Sēklinieku vēzis ir reti sastopams ļaundabīgs audzējs vīrieša dzimumdziedzeru (sēklinieku) audos. Vēža attīstībai vairāk ir pakļauti jauni vīrieši 16 līdz 35 gadu vecumā, taču īpaši augsts vēža attīstības risks ir vīriešiem, kam dzīves pirmajā gadā diagnosticēts sēklinieku kriptohisms jeb sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņā. Tāpat sēklinieku vēža attīstība iespējama vīriešiem, kam dzīves laikā ir bijušas nopietnas sēklinieku traumas. 

Sēklinieku vēzis ir viegli diagnosticējama slimība – izmaiņas sēkliniekos var pamanīt arī pats pacients. Vēža gadījumā sēkliniekā ir sataustāms nesāpīgs, ciets veidojums, iespējama arī sēklinieka palielināšanās. Diemžēl, tā kā sākuma stadijā nav jūtamas sāpes, pacienti nereti kļūdaini uzskata, ka šīs izmaiņas nav pietiekami nopietns iemesls, lai vērstos pie ārsta-urologa, kas būtiski sarežģī un paildzina audzēja ārstēšanu.

Laikus atklājot sēklinieku vēzi, to iespējams veiksmīgi ārstēt ar ķīmijterapijas un apstarošanas palīdzību, tāpēc ļoti svarīgi, pamanot jebkādas izmaiņas dzimumorgānos, nekavējoties apmeklēt ārstu-urologu.

Simptomi

Sēklinieku vēzis sākotnēji attīstās no vienas ļaundabīgas šūnas, kas spēj ātri un nekontrolēti dalīties. No vēža šūnas attīstības brīža līdz audzēja izmēru pieaugumam var paiet pat pieci līdz septiņi gadi. Tālāk veidojums progresē arvien straujāk un var palielināties līdz pat divām trim reizēm ik pēc pāris mēnešiem.

• Sataustāms nesāpīgs jaunveidojums (mezgls) sēkliniekā;
• Sēklinieka palielināšanās;
• Vēlīnās stadijās jaunveidojums parasti izraisa sāpes un var apgrūtināt staigāšanu.

Metastāzes gadījumā – vēža šūnām izplatoties uz citiem orgāniem pa asinsvadiem vai limfvadiem, var rasties papildu simptomi:

• apgrūtināta elpošana vai elpas trūkums;
• sāpes krūškurvja apvidū;
• klepus ar asiņainām krēpām;
• apakšējo ekstremitāšu tūska;
• sāpes jostasvietā vai mugurā;
• stipras sāpes nierēs, iespējami nieru bojājumi un nieru mazspējas attīstība;
• zarnu aizsprostojums.

Jāņem vērā, ka iepriekš minētie simptomi var liecināt arī par citām slimībām, tāpēc, lai noteiktu precīzu diagnozi, noteikti nedrīkst atlikt vizīti pie ārsta.

Cēloņi

Sēklinieku vēža precīzi cēloņi nav noskaidroti, taču ārstu vidū pastāv viedoklis, ka audzēja attīstības veicinātāji var būt:

• ģenētiskie faktori;
• sēklinieku kriptohisms;
• dzīves laikā gūtas sēklinieku traumas;
• HIV infekcija.

Ārstēšana

Sēklinieku vēža ārstēšana ir atkarīga no tā attīstības stadijas, taču galvenā metode cīņā ar ļaundabīgo audzēju ir tā ķirurģiska likvidēšana. Papildus pacientam tiek nozīmēta ķīmijterapija un apstarošana, kā arī atbilstoši medikamenti.

Ja sēklinieku vēzis tiek atklāts tā attīstības agrīnā stadijā, kad vēža šūnas nav izplatījušās uz citiem orgāniem, 90–95% iespējams panākt veiksmīgus terapijas rezultātus un atbrīvoties no ļaundabīgā audzēja. Savukārt reproduktīvās spējas atjaunošanās ir novērota 50% sēklinieku vēža pacientu. Taču, tā kā bērniņa radīšanas iespējamību pēc audzēja likvidēšanas prognozēt nav iespējams, ārsti saviem pacientiem iesaka veikt spermatozoīdu kriokonservāciju (vīriešu dzimumšūnu sasaldēšanu), lai nodrošinātu iespēju nākotnē veidot ģimeni.