3 ieteikumi vecākiem, kā pasargāt bērnus no kibermobinga

Pārejot uz mācībām attālināti, bērni un pusaudži vairāk laika pavada pie viedierīcēm - telefoniem, planšetēm un datoriem. Lai arī vecākiem maldīgi var šķist, ka bērns mājās ir pasargāts noemocionālām sadursmēm ar saviem vienaudžiem, uz kibermobingu ārkārtējā situācija neattiecas. Mobilo sakaru operators BITE iniciatīvas "Iekod pirkstā!" ietvaros sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) ekspertiem noskaidrojis, ka šobrīd ir  pieaudzis dažādu pārkāpumu skaits interneta vidē, tajā skaitā kibermobinga situācijas, par ko Uzticības tālrunī martā saņemti par 40% vairāk zvanu kā pērn šajā laikā.  Iniciatīvas eksperti skaidro situāciju un sniedz padomus vecākiem, kā runāt ar bērnu un kā izvairīties tieši no kibermobinga.

Diemžēl varmāka upuri var sasniegt arī digitālajos kanālos un, kā liecina VBTAI sniegtā informācija, saistībā ar pārkāpumiem internetā šī gada martā  uz inspekcijas Uzticības tālruni saņemti  par teju 40% vairāk zvanu nekā pērn šajā laikā. Savukārt, salīdzinot ar janvāri un februāri, saņemto sūdzību skaits audzis par aptuveni 20%.

Situāciju skaidro Amanda Vēja, VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore: "Pieaugošajam ziņojumu skaitam par kibermobingu un citiem pārkāpumiem digitālajā vidē ir vairāki iemesli. Viens no tiem - ilgu laiku netiekoties ar klasesbiedriem, nespējot socializēties kā ierasts, turklāt teju 24/7 pavadot laiku ar vecākiem, bērni un pusaudži var kļūt trauksmaināki un neiecietīgi savā komunikācijā. Ārkārtējā situācija ar tik daudziem ierobežojumiem noteikti var vairot cilvēku satraukumu - daudzas ģimenes tiek pakļautas lielām pārmaiņām, tādēļ aicinām vecākus izmantot šo laiku, lai pārrunātu ar savām atvasēm labas uzvedības pamatprincipus digitālajā vidē."

"Esošā situācija var radīt šķietamu ilūziju, ka kibermobings ir palicis skolu vidē, tomēr gan dati, gan arī ekspertu novērojumi liecina, ka noticis tieši pretējais - kibermobings piedzīvo jaunu uzplaukumu, tieši tāpēc pieaugušajiem ir jābūt  blakus, jāseko līdzi, un jāatrod veids, kā neļaut darīt pāri savai atvasei un kā palīdzēt, ja pret bērnu tomēr tiek vērsts kibermobings. Tāpēc dalāmies ar ekspertu apkopotajiem trīs padomiem par to, kas katram vecākam būtu jāpārrunā ar savu bērnu," uzsver mobilo sakaru operatora sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Una Ahuna-Ozola.

1. Zini, kas ir kibermobings un kur bērns ar to visbiežāk var sastapties

Kibermobings ir emocionālās vardarbības forma, kas var tikt īstenota pat 24 stundas diennaktī, upurim sūtot aizskarošas ziņas, komentārus, īsziņas vai pat veicot anonīmus zvanus. Tāpat kibermobings var izpausties kā bilžu izķēmošana vai viltus profila izveidošana un nomelnojoša satura tiražēšana. Lielai daļai Latvijas bērnu un pusaudžu savstarpējā ikdienas komunikācija notiek mobilajās platformās - "Instagram", "Snapchat", "Facebook", "TikTok", dažādās video spēļu vietnēs un citviet. Tieši šīs vietnes ir tās, kuras visbiežāk izmanto kibermobinga īstenošanai.

Pieaugušajiem ir jāinteresējas par bērnu digitālo dzīvi – kādas spēles atvase spēlē savās mobilajās ierīcēs, kādus sociālos tīklus izmanto un tamlīdzīgi. Piemēram, līdzās sarunai par attālināto mācību procesu, ir vērts pajautāt, kas šobrīd aktuāls "Snapchat" vai ko jaunu atvase ir publicējusi savā "Instagram" vai "TikTok" kontā. Tas bērnam radīs sajūtu, ka vecākiem patiesi rūp, kas notiek bērna dzīvē, kā arī ļaus ne tikai uzzināt vairāk par, iespējams, vecākiem maz zināmu platformu, bet arī ļaus identificēt problēmas laicīgāk. Apzinoties, kādās platformās bērni ir, noderīgi arī pašam pieaugušajam izmēģināt jauniešu vidū populārākās platformas, lai iepazītos ar to darbības principu, publicējamo saturu un izprastu potenciālos riskus.

2. Atturi bērnu no agresīvas uzvedības internetā

Iemesli tam, kādēļ bērni uzvedas emocionāli vardarbīgi interneta vidē, var būt vairāki, tomēr lielākoties tie jāmeklē pašos agresoros. Bieži vien, emocionāli pazemojot internetā citus, bērns, kurš uzvedas emocionāli vardarbīgi, jūtas spēcīgāks un pārāks, tā viņam ir iespēja pašapliecināties vai iekļauties grupā. Tas ir arī veids, kā viņš cenšas sev pievērst uzmanību vai iegūt popularitāti citu vienaudžu vidū. Svarīgi atvasei izskaidrot, kādu ļaunumu var nodarīt kibermobings un atgādināt, ka arī riebīgi joki, piemēram, šķietami nevainīga bilžu izķēmošana un publicēšana, var būt sāpīgs pārdzīvojums upurim. Turklāt internetā izplatīts materiāls sāk ceļot no viena pie otra dažādās saziņu platformas grupās, kas situāciju tikai sarežģī.

Kā viens no potenciālajiem iemesliem, kādēļ bērns var kļūt par agresoru, ir šī brīža kopējais noskaņojums, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā un daļēju vai pilnīgu ģimenes izolāciju, spriedzi, kas rodas ilgstoši atrodoties nemainīgā vidē, kas var sekmēt arī savstarpējos attiecību saspīlējumus ģimenēs. Lai mazinātu spriedzi un trauksmi bērnam, svarīgi sniegt morālo atbalstu, kā arī aizraut ar dažādām radošām un fiziskām nodarbēm, piemēram, kopīgi dodies drošā pastaigā vai izbraucienā ar velosipēdiem.

Tomēr, ja bērns jau ir kļuvis par agresoru, uzsākot sarunu, ir svarīgi atcerēties, ka katrs var kļūdīties, tomēr kļūdas ir jālabo, piemēram, skaidrojot bērnam, kādas sekas var radīt viņa rīcība un vēlreiz pārrunājot atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanas noteikumus. Tāpat aiciniet viņu izdzēst riebīgos ierakstus un atvainoties upurim.

3. Palīdzi atvasei, ja tā kļuvusi par kibermobinga upuri

Kibermobingu vecākiem pamanīt ir grūtāk nekā bērna konfliktu ar klasesbiedriem vai draugiem tā klasiskajā izpausmē. Tomēr, pievēršot uzmanību tādām pazīmēm kā pēkšņai bērna nepatikai izmantot mobilās ierīces, noslēgtībai, ilgstošam sliktam garastāvoklim, ir iespējams laicīgi uzsākt ar bērnu sarunu, lai noskaidrotu, vai izmaiņas uzvedībā nav piedzīvota kibermobinga sekas. Ja bērns kļuvis par kibermobinga upuri, nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu nosodīt, bet gan sniegt atbalstu un kopīgi risināt situāciju.

Mēģinot problēmas risināšanu pārņemt savā paspārnē, vecākiem šķiet, ka problēma tiks atrisināta ātrāk un veiksmīgāk. Tomēr personīgās attiecības sākotnēji var palīdzēt atrisināt pašam bērnam, ja vien konflikts nav pāraudzis pārmērīgā naida kurināšanā, sniedzot atbalstu un padomus, kā to izdarīt vislabāk. Piemēram, mudināt neatbildēt pāridarītājam emociju iespaidā, ignorēt negācijas vai samulsināt pāridarītāju, atbildot ar smieklīgiem un pozitīviem "emoji". Tāpat pāridarītāju iespējams bloķēt un liegt iespēju apskatīt bērna sociālo tīklu profilus, kā arī saglabāt pierādījumus ekrānšāviņu formātā, lai gadījumā, ja konflikts eskalējas, būtu iespējams ziņot par pārkāpumu gan Latvijas Drošāka interneta centram vietnē www.drossinternets.lv, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Uzticības tālrunim 116111. Vienlaikus jāuzsver, ka vecāku uzdevums ir bērnam sniegt vajadzīgo atbalstu un, ja viņš lūdzis palīdzību, neatstāt ar problēmu vienu.

Kibermobings bērnam var nopietni sabojāt garastāvokli un mazināt dzīvesprieku, tādēļ, mēģinot pasargāt viņu no turpmākiem pāridarījumiem, nevajadzētu bērnu ierobežot, piemēram, neļaujot izmantot sociālos tīklus vai mobilo tālruni. Tā vietā vajadzētu mudināt bērnu darīt lietas, kas viņam patīk, piemēram, pavadīt brīvo laiku aktīvi, pievērsties kādam hobijam vai atpūsties, kopā ar bērnu noskatoties viņa mīļāko filmu.