Onkoloģiskās slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Būtiski zināt, ka kolorektālā jeb zarnu vēža agrīnā diagnosticēšanā nozīmīga loma ir tieši pacienta iesaistei un iniciatīvai.

Skrīninga programmā svarīga ir pacientu izpratne un līdzdalība. Neraugoties uz valsts sniegtajām iespējām, cilvēku aktivitāte joprojām ir zema.

Jau divas nedēļas presē un internetā īpaši intensīvi virmo viedokļi par un pret Rigvir. Šo rindu autors nekad nav nozīmējis šo medikamentu, vēl vairāk – mana specialitāte liek ļoti strikti sekot tieši pierādījumos balstītai medicīnai. 

Kaulu vēzi iespējams diagnosticēt divos atšķirīgos gadījumos – situācijās, kad ļaundabīgs audzējs veidojas kaula iekšpusē un tad, kad vēža šūnas metastāžu veidā no cita orgāna izplatās uz kauliem.

Vēzis ir slimība, kuru agrīni atklājot iespējams izārstēt – tieši zināšanu trūkums bieži vien ir tas, kas liedz šo onkoloģisko slimību atklāt agrīnā stadijā un uzsākt agrīnu ārstēšanu.

Varam plaši runāt par pagrieziena punktiem dzīvē, kas spēji izmaina ierastos apstākļus un nākotnes plānus. Nav noslēpums, ka dažkārt par šādu pagrieziena punktu var kļūt smaga diagnoze pašam vai tuviniekam, un ar "smaga diagnoze" bieži vien, pirmkārt, saistām onkoloģiskās saslimšanas.

Onkoloģisko saslimšanu gadījumu nav daudz vairāk kā agrāk, vienkārši ir uzlabojusies diagnostika un palielinājies cilvēku mūža ilgums.

Kaut arī nieru vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem uroloģiskajiem audzējiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors un urologs Linards Rēdmanis uzskata, ka nieru vēzis vēl nenozīmē dzīves beigas.

Gan olnīcu vēzis, gan arī dzemdes ķermeņa vēzis joprojām ir izplatīti sieviešu mirstības cēloņi Latvijā un pasaulē.

Urīnpūšļa vēzis ir liela problēma gan pasaulē, gan Latvijā - trīs procenti no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar urīnpūšļa vēzi.