10 pazīmes, kas liecina par narcistiskiem personības traucējumiem

Psiholoģijā termins "narcisms" apzīmē nopietnus personības traucējumus, kas saistīti ar patoloģiski augstu pašvērtējumu un neadekvātām prasībām pret sevi un līdzcilvēkiem. Cilvēks ar narcistiskiem personības traucējumiem ir atkarīgs no citu viedokļa un atzinības, tāpēc viņa personība un rīcība ir vērsta uz to, lai formētu "pareizu" apkārtējo viedokli, un tie viņu atzītu par īpašu un pārāku.

Narcistiski personības traucējumi cilvēkam nereti rada virkni problēmu, tai skaitā grūtības veidot attiecības ar apkārtējiem un dibināt laulību. Indivīdu var vajāt slēptas bailes, kauns, tukšuma sajūta, neizskaidrojamas dusmas un rūgtums, ka apkārtējie pret viņu neizturas tā, kā viņš to pelnījis. Narciss nespēj pilnīgi uzticēties partnerim, baidoties kļūt no tā atkarīgs, vairoties no negatīvām emocijām – sāpēm, zaudējuma.

Lai noteiktu diagnozi, ārstam jāvērtē cilvēka uzvedības, personības iezīmju un rīcību kopums. Speciālisti izdala vairākus faktorus, kas liecina par narcistiskiem personības traucējumiem, un parasti pacientam novērojama vismaz puse no tiem.

Pastāvīga nepieciešamība būt uzmanības centrā

Narcisus iespējams iedalīt divos tipos – abi šie tipi tiecas pēc uzmanības, taču to rīcība ir atšķirīga. Visbiežāk sastopamais tips pastāvīgi rīkojas tā, lai atrastos uzmanības centrā. Viņš ir skaļš, dominējošs un augstprātīgs. Lai sasniegtu kāroto mērķi, viņš nemitīgi jūtas spiests runāt par sevi un uzsvērt savus sasniegumus, turklāt viņa stāsti nereti ir pilni izskaistinājumiem un pārspīlējumiem. Lai iespaidotu klausītājus, viņš papildina stāstīto ar paša izdomātām detaļām, tādējādi veidojot idealizētu versiju par savu dzīvi. Gūstot apkārtējo atzinību, narciss mazina neizturamās bailes, ka viņš nav gana labs un vērtīgs.

Otrs tips vēlas atrasties uzmanības centrā, taču ir kautrīgs un nedrošs, līdz ar to no uzmanības izvairās. Viņš ārkārtīgi jūtīgi reaģē pret apkārtējo teikto, meklējot kritiku un apvainojumus tur, kur to visbiežāk nemaz nav.

Ieradums sniegt padomu vai izteikt viedokli teju ikvienā situācijā

Katra saruna narcisam ir iespēja demonstrēt savas plašās zināšanas un dziļo izpratni. Vienalga, vai apkārtējie runā par nakšņošanas iespējām kādā eksotiskā valstī, aktualitātēm politikā vai pareizu bērnu audzināšanu – narcisam vienmēr būs viedoklis, un viņš nekautrēsies ieteikt iespējamo labāko risinājumu. Pārliecinot apkārtējos par savām zināšanām, narciss cenšas paaugstināt savu pašvērtējumu, nereti to darot uz citu nezināšanas rēķina.

Prasība pēc īpašas attieksmes

Narciss uzskata, ka ir pelnījis īpašu attieksmi – viņš necieš gaidīšanu rindā pie ārsta un jūtas aizkaitināts, ja draugi nekavējoties neatbild uz viņa e-pastiem. Cilvēkam ar narcistiskiem personības traucējumiem apzināti vai neapzināti šķiet, ka viņš ir īpašāks par citiem, tāpēc viņam pienākas vairāk, proti, ja viņam ir kāda vajadzība, tā jāaizpilda tūliņ.

Neadekvātas ambīcijas

Veselīgas ambīcijas ir noderīgs palīglīdzeklis ceļā uz mērķi, taču narciss ir pārņemts ar iluzorām fantāzijām par neizmērojamu slavu, varu un bagātību. Viņš ir pārliecināts, ka dzimis kam īpašam, ka ir absolūti unikāls, un līdz ar to jau dabiski ir daļa no kādas izredzētas elites. Pat tad, ja narciss dzīvē vēl itin neko nav sasniedzis, viņš labprāt pieskaita sevi kādai augsta statusa grupai, un nereti piešķir pārspīlētu nozīmi dažādiem statusa simboliem, piemēram, zīmolu drēbēm. 

Harizma, ko iespējams pielietot savtīgos nolūkos

Ja narcisu kāds interesē vai viņam šķiet, ka no konkrētā cilvēka iespējams gūt kādu labumu, viņš to apburs ar valdzinošas harizmas devu, liekot izvēlētajai personai justies īpašai, gudrai un pievilcīgai. Līdzko interese zudīs vai cilvēks atļausies narcisu kritizēt, harizma izzudīs, un narcisma attieksme kļūs vēsa, dzēlīga un brīžiem pat ļauna.

Tieksme pēc sacensības

Narcisa pasaules redzējumu veido uzvarētāji un zaudētāji, un narcisam vienmēr jābūt tam, kas uzvar. Viņam pastāvīgi jājūtas pārākam par citiem ne tikai profesionālajā vidē, bet arī privātajās attiecībās. Rezultātā narcisam ir grūti priecāties par kāda cita panākumiem, jo tobrīd uzvarētājs ir kāds cits.

Ieradums ilgstoši atcerēties pāridarījumus

Vairumam apkārtējo narciss liekas pašpārliecināts un pat iedomīgs – tāds, kuram šķietami ir vienalga, ko par viņu domā citi. Taču narcisa ego lielā mērā uztur tieši viņa izveidotais tēls apkārtējo acīs. Narciss necieš kritiku un apvainojumus, nespēj tikt galā ar zaudējumu vai sajūtu, ka pamests novārtā. Ja šāds cilvēks ir aizvainots, viņš necentīsies saprast savas jūtas un emocijas, bet ilgstoši atcerēsies pāridarītāju, izjutīs dusmas un pat naidu un centīsies atriebties.

Nespēja atzīt vainu

Narciss neatzīst, ka pie kaut kā ir vainīgs un par nodarīto neatvainosies – viņš novels vainu uz apstākļiem un citiem cilvēkiem, nereti pat uz to, kas viņam sācis ko pārmest.

Ieradums izmantot apkārtējos sava labuma gūšanai

Narciss raugās uz situāciju no sava personīgā skatupunkta, proti, viņu interesē tikai tas, kā situācija ietekmēs viņu pašu un viņa jūtas un emocijas. Narcisam trūkst empātijas, un, lai iegūtu kāroto, viņš labprāt manipulē ar apkārtējiem.

Tieksme uz atkarībām

Alkohols, ēdiens, narkotikas, iepirkšanās, internets – visas šīs lietas un nodarbes var izraisīt eiforiskas sajūtas, kļūstot par nopietnu atkarību. Ļaujoties atkarībai, cilvēku pārņem priecīgs satraukums, adrenalīns, neuzvaramības un pārākuma izjūta. Tā kā narciss pēc šīm izjūtām pastāvīgi tiecas, atkarība ir viens no veidiem, kā tās regulāri saņemt.

 

Foto: Shutterstock