Kad bijām mazi, mums dziedāja šūpuļdziesmas. Pieauguši tās dziedam saviem mazuļiem. Kad bērni paaugas, šūpuļdziesmas it kā aizmirstam. Bet tās vienmēr ir mūsos, un atmostas, kad mums tās vajag.

Vai jūs savam bērnam dotu alkoholu, lai nomierinātu un iepriecinātu brīvdienās? Pieņemu, ka 99 procenti vecāku par šādu jautājumu neizpratnē ieplestu acis. Emocionālākie pat būtu gatavi vicināt dūres kliedzot: "Tu gribi, lai mans bērns kļūst par alkoholiķi!?"

Sieviešu žurnāli un sabiedrībā populāras dāmas nenogurstoši skaidro, cik labi, ja māmiņa baro savu atvasīti ar krūti. Jā, tas ir ideāli! Taču, ja piens pazudis, nesteigsimies māmiņai to pārmest, jo lielākoties viņa pie tā nav vainojama.

No tālām zemēm pārbraukuši ceļotāji nereti dalās iespaidos par eksotiskiem pēdu masāžas seansiem, pēc kuriem piedzīvotas līdz šim neizbaudītas sajūtas, pat vēlme pacelties spārnos…

Es gribētu būt tāda sieviete, kas spēj sajust savu vīrieti. Ar to es domāju nevis emocionālo pieķeršanos, simpātijas, cieņu, rūpes, bet sajust viņa ķermeni, kā tas reaģē manas plaukstas pieskārienam uz viņa muguras, uz silto elpu viņa pakausī.

Depresija pēdējos gados ir kļuvusi gandrīz vai par tautas slimību. Neviens cits dvēseles dzīves traucējums nav tik plaši sastopams ka depresija, kura ir aptvērusi pilnīgi visus sociālos slāņus un vecuma grupas un kura skar tiklab vīriešus, kā sievietes. Ne velti tā kļuvusi par "laikmeta slimību."

"Bet es viņu mīlu" - tā nereti cilvēki attaisno savu dzīvi attiecībās, kurās jūtas nelaimīgi. Tomēr rodas jautājums – vai ar vārdu mīlestība netiek domāta atkarība no attiecībām?

Būt vai nebūt?! Par to sabiedrība šūmējas gan Latvijā, gan visā pasaulē. Vieni ir noskaņoti strikti - aborts ir slepkavība, tāpēc jāaizliedz ar likumu, otri uzskata, ka sievietei pašai ir tiesības izlemt, vai viņa vēlas bērnu.

Mēs visi novecojam. Novecošanai ir pakļauti arī asinsvadi, kas apgādā ar skābekli un barības vielām visas organisma šūnas. Asinsvadi var būt arī pakļauti aterosklerozes procesam, kad tauki nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, bojājot tās un izraisot negatīvas reakcijas visam organismam.

Ja pēc traumas celis nav stabils un rada nedrošības sajūtu, lai nezaudētu dzīves kvalitāti, ir jāveic krusteniskās saites atjaunošanas operācija.