Pēc "pasaules gala"…
Iespējams, ka kāds pēc 2012. gada decembra "pasaules gala" no rīta pamodās un atviegloti uzelpoja: "Pasaule stāvēja kā stāvējusi!" Kāds cits jutās vīlies, jo cerēto atbrīvošanos no kredītiem un citām neatrisinātajām problēmām ar pasaules gala palīdzību nesagaidīja.
Kā tad īsti ir: vai runas par pasaules galu bija tikai produkcijas ražotāju reklāmas triks? Ažiotāža bija vai nebija pamatota? Vai mēdz būt dūmi bez uguns? 2016. gads ir ceturtais gads pēc apsolītajiem dramatiskajiem notikumiem, kur pareģojumi par cilvēku civilizācijas turpmāko neizdzīvošanu tika aprakstīti viens par otru šaušalīgāki.
Šajā rakstā tiks dots raksturojums par laika posmu līdz 2012. gadam; laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gada pavasarim un iespējamais nākotnes scenārijs. Lai izprastu šos notikumus, ir jāsaprot planetārie evolūcijas principi.
Kosmiskās laika telpas evolūcija
Planēta Zeme jeb Urantija (tas ir planētas Zeme Kosmiskais vārds) ir Saules sistēmas sastāvdaļa, kura, savukārt ir lielāku Kosmisko teritoriju sastāvdaļā, piemēram, Piena Ceļa galaktikā, bet mūsu galaktika ir neliela daļa mūsu visumā Nebadonā, kurš ir, kā viens no septiņiem lokālajiem visumiem mūsu Orvantona Virsvisumā, kurš ir septītais Virsvisums Lielajā Visumā (saskaņā ar Kosmisko zināšanu grāmatu "Urantija").
Mūsu galaktikas cikliskā kustība spirālveidīgā formā ilgstošu laiku atradās Lielā Visuma ārējā malā, kur robežojās ar Lielā Kosmosa pirmmatēriju. Tādējādi, Centrālās Saules jeb Sākumu Sākuma enerģijas, kuras plūst no Lielā Visuma Centrālā Virsvisuma, praktiski nevar sasniegt visattālākos Lielā Visuma nostūrus – arī to vietu, kur lokalizēta planēta Zeme. Samazinoties tiešajam enerģiju starojumam no Kosmiskā Centra jeb Kosmiskās telpas Radītāja, rodas tāds kā puskrēslas vai ēnas Kosmiskais reģions un daži Gaismas enerģiju raksturojošie fizikālie parametri izmainās par sliktu Gaismas evolūcijas scenārijam. Tad, kad Kosmiskā telpa, piemēram, galaktika Piena Ceļš spirālveidīgās rotācijas laikā atkal nokļūst Centrālās Saules "apspīdētajā" laukā, mainās Gaismas enerģiju fizikālie parametri un līdz ar to mainās arī evolūcijas procesu kvalitāte. Šādu enerģiju plūsmu dēļ uz Zemes notiek evolūcijas procesi, kuri tiek klasificēti kā "jugas".
Līdzīgi kā pavasaris, vasara, rudens, ziema un atkal pavasaris, Kosmiskie Zemes evolūcijas cikli nomaina viens otru. Pastāv 4 jugas:
- Krita juga jeb Satja juga - Zelta laikmets, kurš ilgst 1 miljonu 728 tūkstošus Gaismu nesošos Zemes gadus. Šajā laikmetā Zemes iemītnieki apveltīti ar godpilnām un dievišķām jūtām. Uz Zemes valda cieņa, labestība, miers un labklājība. Ir dziļas zināšanas par Kosmosa uzbūves un darbības principiem jeb Vēdas. (..)
- Otrais Kosmiskais laikmets, kurš nomaina Satja jugu, saucas Treta juga jeb Sudraba laikmets. Treta juga ilgst 1 miljonu 296 tūkstoši gadu. Zemes iedzīvotāji pamazām sāk attālināties no godīguma un sirdsapziņas uzvedības principiem, sāk izzust labklājība un tās vietā uzsākas attīstības lejupslīde. Samazinās sirdsapziņas spēks, telepātija, gaišprasmes, galvaskausa un smadzeņu izmērs. (..)
- Trešais Kosmiskais laikmets – Dvapara juga jeb Bronzas laikmets, kurš ir 864 tūkstošus gadu. Cilvēku sirdsapziņa, gaišprasmes un atmiņa degradējas līdz tam, ka cilvēki aizmirst savu dievišķo izcelsmi un iepriekšējās reinkarnāciju pieredzes. Samazinoties Centrālās Saules Gaismas enerģiju plūsmai retais spēj saglabāt dievišķās atmiņas un zināšanas. Lielākā daļa iedzīvotāju degradējas līdz primitīvismam un atmiņas vietā sāk lietot rakstību jeb sanskritu. Tiek pierakstītas Kosmiskās zināšanas un vienotā Vēda tiek sadalīta 4 daļās, bet, neskatoties uz to, daudzi no degradētajiem Zemes iedzīvotājiem tāpat to nespēj apgūt un saprast. Materiālā domāšana iesakņojas un ņem virsroku pār cilvēku sirdsapziņu un apziņu kopsummā. (..)
- Ceturtais laikmets – Kali juga jeb ļaunuma laikmets. Šis laikmets ir pilns ar bailēm, vardarbību, meliem, bezkaunību, alkatību, naidu un sāpēm. Nav iespējams novilkt robežu starp mieru un karu. Šķelšanās un pretstatīšanās notiek visur: veidojas jaunas valodas, tautas, valstis un valstu iekārtas, robežas, dažādas filozofijas, reliģijas – viss, kas nodrošina materiālistisku domāšanu un parazītiska patērētāja dzīvošanas modeli. Vadoņi aplaupa savus padotos. Padotie nogalina, izlaupa un izposta Zemi. Taisnīgie, godīgie un dievišķie, kuri spēj sevī nest tīru sirdsapziņu un Kosmiskās dievišķās zināšanas - slīgst nabadzībā, postā, tiek izsmieti un nicināti. Noziedznieku dzīve plaukst un zeļ kopā ar mantas, ķermeņa un varas kultu. Cilvēku būtības degradācija sasniedz robežu, kad tie pārvēršas par dzīvniekveidīgiem un sāk ēst gaļu. (..)
Saskaņā ar gadu skaitīšanu pēc Kristietības reliģijas – 2012. gadā mēs dzīvojām Kali laikmeta 5126. gadā (saskaņā ar J. Blavatskas mācību). Loģiski rēķinot, iznāk, ka grimt vēl dziļākās Kali laikmeta ciešanās cilvēcei paredzēts vairāk nekā četri simti tūkstoši gadu.
Zinātniski pierādīts, ka uz planētas Zeme ir bijušas neskaitāmi daudzas civilizācijas ar dažādu ķermenisko formu, lielumu un intelektu. Dažas no tām ir bijušas miermīlīgas, dažas agresīvi kareivīgas. Zinātnieki uzskata, ka Zemes lielo tuksnešu sākums ir starpcivilizāciju kara rezultāts, tāpat kā savā laikā "bioloģiski dzīvā" planēta Marss ir kļuvusi nepievilcīga pēc nežēlīga un postoša kara.
Daļa no Zemes "ciemiņiem" ir aizceļojuši, daļa ir pielāgojusies dzīvošanai uz Zemes dažādās enerģiju formās un arī citādākās, ar cilvēka fizisko aci neredzamo, ar fizisko ausi nesadzirdamo un fizisko ķermeni nesajūtamo paralēlo pasauļu enerģiju substancēs. Cilvēki uz planētas Zeme nav vienīgie "gudrie". "Klejotājciemiņi" labi pārzināja Lielā Visuma, Orvantonas Virsvisuma un lokālā visuma Nebadona evolūcijas sakarības, kuras kļūs nozīmīgas Saules sistēmā, tai skaitā ļoti būtiski skars evolūcijas izmaiņas uz planētas Zeme. Saskaņā ar Kristietības laika skaitīšanu pēc mēness kalendāra TAM vajadzēja notikt 2012. gadā. Un TAS 2012. gadā ARĪ NOTIKA, bet ne decembrī. TAS notika 2012. gada 23. septembrī.
Vai 2012. gads ir mistika?
Saules sistēma rotē ap savu asi un attiecībā pret galaktikas centru. Tieši tāda pat spirālveida rotācija notiek Nebadonam pret Virsvisuma Orvantons centru, kur Orvantons rotē ap savu asi un ap Centrālo Sauli. Ja Zeme ap sauli apriņķo viena gada laikā, tad līdzīga rotācija ap Centrālo Sauli Orvantona Virsvisumam kopā ar Piena Ceļu un Nebadonu notiek ilgstošu laika periodu. Mēs to nezinām, bet ceļotājiem no "debesīm" par šiem cikliem bija precīzi aprēķini. Šķiet, ka tieši šo aprēķinu pamatā ir norādes par to, ka 2012. gadā notiks cikla noslēgums. Par kādu ciklu iet runa? Pētot daudzas senatnes liecības, zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka 2012. gads ir sākums kaut kam jaunam, kas līdz šim nav bijis.
Apkopojot informāciju, patiesi, sanāk, ka 2012. gadā bija jābūt pasaules galam. Jau viduslaikos Orvantona Virsvisuma tā daļa, kurā atrodas lokālais Visums, Nebadons iegāja stabilas Centrālās Saules apspīdētajā teritorijā. Bija jāpagaida nieka daži simti gadu, lai arī mūsu lokālā visuma Nebadona daļa "sagrieztos" tā, lai arī Piena Ceļa galaktika saņemtu tiešo starojumu no Centrālās Saules. "Klejotājciemiņi" zināja, ka bezpārtraukuma Centrālās Saules enerģijas plūsma uzsāksies arī uz planētas Zeme zināmā laika periodā. Šo brīdi šumeri un acteki ir nodefinējuši par krēslas jeb tumsas perioda beigām. Līdzīgi notiek pavasara atgriešanās planētas Zeme ziemeļu puslodē, kad pieņemas spēkā Gaismas starojums. Viss atdzimst, atdzīvojas, plaukst un zeļ. (..)
Par to, ka ar 2012. gada 23. septembri (rudens saulstāvjos ziemeļu puslodē) uzsāksies jauna Galaktiskā diennakts jeb Svaroga diennakts, zināja tikai tie, kuri pārzina vienoto Vēdu. Šis ir precīzais Galaktiskās diennakts cikla, kurš ilgst 25 920 gadus, atskaites punkts. Šajā datumā
- nomainījās galaktiskā nakts pret galaktiskās dienas (12 960 Zemes gadi) rītu (6480 Zemes gadi);
- Lapsas laikmets tika nomainīts pret Vilka laikmetu (1620 Zemes gadi);
- uzsākās 1. gads – 144 gadu Zemes gadu ciklā;
- uzsākās 1. gads –16 gadu Zemes gadu ciklā;
- Saskaņā ar Vēdu ierakstu pēdējiem svarīgākajiem notikumiem, sākās Jauns gads – 7521. gads.
Tāpat kā pavasara rītam austot, gaisma vēl nav spoža, saule vēl nav gana silta un kaut kur ēnainās vietās nakts plēsoņas nežēlīgi un drudžaini ķer pēdējos mirkļus laupījuma iegūšanai, arī Galaktiskās diennakts rīts vēl nav tik stabils, lai viss noritētu pēc Zelta laikmeta evolūcijas principiem. Tomēr ar katru gadu Centrālās Saules enerģija galaktisko rītausmu ar vien spēcīgāk notur Gaismas pozīcijās.
Jebkurš rīts sākas ar rītausmas "saules vēju". Uz planētas "saules vējš", saulei austot, ir nepilnas piecas minūtes, galaktiskās dienas rītā tas būs ap 50 gadiem. Pa šo laiku planētas Zeme enerģētiskās vibrācijas spēks palielināsies vairāk kā 9 miljoni reižu un vibrāciju celšanās turpināsies arī pēc tam.
Cilvēki jutīs milzīgu Gaismas un Kosmiskās Mīlestības enerģiju pieplūdumu, un šo enerģiju intensitāte ik brīdi tikai pieaugs. Tomēr tos, kuriem nav Gaismas dvēseles un Mīlestības pirmsākuma, Kosmiskās Gaismas, tai skaitā Ugunīgās transformējošās enerģijas "dedzinās" un izdzēsīs no evolūcijas aprites. Ar to arī izskaidrojas ažiotāža, kas sacēlās par to, ka ir pienācis pasaules gals – tas attiecas uz zemo (ai, kā gribas teikt: zemisko!) vibrāciju iemītniekiem cilvēku ķermeniskajā formā.
Apgūt Gaismas enerģijas varēja visi, kuri to vēlējās saprast, jo neredzamie, taču reāli esošie Gaismas spēki (Gaismas sargeņģeli, neiemiesotie Gaismas skolotāji, Radītājs) kopš 1987. gada planētai Zeme uzsāka 25 gadu pārejas posmu no zemo vibrāciju evolūcijas formas uz evolūcijas modeli, kurā nepārtraukti tiks celtas Gaismas vibrācijas visā Saules sistēmā esošajām planētām. Šajā laika posmā iemiesotajiem cilvēku ķermeņos obligāti bija jāsaprot sava nākotnes evolūcijas nostāja un ceļš.
Cilvēks evolūcijas ceļa izvēlē
Ir tikai divi virzības ceļi: augšupejošais un lejupejošais. Precīzāk: evolūcija ar Gaismas enerģijām Radītāja virzienā vai otrs ceļš – tumsas, maģiju, zemiskas patērētāja rīcības un verdziskās pakļaušanās enerģiju pielietošana, kas pazemina cilvēka vibrācijas un attālina no Radītāja jeb lejupejošais virziens. (..)
Ko tālāk?
Cīņa par pastāvēšanu ir izgājusi niknas cīņas arēnā. Centrālās Saules Gaismas enerģiju starojums nāk un nāks aiz vien spēcīgāk, ieviešot dziļas korekcijas Tumsas pasaules un Absolūtā ļaunuma plānos. Lejupejošo likvidācija sākas ne tikai mums redzamajā pasaulē, bet arī paralēlajās pasaulēs un citās laika telpās, jo Centrālās Saules transformējošās Gaismas enerģijas iesniedzas visur. Lejupejošo pastāvēšanai atvēlētais laiks iet uz beigām. Un tā ir labā ziņa.
Taču no kopējās apzinīgās sabiedrības rīcības ir atkarīgs tas – cik treknus gadus vēl nākotnē lejupejošie dzīros, manipulējot ar katru cilvēku un kopējo cilvēku naivumu, nezināšanu un nevēlēšanos izprast savu verga statusu un kaujamo aitu bara globālās pārvaldes metodes.
No Jums, cilvēki, ir atkarīgs cik sāpīgi pārmaiņu laiks skar un skars ikvienu no Jums un kopējo Gaismas cilvēku rasi kopumā. Ir taču daudz grūtāk būt beztiesīga verga statusā, ciest, dzīvot trūkumā, konfliktos un ļauties lejupejošo manipulācijām nekā apzināties, ka pastāv cits – Gaismas un Mīlestības ceļš. Pie tam, ne tikai apzināties, bet arī mācīties, apgūt zināšanas un izpratni par notiekošo, līdz cilvēks aktivizē dievišķu apziņu, apjausmu un pats kļūst par savas dzīves saimnieku.
Raksta pilnā versija pieejama ŠEIT!
Raksta pilnā versija pieejama ŠEIT!
Novēlu Jums apzināties un realizēt savas Dvēseles iemiesojuma dievišķo mērķi – piepildīt Dvēseles Kosmisko Zemes uzdevumu!
Ar mīlestību – Skaidrīte Aleksejeva,
MBA maģistre, sertificēta dziedniece, Tradicionālā Reiki meistare skolotāja, kosmoeniopsiholoģe, neirofunkcionālās datordiagnostikas speciāliste
"DVS Urantija", SIA
Elizabetes 91/93-2, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 29276118
urantija@e-apollo.lv
