Acs radzene pasargā aci no mehāniskiem bojājumiem un dažādām saslimšanām, kuras izraisa infekcijas. Diemžēl radzene nav pasargāta no bojājumiem. LAAC oftalmoloģe ķirurģe Ilze Šveiduka skaidro, ka visbiežāk tos izraisa keratīts - acs radzenes iekaisums, kura dēļ veidojas radzenes apduļķojums, kas nopietni pasliktina redzi, tādēļ ārsti kā risinājumu iesaka radzenes nomainīšanu. Ārsti ar tā saukto "avārijas metodi" cenšas veikt kontaktlēcu uzlikšanu, tomēr ne vienmēr tas palīdz. Sastopama arī ģenētiski noteikta audu distrofija, šādos gadījumos slimo radzeni ar zālēm parasti nevar izārstēt, un ir nepieciešama radzenes transplantācija. Latvijas Amerikas acu centra speciālistu pieredze vēsta, ka radzene var saduļķoties pēc kataraktas vai citām acs operācijām, īpaši, ja pacienta acs audi izrādījušies trausli un neizturīgi - jo katarakta duļķaināka, jo lielāks risks, ka, to operējot, varētu ciest radzene.

Barošana ar krūti ne vien aizsargā sievietes pret krūts vēzi, bet arī samazina krūts vēža attīstības risku 10 gadu garumā. Pētījumā norādīts, ka šīs iezīmes ir novērojamas vienīgi to sieviešu vidū, kas nesmēķē un baro bērnu ar krūti ilgāk par sešiem mēnešiem.

21. gadsimtam, kurā mēs visi dzīvojam, ir divas puses. Viena no tām ir progress, tehnoloģiju un zinātņu attīstība, pārsteidzoši atklājumi un daudz kas cits. Otra puse ir tā, ar ko katru dienu saskaras ikviens no mums – stress, emocionāla spriedze, krīzes situācijas, pārslodze u.tml. Bieži vien cilvēks cenšas pats tikt galā ar šāda veida problēmām, taču ne vienmēr tas izdodas. Tā rezultātā negatīvās emocijas uzkrājas un galu galā atgādina par sevi ārkārtīgi nepatīkamā veidā. Bet kādēļ gaidīt līdz šis brīdis pienāk?

Latvijas iedzīvotāju mutes veselības stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un to ietekmē dažādi faktori gan sociāli ekonomiskie, gan dzīvesveids un uzturs, gan iedzīvotāju veiktie profilakses pasākumi. Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2006. gadā divas reizes dienā zobus tīra tikai 30,5 % pieaugušo vīriešu un 52,7% pieaugušo sieviešu. Neviens bērns nepiedzimst ar kariesu un periodonta slimību izraisošām baktērijām. Pēc piedzimšanas, bērnam tās tiek nodotas no mātes, tēva un citiem tuviniekiem. Tādā veidā baktērijas nonāk bērna mutes dobumā no ārpuses: atmosfēras, barības, cilvēkiem, kontaktējoties.

Daudzi cilvēki hroniski cieš no nespecifiskām sūdzībām un diskomforta kuņģa zarnu traktā (gāzu uzkrāšanās (meteorisms), aizcietējumi, neregulāra vēdera izeja, kairinātas zarnas) vai nezināmas izcelsmes galvas sāpēm un ādas problēmām (nieze, neirodermatīti, psoriāze), un šo hronisko problēmu gadiem ilgstoša ārstēšana nav devusi būtiskus uzlabojumus.

Zinātniski pierādīts: cilvēks, kas ļaujas skūpstiem, parasti dzīvo par 12 gadiem ilgāk un izskatās par 5 gadiem jaunāks. Skūpsts neapbruņo, bet atjauno. Nostiprinās imūnitāte skūpsta dēļ. Tomēr ir arī pretējs viedoklis - skūpstīšanās laikā infekcijas viegli var nodot citiem.

Ar izcilo zinātnieku Dr.habil. med. Georgu Jankovski tiekos Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā. Viņš ir pirmais pasaulē, kas parādīja, ka adata jāiedur līdz kaula vidum, jākairina, tad impulss no kaula aizies uz citām vietām. Līdz tam bija pazīstama ādas sensorā sistēma, ausu, deguna, garšas sensorās sistēmas, bet nekas nebija zināms par kaulu sensoro sistēmu.

Mūsdienās bezmiegs ir kļuvis par vienu no ierastākajām sūdzībām, ar kādām pacienti dodas pie ārsta, taču ārsti jau sen ir noskaidrojuši: nespēja iemigt nav slimība, bet gan simptoms.

Jūlijā portāls medicine.lv sadarbībā ar AS "Biolat" piedāvāja lasītājiem izmēģināt SILBIOLS ķermeņa sviestus. "Silbiols" ir egļu vai priežu ekstraktvielu kopums, kas satur daudzas vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas – karotinoīdus, sterolus, epimanoolu (egle) vai izoabienolu (priede) u.c.

Cilvēka mijiedarbības ir komplicētas, jo darbojas ne tikai vispārējie dabas likumi, bet arī viņa apziņa un zemapziņa, vēlmes, plāni, zināšanas, filosofija, garastāvoklis, iegribas, audzināšana, katrs cilvēks, ko viņš saticis un katrs sīkums, ko viņš redzējis. Tiekos ar Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "LĪNA" psiholoģi Līgu Liepiņu, lai saprastu, kad ir svarīgi ar psihologu sarunāt sesiju.