Skolas gaitu uzsākšana ir izaicinājums (psihologi to dēvē par krīzi) kā bērniem, tā vecākiem. Kā katra krīze tā rada trauksmi, nedrošību un vienlaikus prasa jaunu prasmju attīšanu un paver iespējas augt.

Lai arī stress ir būtisks izdzīvošanai, ilgstošs sliktais stress jeb distress var atstāt negatīvu iespaidu ne tikai uz mūsu, bet arī bērnu emocionālo labsajūtu un veselību, veicinot jaunas vai pastiprinot jau esošas saslimšanas.

2016. gads ir ceturtais gads pēc apsolītajiem dramatiskajiem notikumiem, kur pareģojumi par cilvēku civilizācijas turpmāko neizdzīvošanu tika aprakstīti viens par otru šaušalīgāki.

Bērnu audzināšanas procesā, jo īpaši, atvasei sasniedzot pusaudža vecumu, vecāki nereti uzdod sev jautājumu "Kā vislabāk viņu motivēt?", "Kas traucē mana bērna izaugsmei?".

Strīdi ģimenē, agrīna māmiņu atgriešanās darbā, autoritāra tēva uzvedība ir tikai daži no iemesliem, kas būtiski ietekmē ne vien bērna psihoemocionālo, bet arī fizisko veselību.

Pazīstu daudzas sievietes, kuras izvairās apmeklēt ārstu, un tas notiek ne tikai tad, kad nepieciešams veikt kādu nepatīkamu procedūru. Bieži sievietes neapmeklē arī profilaktiskās pārbaudes.

Vēl pirms gadu mijas liela daļa cilvēku apņemas, ka "no jaunā gada sākšu jaunu dzīvi". Bet pienāk jaunais gads, un vairumam skaistās ieceres izplēn.

Rīgas Stradiņa universitātes lektore un psiholoģe Indra Majore-Dūšele stāsta, ka dusmas ir vajadzīga emocija, jo tās signalizē, ka tiek pārkāptas robežas, un atgādina, ka svarīgākais ir iemācīties dusmas regulēt.

Neveselīgi ieradumi spēj kaitēt ne tikai tavam fiziskajam stāvoklim, bet arī garīgajai veselībai, veicinot sliktu garastāvokli, depresiju un trauksmi.

Gada izskaņā domas raisās ne tikai ap gada krāšņākajiem svētkiem, bet arī ap tik ikdienišķo traucēkli stresu, kas daudziem no mums ir neatņemama sastāvdaļa darbā gada nogalē. Kas ir stress, kā ar to cīnīties un nepieļaut tā ietekmi uz veselību?