Onkoloģisko saslimšanu gadījumu nav daudz vairāk kā agrāk, vienkārši ir uzlabojusies diagnostika un palielinājies cilvēku mūža ilgums.

Kaut arī nieru vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem uroloģiskajiem audzējiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors un urologs Linards Rēdmanis uzskata, ka nieru vēzis vēl nenozīmē dzīves beigas.

Katram piektajam Latvijas pirmklasniekam ir liekais svars, vēsta Slimības profilakses un kontroles centra skolu vides pētījuma dati. Par šo problēmu vecāki parasti sāk aizdomāties un vēršas pie speciālistiem pēc palīdzības vien tad, kad bērnam paliek 10–12 gadi.

Ikdienas valodā ar veselību parasti saprotam pretēju stāvokli slimībai, taču izrādās, ka veselība ir kas vairāk - tā ir fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespēka neesamība.

Gan olnīcu vēzis, gan arī dzemdes ķermeņa vēzis joprojām ir izplatīti sieviešu mirstības cēloņi Latvijā un pasaulē.

Kādas ir tendences, runājot par bērnu veselības stāvokli Latvijā, kurām jomām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, un, kā bērnu veselību var ietekmēt slodze skolā - par šiem jautājumiem savā viedoklī stāsta veselības ministre Anda Čakša.

Atbilstošs uzturs, dzīvesveids, kā arī ārsta noteiktā terapija ir pamats jebkuras slimības ārstēšanai. Taču svarīgi atcerēties, ka ļoti būtiski hronisku nieru slimības ārstēšanas procesu ietekmē mūsu ikdienas lēmumi.

Lai arī psihes veselības traucējumi ir sensitīva tēma, kādēļ tā ne pārāk bieži tiek pieminēta publiskajā telpā, tas nenozīmē, ka sabiedrība ar tiem nesaskaras. Tas vienmēr ir ļoti personisks temats, par kuru skaļi nerunājam.

Urīnpūšļa vēzis ir liela problēma gan pasaulē, gan Latvijā - trīs procenti no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar urīnpūšļa vēzi.

Ir skaidrs, ka finansējums veselības aprūpei ir nepietiekošs un tas nav attiecināms tikai uz primāro palīdzību, kas ir ģimenes ārsti.