11 jautājumi un atbildes par zobu sakņu kanālu ārstēšanu
SIA "RSU Stomatoloģijas institūts" Endodontijas nodaļas vadītāja dr. Arta Bandere sniedz atbildes uz pacientu visbiežāk uzdotajiem 11 jautājumiem.
Speciāliste skaidro, kādas ir iekaisuša zoba nerva pazīmes, kādi ir zoba nerva bojāejas cēloņi, kāda ir zoba sakņu kanālu ārstēsanas veiksme, kādās situācijās zobu endodontiskā ārstēšanā tiek izmantots mikroskops, vai nedzīvs zobs var bojāties un atbild uz citiem jautājumiem. Tiek skaidrots, ka gadījumos, kad pacients ir izvēles priekšā zobu zaudēt vai, pateicoties modernām tehnoloģijām un speciālistu prasmei, zobu glābt, tieši endodontiska ārstēšana ir pēdējā iespēja saglabāt zobu pacienta mutē -, t.i., izārstēt iekaisumu ap zoba sakni.
Kad pacientam vērsties pie endodonta (speciālista zobu sakņu kanālu ārstēšanā)?
Bieži pacienti Endodontijas nodaļā nonāk tad, kad rentgenuzņēmumā ir pamanīts iekaisums un ārstējošais ārsts uzreiz nosūta uz sakņu kanālu ārstēšanu. Diemžēl, ne vienmēr endodontija ir pirmā ārstēšanas metode, jo vispirms būtu jāizvērtē zoba saglabāšanas vai atjaunošanas iespējas, lai endodontiskā ārstēšana pacientam netiktu veikta nelietderīgi. Piemēram, situācijā, kad nav iespējams funkcionāli un kvalitatīvi atjaunot zoba kroņa daļu. Bieži sākotnēji pie iekaisušiem zobiem, kuri atrodas jau zem senām, neprecīzām protētiskām restaurācijām (piemēram, kroņi, tilti u.c.), būtu vispirms jānoņem esošās konstrukcijas, lai rūpīgi varētu izvērtēt zoba kroņa daļas audu stāvokli, kas arī ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai tālāk plānotu endodontisku ārstēšanu.
Kādas ir iekaisuša "zoba nerva" pazīmes?
Sūdzības var variēt no spontānām zoba sāpēm līdz pat ilgstošām, mazāk izteiktām vai ļoti stiprām sāpēm, sūdzībām par diskomfortu uz siltu vai aukstu kairinātāju, sāpīgumu uzkožot uz zoba vai košļājot. Ir situācijas, kad pacientam sūdzību var arī nebūt nemaz.
Bieži zoba iekaisuma procesu norāda rentgenogramma, taču ir situācijas, kad arī rentgenoloģiski patoloģiju ir grūti diagnosticēt.
Nereti ir gadījumi, kad pacientam sūdzības par zobiem nav, taču rentgenoloģiski skaidri redzama patoloģija.
Kas rada zoba nerva bojāeju?
Visbiežākie bojāejas cēloņi ir liels kariozs bojājums jeb caurums zobā, lielas zoba restaurācijas (piemēram, zoba plombas, kroņi, onlejas u.c.), zobu traumas (piemēram, liels trieciens zobu rajonā), zobu plaisas un periodonta jeb smaganu saslimšanas.
Kad zoba nervam piekļūst baktērijas no kariesa vai siekalām, pulpa, kur atrodas zoba asinsvadi, nervs, saistaudi un šūnas, tiek inficēta un zoba iekšpusē sākas iekaisuma process. Tas virzās uz leju pa zoba saknēm un neārstēts var radīt iekaisuma procesu kaulā ap zoba saknēm vai pat strutas. Šī iekaisuma rezultātā tiek bojāts kauls ap zoba saknēm, iekaisumam attīstoties pacients jūt sāpes vai pat pamana pietūkumu. Ja neseko sakņu kanālu jeb endodontiska saslimšanas ārstēšana, zobs tiek zaudēts un to ir nepieciešams izraut.
Vai pēc "nerva" ārstēšanas zobs pārkrāsosies tumšāks?
Ja sakņu kanālu ārstēšana tiek veikta atbilstoši Eiropas Endodontijas asociācijas apstiprinātām vadlīnijām, zoba pārkrāsošanās ir ļoti reta vai nav. (ar vadlīnijām angļu valodā, katrs interesents var iepazīties šeit: http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1365-2591.2006.01180.x/full)
Ja tomēr zobs pēc kanālu ārstēšanas ir pārkrāsojies tumšāks, ir iespējama nedzīva zoba balināšana (tā ir atšķirīga procedūra no dzīvu zobu balināšanas). Ir situācijas, kad ar laiku nedzīvs zobs kļūst tumšāks, jo pārkrāsojas zoba "baltā" plomba - tad būtu jāveic plombas maiņa. Situācijās, kad nedzīvs zobs pārkrāsojas sudraba jeb amalgamas plombas dēļ, ja cita restaurācija nav ieteicama, lietderīgi plānot protētisku zoba atjaunošanu zoba audu krāsā.
Vai zobs pēc endodontiskas ārstēšanas var kļūt trauslāks?
Jā, jo zobam vairs nav asinsapgādes un inervācijas. Bieži nedzīvi zobi jau ir daudz zaudējuši no kroņa daļas audiem un atlikušie audi nespēj izturēt iepriekšējo košanas slodzi. Tāpēc endodontiski ārstētiem zobiem bieži iesakāma atjaunošana ar protezēšanas palīdzību, piemēram, kroņi, lai samazinātu zoba salūšanas risku.
Vai nedzīvs zobs var bojāties?
Bieži pacientu jautājums ir, vai tad zobs bez nerva var bojāties un sāpēt? Jā- zoba nervs (zoba mīkstie audi) atrodas paša zoba iekšpusē, taču kariesa rezultātā tiek bojāti zoba cietie audi no ārpuses - t.i. emaljas un dentīna (audi, kas veido zoba masu) slānis. Arī nedzīva zoba audi var tikt šķīdināti mikroorganismu radītās skābes dēļ. Jebkura baktēriju piekļuve nedzīvam zobam rada risku, ka mikrobu infekcija var atkātoti inficēt zoba sakni un laika gaitā radīt iekaisuma procesu jau žokļa kaulā zem zoba saknes. Bojājuma veidošanās iespējama arī restaurāciju malu sūces dēļ, kad esošā zoba plomba vai kronis nesavienojas tieši precīzi ar paša zoba virsmu un starpā paliek sprauga, kas ir labs ceļš mikrobu infekcijai.
Sāpes nedzīviem zobiem rodas situācijā, kad iekaisuma process žokļa kaulā no hroniska aktivizējas un kļūst akūts - tad iespējama sakņu kanālu pārārstēšana, kuras rezultātā iztīrot infekciju caur zoba saknes kanālu, panākam arī žokļa kaula iekaisuma procesa sadzīšanu.
Kāda ir zoba sakņu kanālu ārstēšanas veiksme?
Sakņu kanālu ārstēšana ir viena no zobārstniecības ārstēšanas metodēm, kurā pie atbilstošas ārstēšanas ir diezgan skaidri prognozējams rezultāts. Pētījumi pierāda, ka endodontiskās ārstēšanas veiksme ir ap 90-95%. Atlikušie 5-10%, kas paliek riska grupā, joprojām saglabā iespēju sakņu kanālu pārārstēšanas iespējamībai (atkārtota ārstēšana) jeb ķirurģiskai endodontiskai ārstēšanai, lai zobs joprojām netiktu zaudēts. Ja tiek veikta kanālu atkārtota ārstēšana jeb pārārstēšana, veiksmes procents ir nedaudz zemāks - ap 70-80%.
Ārstēšanas veiksme katrā individuālā gadījumā var atšķirties un to nosaka ne tikai kanālu ārstēšanas procedūras, bet arī laba mutes dobuma higiēna, kvalitatīva zoba pastāvīgā restaurācija (piemēram, plomba). Ja kādi no iepriekšminētajiem faktoriem ir nekvalitatīvi, pasliktinās arī zoba sakņu kanāla ārstēšanas veiksme un palielinās iekaisuma risks. Pēc kanālu ārstēšanas nepieciešama arī turpmāka pacienta regulāra mutes dobuma apskate, kā arī rentgenoloģiska novērtēšana kādu laiku pēc ārstēšanas pabeigšanas (piemēram, 6-12 mēnešus pēc "zoba nerva" ārstēšanas).
Vai ir alternatīvas procedūras zoba sakņu kanālu ārstēšanai iekaisuma gadījumā?
Vienīgā alternatīvā procedūra ir zoba izraušana, kas var radīt vēlāku blakusesošo zobu pārvietošanos, sabīdīšanos vai novirzīšanos zobu rindā un apgrūtināt košļāšanas funkciju. Zoba izraušana ir viens no vieglākajiem un ātrākajiem iekaisuša zoba ārstēšanas tūlītējiem veidiem, bet tālāka šī izrautā zoba aizvietošana var kopumā būt finansiāli dārgāka un laikietilpīgāka.
Kādas priekšrocības ir mikroskopa pielietojumam endodontiskā ārstēšanā?
Sakņu kanālu ārstēšana tiek veikta ar milimetru precizitāti, kas prasa gan labu redzamību lupas palielinājumā, gan manipulāciju veikšanu ar maksimālu precizitāti kustībās un virzienā zoba audos. Klīniskās prasmes, precizitāte un redzamība, tiek panākta ar pietiekamu un labu apgaismojumu un palielinājumu operāciju laukā, ko rada mikroskops - tas pacientam nodrošina ārstēšanas procesa veikšanu visaugstākajā iespējamā kvalitātē.
Kādos gadījumos speciālists izmanto speciālu mikroskopu zoba endodontiskās ārstēšanas laikā?
Tie ir šādi gadījumi:
? Bloķētu ar paša zoba audiem un ļoti sašaurinātu sakņu kanālu atrašanā;
? Ielauztu instrumentu, tapu, skrūvju vai termafila (silta kanāla pildījuma) pildījuma serdes izņemšanā;
? Sakņu kanālu pakāpju apiešanā, lai piekļūtu sakņu kanālu gaitai;
? Sakņu kanālu ieejas izveidošanā, lai pēc iespējas mazāk noņemtu zoba materiālu un saudzētu dabīgos zoba audus;
? Bioloģisku un mākslīgi radītu jeb jatrogēnu perforāciju (atvere, caur kuru ir savienojums ar blakus esošiem audiem) slēgšanā. Saknes plaisu un lūzumu atrašana, kuras nav iespējams redzēt ar neapbruņotu aci;
? Mikroķirurģiskā endodontiskā sakņu kanālu pārārstēšanā, piemēram, sakņu rezekcijas (saknes gala izņemšana) operācijās un kanālu sapildīšanā retrogrādā ceļā (virzienā no kaula uz zobu, nevis caur zoba kroņa daļu);
Vai pēc zoba kanālu ārstēšanas ir nepieciešams zobu atjaunot ar kroni?
Ja zobs iepriekš nav bijis atjaunots ar kroni, tad jāizvērtē atlikušie zoba kroņa daļas audi (pēc kariozo audu un iepriekšējo restaurāciju izņemšanas), kas arī nosaka, vai pēc kanālu ārstēšanas būs nepieciešams veikt zoba atjaunošanu ar kroni vai kādu citu protezēšanas variantu.
Kronīša nepieciešamību nosaka zoba veids (piemēram, priekšzobi vai sānu zobi) un tas, cik daudz zobs ir pakļauts košļāšanas slodzei. Ja zobs ir zaudējis daudz zoba audus (zoba masu), tas ir vājāks un pakļauts lūšanas riskam un rezultātā aizsardzībai ir ieteicama zoba atjaunošana ar kroni. Ir situācijas, kad, lai veiktu zoba atjaunošanu pēc kanālu ārstēšanas ar zoba kroni, papildu nepieciešams zoba saknē ievietot tapu vai saknes inleju (metāliska tapa zobā, ko izgatavo zobu prtoezēšanas tehniskajā laboratorijā).
