār to atgūt kontroli, daktere iesaka vecākus saviem bērniem mācīt izmantot elpošanu, stresa situācijās veicot dziļas ieelpas un izelpas. Zināms, ka elpa ir instruments, kuru var izmantot stresa mazināšanai, kura ir vienmēr klāt, kura ir bez maksas, tikai ir nepieciešams to prasmīgi izmantot. Lai šo praksi iedzīvinātu, kā palīgierīci daktere aicina izmantot stikla sniega bumbu vai tādu pagatavot pašrocīgi, tādējādi bērniem uzskatāmi rādot piemēru, ka mūsu prāts darbojas līdzīgi kā šī bumba - no rīta, kad esam pamodušies, gluži kā bumba miera stāvoklī atrodas mūsu prāts, taču dienas gaitā tajā rodas daudz domu, kuras gluži kā sniegpārslas, bumbu sakratot, virpuļo. Vērojot, kā bumba nomierinās, varam vienlaicīgi bērniem mācīt elpot un sajust, kas notiek viņu ķermenī, tādējādi aktivizējot savu parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbild par organisma atjaunošanos pēc stresa situācijām. Šāds elpas treniņš palīdzēs izlīdzināt esošās stresa situācijas un palielinās stresa noturību. Speciāliste to bērniem iesaka mācīt tad, kad bērni atgriežas no skolas vai bērnudārza gaitām, nomierinot viņus vakara cēlienam.

Koncentrēšanās uz labajām lietām ikdienā

Diemžēl zināms, ka cilvēka smadzenēm ir iedzimta tendence fokusēties uz negatīvām lietām un nepamanīt labās lietas. Tāpēc, lai veicinātu bērnu stresa noturību, mums būtu būtiski aicināt viņus apzināti koncentrēties uz labajām lietām un notikumiem, kuri ik dienu notiek visapkārt. Lai to īstenotu, speciāliste iesaka kopā ar bērniem izrunāt un atcerēties vismaz trīs labas lietas, kas notikušas dienas laikā, un pārrunāt, kāpēc šīs lietas viņu acīs bijušas labas, tādējādi palīdzot bērniem aizvien vairāk pamanīt labo viņu dzīvē. Katru reizi, kad mēs uzņemam sevī labo, mēs uzbūvējam nelielu neironu struktūru. Darot to regulāri, pakāpeniski izmainīsies smadzenes un tas, kā tālejošas sekas stiprinās mūsu noturību pret stresu.

Pilnvērtīgs uzturs un ūdens uzņemšana

Līdzsvarots, sabalansēts, krāsains uzturs ir būtisks ierocis sliktā stresa mazināšanai, jo nav noslēpums, ka sliktais stress var izraisīt gan aizcietējumus, gan spazmas. Atvēlot laiku pilnvērtīga uztura uzņemšanai, tostarp kopīgai ēdiena gatavošanai un maltīšu ieturēšanai ar bērniem pie vakariņu vai pusdienu galda, veicināsim ne vien kopības sajūtu, bet arī fiziskās veselības nostiprināšanu, uzskata Millere. Turklāt speciāliste atgādina, ka nedrīkstam piemirst regulāri uzņemt nepieciešamo daudzumu ūdens, jo organisms jau fizioloģiski tā trūkumu uztver kā stresoru.

Mikroelementu un vitamīnu uzņemšana

Tā kā mūsu bērni un mēs visu laiku esam vieglā hroniskā stresā, ikvienam no mums, bet jo īpaši bērniem pastiprināti jāuzņem vitamīni un mikroelementi, tostarp magnijs: tas var būtiski samazināt magnija deficīta draudus, kas organismā var pastiprināt slikto stresu pat tad, ja nav citu kairinātāju, kas to varētu izraisīt. Magnijs ir neaizstājams mikroelements, kas palielina noturību pret stresu. Tā kā magnija deficīts uzturā izraisa magnija deficītu organismā, tā uzņemšana bērniem jānodrošina stresa faktoru iedarbības laikā, kā arī laikā no rudenim līdz vasarai. Bērniem, kam organismā samazinās magnija saturs, ievērojami palielinās ne tikai sliktais stress, bet arī ķermeņa masa, taukaudu daudzuma indekss, rodas nosliece uz arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos, kā arī palielinās slikto tauku līmenis, veidojot rezistenci pret insulīnu, kas var radīt aptaukošanos, cukura diabētu, hipertoniju un metabolisko sindromu.

Fiziskās aktivitātes

Zināms, ka mazkustīgs dzīvesveids ir daudzu slimību pamatā. Fiziskās aktivitātes ne vien uzlabo pašsajūtu un fizisko sagatavotību, bet arī neitralizē stresa hormonu – kortizolu, tādējādi organismam liekot domāt, ka cīnāmies ar slikto stresu. Tamdēļ speciāliste iesaka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai doties garās pastaigās kopā ar bērniem, lai atbrīvotos no dienas laikā uzņemtās spriedzes un vairotu noturību pret stresa ietekmi.

Kvalitatīvs miegs

Nekvalitatīvs miegs ir pirmais stresa rādītājs. Lai mazinātu stresu un atpūtinātu savas smadzenes, ikvienam ir būtisks miegs, kura laikā atjaunojas viss organisms, kā arī atpūšas neironi. Ja mūsu bērni neguļ pietiekami un kvalitatīvi, tad smadzenes netiek attīrītas no toksīniem – nākamajā dienā viņi nespēj koncentrēties un risināt problēmas, kas saistītas ar jaunām stresa situācijām. Tamdēļ katram būtu nepieciešams gulēt tik ilgi, cik organismam nepieciešams, lai mazinātu stresu.