Kā emocionāli pieņemt sava ķermeņa novecošanu? Skaidro speciālisti
Laika gaitā ķermenis noveco, un ne vienmēr šīs izskata pārmaiņas ir viegli pieņemt. Pārdomās par to, kā sadzīvot un pat iemīlēt savu ķermeni dzīves otrajā pusē, dalās festivāla "Zelta ritmi" vēstneši: profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns, profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns un psihoterapeite Aina Poiša.
"Jaunībai piestāv pavasaris, briedumam - rudens. Jebkuram gadalaikam, jebkurai eksistencei ir jēga arī tad, ja skaistuma ārējā estētika pāriet uz iekšējo starojumu. Kā to noturēt? Katru dienu ar mīlestību novērot sevi savā dzīves ceļā," teic psihoterapeite Aina Poiša.
Profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns novecošanu uztver kā loģisku dzīves gaitu, kas jānovērtē: "Es raugos rieviņu izvagotā sejā un saprotu te ir ierakstīts viss, ko saucam par dzīves ceļu. Vai kautrēties no tām? Domāju, nē. Tas ir konkrēta cilvēka dzīvesstāsts ar priekiem, sāpēm, ilgām, cerībām, sapņiem. Māris Čaklais ir teicis: "Esmu bagāts, jo man pieder viss, kas ar mani ir noticis."
"Runājot metaforās, jebkurai lietotai lietai nepieciešama regulāra apkope, lai tā ilgāk un labāk darbotos. Arī par cilvēkiem varam teikt līdzīgi. Bieži domājam, ka vecumdienās varēsim kārtīgi atpūsties un gandrīz neko nedarīt. Teorētiski tā ir taisnība, tas ir laiks, kuru var vairāk veltīt sev, arī savam ķermenim," turpina psihoterapeite. "Lai emocionāli pieņemtu savu ārējo novecošanu, nepieciešams regulāri ķermeni kopt un rūpēties par to. Rūpēm jābūt ar izteiktu disciplīnu - regulāras fiziskās aktivitātes ik dienu un veselīgs uzturs. Tie seniori, kas atslābst un izkrīt no ritma, zaudē tonusu un ieslīgst sevis žēlošanā: "Ko tad es, esmu jau vecs." Vērtīgi ir priecāties par sava ķermeņa varēšanu un spējām, lai arī tās dzīves laikā samazinās," rezumē psihoterapeite.
Profesors, gastroenterologs un festivāla "Zelta ritmi" vēstnesis Anatolijs Danilāns piekrīt par fizisko aktivitāšu nozīmību, jo ar sabalansētu uzturu vien nepietiek: "Ir jāpiekopj divu veidu kustības: ikdienas, piemēram, pastaigas, kāpšana pa kāpnēm, un aktīvās, piemēram, nūjošana, peldēšana, sporta zāles apmeklējums. Aktīvi kustoties, palielinās enerģija un cilvēks kļūst apmierinātāks ar dzīvi. Intensīvu kustību rezultātā no kauliem izdalās viela, kas pasargā no 2. tipa cukura diabēta, asinsvadu sklerozes, kā arī samazina risku saslimt ar iekšējo orgānu audzēju. Zinātnieki apgalvo, ka ar aktīvām kustībām jānodarbojas vairākas reizes nedēļā un tām jābūt visu mūžu. Vislabākais sporta veids ir tas, kas tuvāk sirdij."
Profesors Danilāns rekomendē izvērtēt arī savu ēdienkarti, samazināt uzņemto kaloriju daudzumu, izvairīties no pārmērīgas saldumu lietošanas, bet uzturā palielināt gaļas, salātu, zaļumu un olu daudzumu. Kā vienu no mūsdienu problēmām gastroenterologs iezīmē to, ka cilvēki ir pārbaroti, kas noved pie sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ļaundabīgiem audzējiem. Otra lieta, kuru profesors atzīmē kā ļoti būtisku faktoru nespējā pieņemt novecošanu, ir cilvēku nīgrums, nicīgā izturēšanās pret sevi un citiem, savukārt pozitīvisms un izturēšanās maiņa sekmē veselīgu uztveri pret dzīvi un arī pašam pret sevi.
