Kā palīdzēt, ja bērns kautrējas publiski uzstāties? Iesaka psihoterapeite

Strauji tuvojas valsts svētki, kad skolās un bērnudārzos nereti tiek rīkoti pasākumi ar audzēkņu piedalīšanos. Pēc tam pavisam drīz jau Ziemassvētki ar tiem piederīgo dzejoļu skaitīšanu. Bet ko iesākt, ja bērns baidās uzstāties? Ieteikumos dalās "Rimi Bērniem" labsajūtas eksperte, ārste-psihoterapeite Laura Valaine.

Ja bērns izjūt satraukumu, uzstājoties publikas priekšā, lasot tekstu klasei, ienākot telpā, kurā atrodas daudz cilvēku, to sauc par sociālo trauksmi. Tās pamatā ir negatīvs pareģojums par nākotni – notiks kaut kas slikts, stāsta speciāliste.

Trauksmei raksturīga izvairīšanās uzvedība, un bērns var pat paziņot, ka vispār nekāps uz skatuves. “Ja cilvēkam ir bail uzstāties, tas nozīmē, ka viņam šķiet – notiks kaut kas nepatīkams vai slikts, un varbūt šāda pieredze jau bijusi,” norāda eksperte.

Kāpēc rodas bailes uzstāties?

Visbiežāk bērni pirms uzstāšanās izjūt sociālo trauksmi, jo viņiem ir bail:

• pievilt kādu sev tuvu cilvēku vai skolotāju,
• piedzīvot izgāšanos, kaunu, atraidījumu, nosodījumu,
• dzirdēt kritiku, izsmiešanu.

Ja vecāki pamana, ka bērnam ir šādas bailes, problēmu nevajadzētu mazināt, lietojot tādas frāzes kā “Nav, par ko satraukties – tas ir tikai dzejolis!” vai nodarboties ar salīdzināšanu, norādot: “Paskaties, visi var – kāpēc tu nevari?!” Tā vietā būtu nepieciešams noskaidrot, kas tieši sociālo trauksmi rada.

Uzstāšanās baiļu iemesli var būt ļoti dažādi:

• ģimenes faktors – augstas gaidas, pārāk liels fokuss uz bērnu vai, gluži pretēji, nevērība, vecāku neieinteresētība, vardarbība un tamlīdzīgi,
• sociālās vides faktori, piemēram, mobings, izsmiešana, kritizējošs skolotājs,
• bioloģiskie faktori – bērna temperaments.

Atceries!

Bērns nav vakara vadītājs un izklaidētājs! Nevajag spiest viņu skaitīt dzejoļus, spēlēt klavieres, dziedāt un dejot viesiem par prieku, ja tā nav viņa paša dabiska vēlme. Piespiešana radīs negatīvu pieredzi, kuras dēļ nākotnē bērns var izvairīties uzstāties publikas priekšā.

6 veidi, kā palīdzēt

Kad baiļu cēlonis ir noskaidrots, vecāki var izmantot dažādus paņēmienus, lai bērnam palīdzētu tikt ar trauksmi galā. Uzzini, kādi tie ir!

Iedrošināšana. Ja sociālā trauksme no uzstāšanās radusies negatīvas pieredzes dēļ, bērnam var skaidrot: tas nenozīmē, ka šāda situācija noteikti atkārtosies. Grūtībām var tikt pāri, tikai mēģinot vēlreiz un vēlreiz.

Dalīšanās pieredzē. Ja vecākiem ir bijusi pieredze, uzstājoties skolā, viņi var bērnam pastāstīt, kā ar tā saukto “lampu drudzi” tikt galā.

Palīdzība gatavošanās procesā. Ja bērnam jāmācās no galvas dzejolis, var iedrošinošā veidā aicināt viņu patrenēties skaitīt to mājās vecāku priekšā, pēc tam – kādai citai ģimenei, draugiem vai lielākai auditorijai. Tādējādi bērns apgūs, ka mēģināšana bailes mazina.

Piemēru rādīšana, minot gadījumus, kad nepiepildījās bērna “pareģojums” par iespējamu neizdošanos.

Jautāšana par to, kas ir pats sliktākais, kas var notikt, pat ja uzstāšanās neizdosies, kā plānots.

Klases mikroklimata izzināšana. Lai noskaidrotu, vai bērna baiļu iemesls varētu būt mobings un izsmiešana skolā, ieteicams sazināties ar klases audzinātāju vai kādu no priekšmetu skolotājiem.

Ja bērnam uzstāšanās rada trauksmes un panikas lēkmes vai arī izvairīšanās uzvedības dēļ viņš sāk izolēties no sabiedrības un jūtas komfortabli tikai mājās, nepieciešams vērsties pie ārsta-psihoterapeita vai bērnu psihiatra.

Kāpēc vispār vajag uzstāties?

Ir vecāki, kas bērnu uztver kā savu narcistisko paplašinājumu un paziņo, ka jutīsies apkaunoti, ja uzstāšanās neizdosies. Ir arī tādi, kas piesola kaut ko nopirkt, lai tikai bērns kāptu uz skatuves. Abos gadījumos tiek radīta ārējā motivācija, kas nedod rezultātu ilgtermiņā, norāda eksperte. Tā vietā bērnam vajadzētu radīt iekšējo motivāciju, ko var panākt, runājot par ieguvumiem turpmākajā dzīvē.

“Ir ļoti daudz lietu, ko bērnam dod kaut vai maza dzejolīša norunāšana,” saka speciāliste. Pirmkārt, tas palīdz trenēt atmiņu, runu, paplašina vārdu krājumu. Otrkārt, trenē prasmes sevi prezentēt, uzstāties publikas priekšā. Treškārt, šādā veidā bērns apgūst stresa toleranci. Visas šīs prasmes viņam nākotnē būs nepieciešamas – kaut vai dodoties uz darba pārrunām.

Der zināt

Sociālā trauksme nav tikai negatīva pieredze. Minimālās devās tā ir nepieciešama, jo liek izjust atbildību pret auditoriju un motivē priekšnesumam sagatavoties kvalitatīvi. Ja cilvēks kļūst pārāk pašpārliecināts, viņš vairs nav kritisks pret sevi – savu uzdevumu paveiks, bet tas noteikti nebūs labākais, uz ko ir spējīgs.