Jebkurš bērns, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa, ir daļa no mūsu sabiedrības. Gan tie bērni, kuriem ir kādas uzvedības vai mācību grūtības, gan tie, kuri spiesti sastapties ar fiziskiem ierobežojumiem, ir pelnījuši pieņemšanu un sapratni. Tomēr vai integrācija reālajā dzīvē ir tik viegla kā uz papīra?

Barošana ar krūti ir dabisks process, taču nereti jaunās māmiņas pēc dzemdībām saskaras ar dažādām grūtībām mazuļa zīdīšanas procesā. Zīdaiņa ēdināšanā jāņem vērā daudz un dažādas nianses, tāpēc nepieredzējušas sievietes mēdz pieļaut kļūdas, kuru rezultātā var samazināties izstrādātā piena daudzums mātes organismā vai pretēji – tā var būt par daudz.

Par sirds trokšņiem sauc atipiskas skaņas, kuras rada asins plūsma caur sirds vārstuļiem vai sirds asinsvados. Veselam cilvēkam, izklausot sirdsdarbību, parasti ir dzirdami tikai divi sirds toņi (sirds vārstuļiem atveroties un aizveroties), savukārt papildu trokšņi var liecināt par nopietnu saslimšanu. 

Dodoties ceļojumā, strauja laika joslu maiņa var radīt nepatīkamas sajūtas – miegainību, miega traucējumus, nogurumu, galvassāpes, koncentrēšanās spēju zudumu, gremošanas traucējumus un citus simptomus. Šādu stāvokli sauc par laika joslu maiņas sindromu.

Sēklinieku vēzis ir reti sastopams ļaundabīgs audzējs vīrieša dzimumdziedzeru (sēklinieku) audos. Vēža attīstībai vairāk ir pakļauti jauni vīrieši 16 līdz 35 gadu vecumā, taču īpaši augsts vēža attīstības risks ir vīriešiem, kam dzīves pirmajā gadā diagnosticēts sēklinieku kriptohisms jeb sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņā.

Blefarīts ir acu plakstiņu malu iekaisums – plaši izplatīta hroniska acu saslimšana, kurai raksturīgi apsārtuši, sāpīgi, niezoši un pietūkuši plakstiņi, kā arī strutaini izdalījumi no acīm. Blefarīts var tikt diagnosticēts gan pieaugušajiem, gan bērniem, taču saslimšanas risks ir vairāk paaugstināts brieduma gados (vidēji 50 gadu vecumā).

Sestdien, 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Latvijā B un C hepatīts ir plaši izplatīta infekcijas slimība. No saslimšanas ar hepatītu nav pasargāts neviens, turklāt šī slimība ir viltīga – nereti tās simptomi nav jūtami, un tā var netraucēti veikt posta darbus cilvēka organismā pat vairāku gadu garumā.

Nervu anoreksija (no latīņu valodas – anorexia nervosa) ir psihiski traucējumi, kam raksturīgas spēcīgas bailes pieņemties svarā, apzināta pilnīga vai daļēja atteikšanās no ēdiena un rezultātā kritiska ķermeņa masas samazināšanās un pārmērīgs tievums. Šāda veida traucējumi parasti skar pusaudžus un jauniešus, bet biežāk nervu anoreksiju diagnosticē sieviešu dzimuma pārstāvēm. 

Onkoloģiskās saslimšanas ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Vēža ārstēšana parasti ir ilgstoša un kompleksa, un papildus ķirurģiskajām ārstēšanas metodēm, apstarošanai un ķīmijterapijai vēža slimniekiem ir svarīgi ievērot arī pareizu uzturu un iekļaut savā ikdienas ēdienkartē pēc iespējas vairāk vērtīgu produktu.

Viena no izplatītākajām iekaisīgajām krūts slimībām ir mastīts – akūta krūts dziedzeru bakteriāla infekcija, kuru izraisa mikrobu (stafilokoku, retāk streptokoku) iekļūšana krūts dziedzerī pa limfvadiem vai piena izvadkanāliem. Biežāk infekcija rodas pēcdzemdību periodā ar krūti barojošām māmiņām (īpaši pirmdzemdētājām).